Juris Lorencs
Juris Lorencs
Juris Lorencs

Juris Lorencs: Ledus ir sakustējies? 0

Nu nav taisnība tiem, kuri apgalvo – valsts un pašvaldību struktūrās tiek nelietderīgi tērēta nauda, kaisīta pa labi un pa kreisi! Jaunākais piemērs, par ko bija rakstīts arī 11. jūnija “LA” – pašvaldības SIA “Rīgas 1. slimnīca” nolēmusi uzlabot reputāciju un šajā nolūkā bez konkursa slēgt 9990 eiro vērtu līgumu ar SIA “Publiskās identitātes grupa”. Viss ir kārtībā! Likums nosaka – iepirkumos līdz 10 000 eiro pretendentu iespējams izvēlēties brīvi, pēc paša uzņēmuma ieskatiem, tāpēc iepirkuma procedūru nav nepieciešams rīkot. Tātad teorētiski līgumu varēja slēgt par 9999,99 eiro, bet pietika ar nieka 9990 eiro. Ietaupīti 9,99 eiro!

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Tas nu tā, vairāk humoram. Diemžēl realitāte ir bēdīgāka. Kā liecina Valsts kontroles revīzijas ziņojums, Rīgas pašvaldība trīs gadu laikā caur biedrībām un nodibinājumiem, iespējams, nesaimnieciski izlietojusi vairāk nekā 20 miljonus eiro rīdzinieku naudas. Īpaši izcēlušies divi Rīgas pašvaldības nodibinājumi – “Riga.lv” un Rīgas Tūrisma attīstības birojs. Rīgas vicemērs Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rīgai”) šonedēļ intervijā “NRA” izteicis viedokli, ka nodibinājums “Riga.lv” esot jālikvidē.

Iespējams, mēs esam liecinieki kāda procesa sākumam, kurā Latvijas politiskais spektrs iegūs jaunus apveidus. Ledus nedaudz ir sakustējies – vismaz galvaspilsētas domē. Cita starpā minētajā intervijā Burovs pieskaras arī tādai tēmai kā latviešu un krievvalodīgo attiecības. Lūk, ko viņš saka: “Var pabrīnīties, ka tik daudzus gadus pēc neatkarības atgūšanas atrodas jauni cilvēki, kuri gatavi balsot par Latvijas Krievu savienību (LKS). Šie jaunieši taču ir LR pilsoņi! Es to emocionāli un mentāli nesaprotu.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Un citā vietā: “Krievi ir ļoti dažādi. Valsts pārvaldē ir arvien vairāk krievu, un viņi dabū amatus ne jau tāpēc, ka viņi ir “Saskaņā”, bet tāpēc, ka viņiem ir laba izglītība, viņi labi pārvalda valsts valodu. Šodien krievu jaunieši ir citādi nekā agrāk.” Jāpiebilst gan, ka Burova pārstāvētā partija “Gods kalpot Rīgai” domē ir “Saskaņas” sabiedrotais jau vismaz sešus gadus. Tāpēc varētu arī vaicāt – kāpēc viņš ar šādām atklāsmēm publiski nenāca klajā laikā, kad pie varas bija Nils Ušakovs, kuram labpatika cilāt “krievu jautājumu”?

Pretruna? Nē, tāda ir Latvijas realitāte. Pats lielākais slazds, ko mums atstājis okupācijas režīms, ir joprojām pastāvošais pretnostatījums latvieši – krievi. Jā, var teikt, ka dažās jomās tas mazinās. Piemēram, jūs varat sarunāties ar jaunu cilvēku un nepamanīt, ka patiesībā viņš ir beidzis “krievu skolu”, jo latviešu valoda ir laba. Tajā pašā laikā nav izslēgts, ka vēlēšanās viņš nobalso par LKS. Un kāds bija arguments, kas skanēja latviešu virtuvēs neseno Eiroparlamenta vēlēšanu laikā? Jāiet balsot, lai Ždanoka netiek iekšā! Saruna nebija par to, ko mūsu deputātiem vajadzētu darīt Briselē.

Etniskais princips darbojas arī Saeimā un dažās pašvaldībās, pirmām kārtām Rīgā. Sekas ir bēdīgas – politikā nonāk viduvējības. Burovs apgalvo: “Daudzi no tiem cilvēkiem, kuri bija iekļauti vēlēšanu sarakstā un kļuva par deputātiem, dzīvē neko nav iemācījušies darīt. Viņi iegāja politikā, lai sev dabūtu kādus labumus.” Tāpēc viena otra partija sāk atgādināt nocietinātu cietoksni, kuram par aizsargmūri kalpo nevis politiskas idejas, bet etniskā vai lingvistiskā piederība. Un šī mūra iekšienē var notikt dīvainas lietas – barojas “konsultanti”, netraucēti tērē naudu “Riga.lv”. Pa ielām brauc “zelta tramvaji”, kas atduras pret slēgtiem tiltiem.

Starp citu – dažās “latviskajās” partijās situācija ar “biedriem, radiem un draugiem” ērtos un naudīgos amatos varbūt nav tik izteikta, bet līdzīga gan.

Tieši etniskais dalījums traucējis izveidot modernu, visu Latvijas tautu vienojušu kreisu partiju, kāda līdz 1934. gada Ulmaņa apvērsumam bija sociāldemokrāti. Kur kreisums, tur “Kremļa roka”!

Patiesībā modernajai Krievijai maz kas kopīgs ar sociāli atbildīgu politiku. Diemžēl šī nezināšana ļāvusi sociāldemokrātijas zīmolu monopolizēt “Saskaņai”. Etniskais dalījums rada liekulību un izlikšanos. Latvieši meklē un liek sarakstos “savu krievu”, bet krievi – “savu latvieti”. Gluži kā padomju laikos, kad kompartijas pirmajam sekretāram obligāti vajadzēja būt latvietim, bet otrajam – krievam.

Es nebrīnītos, ja viens no argumentiem, kas “Gods kalpot Rīgai” frakcijas deputātiem lika izšķirties virzīt pilsētas mēra amatam nevis Burovu, bet Turlo, ir fakts, ka pirmajam vārds ir Oļegs, bet otrajam – Dainis.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.