FOTO. VIDEO: Latvijas simtgades stāsts izskan fantastiskā deju lielizrādē “Abas Malas” 0
Baltijas valstīs vēl nebijis vēriens multimediju projekciju ziņā, Latvijā vēl nepieredzēta dažādu deju žanru sinerģija un pustūkstotis dejotāju uz vienas skatuves – tieši tik vērienīgi tiks stāstīts Latvijas simtgades stāsts “Arēnā Rīga” Latvijas dzimšanas dienā.
Multimediālā deju lielizrāde “Abas Malas” ir viens no kulminācijas pasākumiem Latvijas simtgadē – izrāde skatāma 17., 18. un 19. novembrī. Tā ir izrāde, kurā satiekas mūzika, deja un mūsdienu tehnoloģijas, un kopā tiek stāstīts Latvijas, mūsu visu, stāsts.
Katrs multimediālās deju izrādes vizuālās izteiksmes elements – horeogrāfija, scenogrāfija, gaismu režija, televīzijas kameru darbs un video projekcijas – tiek veidots kā vienots veselums.
“Tā nav vēstures stunda, bet personīgs pārdzīvojums un iespēja būt par nozīmīgu daļu no lielizrādes “Abas Malas”,” tā projektu raksturo projekta radošā komanda.
Skatītājs var baudīt telpisku ilūziju, ko palīdz radīt īpaši veidota 2000 kvadrātmetru liela mākslas projekciju skatuve.
Kopumā lielizrādē piedalās Latvijā nebijis profesionālu dejotāju skaits uz vienas skatuves – vairāk nekā 500 mākslinieku, kas pārstāv visdažādākos deju žanrus: profesionālo baletu, profesionālo laikmetīgo deju, tautas dejas un mūsdienu deju – sākot no hip-hopa līdz sporta dejām.
Kopumā “Arēnā Rīga” lielizrādi varēs apmeklēt vairāk nekā 21 000 skatītāju, un tā būs skatāma arī Latvijas Televīzijā 24. novembrī.
Ko par izrādi “Abas Malas” saka radošā komanda?
“Es gribētu, lai mēs būtu “i viens, i otrs”, kā Rainis teica – “i brāļi, i māsas”. Tas stāsts ir par mums,” stāsta Juris Jonelis, deju lielizrādes režisors un mākslinieciskais vadītājs.
“Stāsts par meiteni Madaru, kas savā dzimšanas dienā nonāk pagātnē – brīdī, kad piedzimst Latvija. Viņa iziet cauri visiem Latvijas notikumiem, un beigās saprot, ka viņa mīl dzimteni un saprot, kādām grūtībām cilvēki ir izgājuši cauri, lai mums varētu būt šī brīvība. Tieši tāpēc man šķiet, ka projekts “Abas Malas” uzrunās ne tikai vecāko paaudzi, bet tieši jauno paaudzi,” ir pārliecināts Raimonds Martinovs, baleta horeogrāfs.
“Tā principā ir kā teātra izrāde, tikai bez teksta – skatītājs jau sajūtu līmenī saprot stāstu, ko viņš redz. Tas ir kas tāds, kas Latvijā vēl nav bijis – caur deju, caur kustību mēs izstāstām notikumus, attiecīgi – Latvijas vēsturi,” pauž Liene Grava, laikmetīgās un mūsdienu dejas horeogrāfe.
“Tas man ir liels izaicinājums. Domāju, ka Latvijā tas ir vēl nebijis projekts. Tieši tāpēc, ka tik lielā mērogā ir jāsakompilē trīs deju mākslas kopā, turklāt tā, lai tas neizskatās kā atsevišķi gabaliņi, bet kā vienots veselums,” stāsta Dace Adviljone, tautas deju horeogrāfe.
RADOŠĀ KOMANDA.
Režisors, mākslinieciskais vadītājs, libreta autors – Juris Jonelis.
Režisors, projekciju, vizuālā video materiāla režisors, libreta autors – Roberts Rubīns
Horeogrāfi – Dace Adviljone (tautas dejas), Gints Baumanis (tautas dejas), Liene Grava (laikmetīgā deja), Raimonds Martinovs (balets, modernās dejas).
Muzikālā noformējuma autori, komponisti-aranžētāji – Andris Sējāns, Reinis Sējāns.
Multimediju mākslinieks – Māris Kalve, scenogrāfs – Didzis Jaunzems, tērpu māksliniece – Jolanta Rimkute.
Madara – Alise Prudāne
