Lembergs: “JKP” pret mani vērstais ierosinājums domāts opozīcijas darba iespēju ierobežošanai 1
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšlikums noteikt aizliegumu ielaist parlamenta ēkā bijušos deputātus, pret kuriem noteiktas sankcijas, kas pašlaik nozīmētu tikai Ventspils mēra Aivara Lemberga neielaišanu parlamentā, ir vērsts pret parlamenta mazākumu, lai kavētu un ierobežotu opozīcijas darba iespējas, uzskata Lembergs.
“Oficiālais pamatojums priekšlikumam ir mazināta manu prettiesisko ietekmi uz likumdevēja varu. Nezinu, kā es varu ietekmēt likumdevēju varu. Ja nu vienīgi raidīt savas domas, lai Juta Strīķe (JKP) un Juris Jurašs (JKP) maina savu balsojumu. Tad jau jāliedz man staigāt pa Jēkaba ielu, jo nevar zināt, cik tālu manas domas spēj mainīt deputātu rīcību un lēmumus,” ironizēja Lembergs.
Lembergs apgalvoja, ka Saeimas galvenajā ēkā pēdējo reizi bijis 2016.gada februārī, kamēr Saeimas frakciju ēkā viņš viesojoties biežāk, jo tiekoties ar parlamentā ievēlētajiem deputātiem Jāni Vucānu un Gundaru Daudzi no viņa vadītās partijas “Latvijai un Ventspilij”.
Lembergs uzskata, ka ar šādu priekšlikumu deputāti ierobežo viņa cilvēktiesības, kas demokrātiskā valstī nebūtu iespējams.
LETA jau ziņoja, ka vakar Saeimas vairākums piekrita vērtēt JKP priekšlikumu Saeimas Kārtības rullī noteikt aizliegumu ielaist parlamenta ēkā bijušos deputātus, pret kuriem noteiktas sankcijas. Latvijā ir tikai viens bijušais deputāts, pret kuru noteiktas starptautiskas sankcijas – Ventspils mērs Lembergs, kuru sankcijām pakļāvušas ASV.
Grozījumus Saeimas Kārtības rullī iesnieguši JKP Saeimas frakcijas deputāti, kā arī pie frakcijām nepiederošais parlamentārietis Artuss Kaimiņš.
Deputāti norādīja, ka grozījumi nepieciešami, lai noteiktu ierobežojumus apmeklēt parlamenta ēkas tādiem bijušajiem Saeimas deputātiem un par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu balsojušajiem Augstākās Padomes deputātiem, attiecībā uz kuriem ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, vai piemērotas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas. Tādā veidā, grozījumu iniciatoru ieskatā, tikšot mazināta šo personu prettiesiska ietekme uz likumdevēja varu.
Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums attiecas uz visām personām, un tām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas, akcentē JKP, norādot, ka starptautisko organizāciju un nacionālās sankcijas lielākoties tiek noteiktas politisku un drošības apsvērumu dēļ.
Iniciatīvu iesniegušo politiķu ieskatā likumdevējs, nodrošinot iespēju personām, pret kurām ir noteiktas sankcijas, bez ierobežojuma apmeklēt Saeimu un piedalīties Saeimas darbā, apdraud kvalitatīvu likumdošanas procesu norisi un pieļauj Saeimas darbā tādu personu līdzdalību, kuru klātbūtne tajā nav pieļaujama.
Politiskā spēka deputāti uzskata, ka Saeimas Kārtības ruļļa regulējums un Augstākās padomes tradīcijas līdz galam vairs nespēj nodrošināt tādu likumdošanas procesa norisi, kas atbilstu modernas, demokrātiskas un tiesiskas valsts standartiem.
“Lai likumdevējs varētu pieprasīt sabiedrību ievērot sevis pieņemtos likumus, tam likumdošanas procesā ir jārada pārliecība, ka likuma pieņemšana notikusi godīgi, pārskatāmi un cieņpilni,” pauda JKP politiķi.
