LDDK atbalsta 2019.gada budžetu bez jaunām politikas iniciatīvām 0
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atbalsta 2019.gada budžetu bez jaunām politikas iniciatīvām, paredz trešdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē prezentētā LDDK nostāja.
Darba devēji konceptuāli atbalsta 2019.gada valsts budžeta sagatavošanu bez jaunām politikas iniciatīvām, “deputātu kvotām”, ar budžeta deficītu iepriekš plānotajā līmenī, ņemot vērā jaunākās makroekonomiskās prognozes.
Tajā pašā laikā 2019.gada budžeta sagatavošanas procesā LDDK rosina domāt par virkni jautājumu. Tostarp lai novērstu ekonomiskās izaugsmes riskus, nekavējoties sagatavot un pieņemt visus atbildīgos lēmumus, lai nodrošinātu “Moneyval” rekomendāciju izpildi, lai nodrošinātu tautsaimniecības attīstību un novērstu ekonomiskās izaugsmes riskus. “Jāveicina augsti produktīvu eksporta nozaru attīstība, pieņemot atbildīgus lēmumus darbaspēka pieejamībai un konkurētspējai, nodrošinot izglītības kvalitāti un iedzīvotāju mobilitāti,” informēja LDDK.
LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs uzsvēra, ka NTSP formātā notiekošajā lēmumu pieņemšanas procesā ir jāņem vērā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam mērķi un jāsekmē Nacionālā attīstības plānā 2014.-2020.gadam ietvertā “ekonomiskā izrāviena” īstenošana, kā arī jāatbalsta Nacionālo reformu programmas stratēģijas “ES2020” (NRP) mērķu sasniegšana. Lai to īstenotu, būtiski stiprināt konkurētspēju, sekmēt labvēlīgu investīciju klimatu un finanšu sektora stabilitāti un attīstību.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egīls Baldzēns atzīmēja, ka NTSP sēdē jaunajai valdībai atgādināts, ka sociālie partneri ar sociālā dialoga starpniecību veic nozīmīgu funkciju, līdzsvarojot darba ņēmēju un darba devēju intereses un mazinot nevienlīdzības plaisu sabiedrībā. Pēc viņa teiktā, valdības sociālie partneri – LBAS un LDDK – uzņemas atbildību par sarunu procesu un to rezultātiem visos sociālā dialoga līmeņos, arī par koplīgumiem un ģenerālvienošanos. Turklāt jomā arodbiedrības darba tiesību un darba aizsardzības jomā nodrošina reālu likuma varu Latvijā. Pēc Baldzēna teiktā, ir būtiski turpināt, piemēram, darba samaksas paaugstināšanu, it sevišķi, īstenojot pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku.
Analizējot ekonomiskās izaugsmes riskus, LDDK aicina ņemt vērā ne tikai to nozaru rādītājus, kurās ir samazinājums, piemēram, finanšu pakalpojumi, bet arī nozares, kurās ir vērojamas pārkaršanas pazīmes, piemēram, būvniecība.
LDDK aicina veicināt strukturālas izmaiņas tautsaimniecībā, īpaši veicinot augsti produktīvu eksporta nozaru attīstību, pieņemot atbildīgus lēmumus darbaspēka pieejamībai un konkurētspējai, nodrošinot izglītības kvalitāti un iedzīvotāju mobilitāti.
Tāpat LDDK aicina nekavējoties izveidot augsta līmeņa darba grupu Ministru prezidenta vadībā valsts obligātās veselības apdrošināšanas turpmākai attīstībai un veselības aprūpes nozares strukturālo reformu īstenošanai, iesaistot veselības ministru, finanšu ministru un labklājības ministru, kā arī LDDK un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.
LDDK arī atbalsta administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu, bet aicina nekavējoties izveidot augsta līmeņa darba grupu pašvaldību finansēšanas modeļa reformai.
LDDK ir dibināta 1993.gadā, un patlaban tās biedri nodarbina 44% Latvijas darba ņēmēju. LDDK ir sociāli – ekonomisko sarunu partneris Ministru kabinetam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai. LDDK apvieno un pārstāv 114 nozaru līderus – uzņēmumus, kuros strādā vairāk nekā 50 darbinieku, un 63 nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas.
