Lauksaimnieki sūdzas par banku nelabvēlīgumu aizdevumu piešķiršanā; FKTK sola šķetināt problēmu 1
No kredītu piešķiršanas viedokļa lauksaimnieki nav labi novērtēti, un tas kavē nozares attīstību, trešdien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvju ikmēneša sapulcē pauda Latvijas lauku un konsultāciju izglītības centra (LLKC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis, kuram piekrita arī klātesošie lauksaimnieki.
Ierobežo piekļuvi finanšu resursiem
Cimermanis sacīja, ka bankas bieži izvēlas neuzņemties piešķirt aizdevumus lauksaimniekiem. Līdz ar to bieži vien vienīgais aizdevējs ir “Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” (“Altum”). Tas radījis tirgus nepietiekamību un lauksaimnieku piekļuve finanšu resursiem attīstībai ir ierobežota.
LLKC valdes priekšsēdētājs ieteica risināt šo situāciju, iespējams, stiprinot “Altum”, lai šīs institūcijas kredītprocentu likmes būtu konkurētspējīgas ar privāto sektoru.
Šķetinās problēmas
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) valdes priekšsēdētāja Santa Purgaile sacīja, ka FKTK iepazīsies ar attiecīgo situāciju, lai saprastu, kādi būs nākamie soļi šajā kontekstā.
Banku pārstāvjus iecerēts aicināt uz kopīgu sarunu, lai šķetinātu problēmas. Vienlaikus viņa pauda – nav tā, ka bankas atrisinās visas tirgus problēmas, arī nozarei jāsadarbojas.
Jāiesaista arī VID
Latvijas Zemnieku savienības (LZS) Uzņēmēju padomes priekšsēdētāja Lienīte Caune norādīja, ka cita problēma ir zemnieku darba sezonalitāte, kamdēļ periodiski lauksaimniekiem rodas nodokļu parādi. Tas savukārt ir iemesls banku nelabvēlīgam lēmumam aizdevumu piešķiršanā, neraugoties uz parāda nomaksu vēlāk.
Purgaile skaidroja, ka bankas cenšas izprast, kāpēc nodokļu parāds radies, kas ir normāla prakse, jo parādam nevajadzētu veidoties. Drīzāk lauksaimniekiem vajadzētu šo jautājumu risināt, piemēram, vienojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu, ka nodokļu nomaksu piemēro atbilstoši sezonalitātei.
Lauksaimnieku apvienības pārstāve Sandra Stricka vērsa uzmanību, ka piena nozare stagnē, un zemniekiem arī pagājušais gads bija ļoti smags, kamdēļ veidojas parādi, ko viņi nespēj nomaksāt.
Purgaile teica, ka bankas cenšas izprast situāciju, taču faktu, ka veidojas nodokļu parāds, nevar izslēgt un tas ir viens no riska faktoriem, ko bankas ņem vērā, lemjot par aizdevuma piešķiršanu. Ja veidojas parāds vai ir saspringta naudas situācija, lauksaimniekam normālā dialogā ar bankām jāskaidro savs tālākais rīcības plāns, lai situāciju risinātu.
LOSP sapulcē izskanēja neizpratne, ko darīt situācijā, kad bankas prasa uzrādīt patiesā labuma guvējus, lai gan kapitālsabiedrībā ir virs 100 dalībnieku ar nelielu ietekmi un tehniski neviens no tiem patiesā labuma guvējs.
Kā izvēlēties sadarbības partneri
Tāpat klātesošie pauda neizpratni, kā būt drošiem, ka potenciālais sadarbības partneris nav banku “melnajā sarakstā”, jo lauksaimnieki neesot speciālisti, lai šādu informāciju sameklētu.
Purgaile uzsvēra, ka savi partneri ir jāzina. Arī FKTK plāno īstenot plašāku kampaņveida diskusiju, kurā skaidrot par to, kas jāzina, izvēloties sadarbības partnerus.
FKTK vadītāja atzina, ka sankciju dēļ Ventspils reģionā ir ļoti daudz uzņēmumu ar apgrūtinātu darbību, jo tajos konstatēta noteiktu personu ietekme. Ikviena banka atkarībā no savas riska apetītes izlemj, ar ko sadarboties un ar ko ne. “Arī mēs skaidrojam bankām, kuras ir sankcionētas personas un kuras nav. Tas ir jāņem, vērtējot sadarbības partnerus,” sacīja Purgaile.
Uz klātesošo jautājumiem, vai nevajadzētu sabiedrībai plašāk darīt riskantos uzņēmumus, ar kuriem nevajadzētu sadarboties, viņa atbildēja, ka bankas dara visu iespējamo, lai personas, pret kurām piemērotas sankcijas, nevarētu brīvi turpināt nodarboties ar uzņēmējdarbību. Tostarp tiek slēgti šādu cilvēku banku konti, ierosinātas arī tiesvedības, pie tā strādā Finanšu izlūkošanas dienests, kas var novest līdz notiesājošam spriedumam.
Uzziņa:
LETA jau vēstīja, ka Rīgā šodien LOSP pārstāvju ikmēneša sapulcē bija iecerēts diskutēt arī par banku uzraudzības prasībām.
LOSP ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionālā līmeņa lauksaimnieku konsultatīvā padome, kas apvieno 58 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk kā 14 200 ražojošo lauksaimnieku.
