Laulība bez seksa: četri jautājumi laulātajiem 22
Autore: Annika Niedrīte, AS “Latvijas Mediji”
“Esmu pamanījis, ka seksuālajai dzīvei laulībā parasti ir trīs posmi: kur pagadās, saskaņā ar grafiku un koridorā.” Piekritīsiet, ka šāds negaidīts paziņojums, ko izteicis neirobiologs Billijs Gordons, prasās pēc precizēšanas, raksta Psychologies. Tāpat gribētos dzirdēt skaidrus norādījumus par to, kā rīkoties, ja tas ir patiess.
Attiecību pirmajā posmā, kas parasti ilgst ne vairāk kā gadu, sekss notiek jebkurā laikā un vietā. Otrais posms: laulātie mīlējas tikai guļamistabā un gandrīz pēc grafika – tā var turpināties vairākus gadus, it īpaši, ja ģimenē ienākuši bērni. Un tad iestājas trešais posms, kad vīrs un viņa sieva satiekas tikai koridorā un gatavi pasūtīt viens otru tālu jo tālu.
Seksa trūkuma problēma laulībā ir ļoti izplatīta: piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs tā dzīvo apmēram 20 miljoni cilvēku. Ko darīt? Vispirms vajadzētu uzdot sev dažus jautājumus un mēģināt atbildēt uz tiem pēc iespējas godīgāk.
1. Kāpēc mēs pārtraucām mīlēties?
Lielākā daļa atbild, ka iemesli ir – partneris palicis resnāks, vecāks, zaudējis savu pievilcību. Vai arī tiek nosaukti ārējie iemesli: bērni, darbs, stress, bezdarbs, depresija, pornogrāfija, menopauze, laulības pārkāpšana, seksuāla disfunkcija.
Daži cilvēki pat par vainīgo seksa trūkumā nosauc valsti.
Tomēr apgalvot, ka attiecības bez seksa – tas vienmēr ir slikti, būtu tikpat absurdi kā šajā problēmā vainot valdību. Daži apgalvo, ka tam, kāpēc nav seksa, vienmēr ir dziļāki iemesli. Jā, problēmas un kompromisu meklēšana ir jebkuras laulības neatņemama sastāvdaļa!
Tie, kas uzskata, ka attiecības bez fiziskās tuvības ir sliktas un tas nekavējoties jālabo, nevar nošķirt intimitāti un erotiku no reproduktīvās funkcijas. Tāda pieeja ir raksturīga lielākajai daļai cilvēku. Bet tipiski – tas nenozīmē labi vai pareizi.
2. Laulības bez seksa – vai tas vienmēr ir slikti?
Ja fiziskās tuvības trūkums padara tevi vai laulāto nelaimīgu, tad jā, slikti. Ja nē, tad nekā slikta tajā nav. Tikai jums ir tiesības izlemt, kas jums ir svarīgs un nepieciešams attiecībās.
3. Vai to var izlabot?
Optimists manī vēlas atbildēt, ka visu var izlabot, bet zinātnieks manī zina, ka tas tā nav. Gadās arī neatrisināmas problēmas un neārstējamas slimības. Tomēr lielākā daļa problēmu joprojām tiek atrisinātas, un pie pārējām var pielāgoties.
Visvienkāršākajā gadījumā ir pietiekami nozīmēt pareizos medikamentus. Dažas problēmas atrisinās ģimenes terapeits, citiem palīdzēs seksuālie eksperimenti, tai skaitā arī diezgan drosmīgi. Galvenais ir nebaidīties identificēt problēmu un sākt to risināt.
4. Vai ir nepieciešams to izlabot?
Mēs bieži pārvērtējam seksa nozīmi. Tomēr ir vērts atcerēties, ka, ja mēs nemēģinām radīt bērnus, tad ir pilnīgi iespējams dzīvot bez seksa, tas ir zinātnisks fakts. Ja mēs varam atrast laimi kaut kur citur, vai tas ir slikti?
Seksuālā aktivitāte stimulē apbalvojumu sistēmu smadzenēs, radot “baudas hormonus”. Tā ir diezgan sena smadzeņu daļa, kas nespēj spriest. Tā uztver seksu kā dzimtas turpināšanu, pat ja patiesībā mēs izsargājamies, praktizējam viendzimuma attiecības vai masturbējam.
Tāpēc ir vērts atcerēties, ka sekss pats par sevi nav kaut kas svēts un nav vienīgais tuvības un prieka avots. Tādu jēgu seksam piešķiram mēs paši un bieži vien tas notiek masu kultūras spiediena ietekmē.
