Latvijas zinātnieku sasniegumi 0

Starp Latvijas Zinātņu akadēmijas apkopotajiem Latvijas zinātnes sasniegumiem 2012. gadā atrodama informācija par jaunu specifisku vēža antivielu atklāšanu.
 Zinātnieku grupu, kas īstenojusi pētījumu, vada molekulārbioloģe, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošā pētniece Aija Linē.

Reklāma
Reklāma

 

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Viņa skaidro: tā kā kuņģa vēža simptomi nav specifiski, mediķu uzmanības lokā lielākoties nonāk pacienti ar ielaistu – III un IV stadijas – vēzi, kura ārstēšanas iespējas ir visai ierobežotas. Turklāt izmeklēšana šobrīd ir invazīva, dārga un pacientam diezgan nepatīkama – fibrogastroskopija, kuras laikā kuņģī ievada īpašu instrumentu ar optisku ierīci. Tā ļauj apskatīt kuņģa gļotādu, kā arī paņemt “aizdomīgu” audu gabaliņu šūnu izmeklēšanai ar mikroskopa palīdzību. Turpretī pētnieku grupas atklātās antivielas ļautu diagnosticēt kuņģa vēzi ar īpašas asins analīzes palīdzību agrīnā stadijā, kad slimību vēl iespējams sekmīgi ārstēt.

A. Linē steidz piebilst, ka pētījumi šajā virzienā notiek daudzviet pasaulē, tomēr “nav daudz grupu, kas būtu tikušas tik tuvu klīniskam pielietojumam”. Klīniskie pētījumi ir nākamais solis, kura īstenošana patlaban tiek plānota ERAF projekta ietvaros.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pētījumā sadarbojas Latvijas Universitātes, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra, kā arī Magdeburgas Otto-von-Guericke universitātes zinātnieki. Vērts piebilst, ka Aija Linē šogad oktobrī ievēlēta par Eiropas zinātnieku asociācijas “Academia Europaea” locekli, kļūstot par sesto Latvijas un 16. Baltijas zinātnieci prestižajā pētnieku saimē, kas apvieno aptuveni 2000 biedru no 35 valstīm.

Sīkāk par visiem šā gada zinātnes atklājumiem būs iespējams uzzināt Latvijas Zinātņu akadēmijas svinīgajā sēdē 2013. gada 17. janvārī.

 

Fakti

LATVIJAS ZINĀTNES SASNIEGUMI 2012. GADĀ

Teorētiskajā zinātnē

* Izstrādāta jauna metode kvantu algoritmu izveidei un izveidots jauns kvantu interferences pielietojums nanoelektronikā.

* Uz oglekļa-ūdeņraža (C—H) saišu aktivēšanu balstīta jauna organisko savienojumu sintēzes metodoloģija. Metodi var izmantot jaunu ārstniecības vielu sintēzē.

* LZA īst. loc. Rūsiņš Mārtiņš Freivalds ar darbu “Ultrametriski galīgi automāti un Tjūringa mašīnas” ievedis datorikā ultrametrisku algoritmu jēdzienu, kas būtiski paplašina datorzinātnes iespējas.

* Vispusīgi izpētīta Latvijas mūzikas dzīve okupācijā (1940 – 1945), līdz šim vismazāk apzinātajā un visvairāk ideoloģizētajā laikā.

* Uz unikāliem, pirmreizējiem materiāliem pamatots pētījums par Latvijas vissenāko apdzīvotību paleolītā – 10 500 – 9200. g. t. pr. Kr.

 

Praktiskajos pielietojumos

* Jaunas katalītiskas glicerīnskābes un pienskābes iegūšanas metodes, oksidējot glicerīnu ar gaisu vai molekulāro skābekli. Jauna aktīvāku un selektīvāku katalizatoru sintēzes metode.

* Atklātas jaunas vēža specifiskas autoantivielas agrīnai kuņģa vēža diagnostikai un slimības gaitas prognozēšanai.

Reklāma
Reklāma

* Atklāts, ka halkogenīdu pārklājumus nanotehnoloģijai un nanoelektronikai ir iespējams kristalizēt ar elektronu kūļa palīdzību izmantošanai elektronu litogrāfijā.

* Selekcionēta krūmcidonijas šķirne ‘Rasa’ – augļu ieguvei. Tās ražība, ziemcietība, bezērkšķu forma, lielie, viegli vācamie augļi un augstvērtīgais bioķīmiskais sastāvs, kā arī izstrādātās augļu pārstrādes metodes dod jaunas iespējas lauku saimniecību attīstībai.

* Pabeigts pētījums par emigrācijas tendencēm un virzītājspēkiem Latvijā un Igaunijā laika posmā no 2000 līdz 2010. gadam.

Avots: LZA