Lēmējus apvienos ar izpildītājiem. Cenšas novērst negaisa mākoņus pār “Rail Baltica” ieviešanu 0
Decembra sākumā “LA” jau informēja, ka pār šī gadsimta, iespējams, lielākā projekta mūsu reģionā “Rail Baltica” ieviešanu savilkušies negaisa mākoņi komplicētas pārvaldības un interešu konfliktu dēļ. Lai kliedētu bažas, notika skaidrojošas sapulces Saeimā un valdībā nacionālā līmenī, kā arī Baltijas valstu premjeru tikšanās 6. decembrī Rīgā un Baltijas prezidentu tikšanās 17. decembrī.
Lai lielo projektu spētu turpmāk sekmīgi vadīt, uzraudzīt un virzīt uz priekšu, varas gaiteņos radusies doma apvienot “Rail Baltica” starpnacionālo uzraugu un projekta koordinatoru AS “RBRail” un nacionālos ieviesējus, kas vienlaikus ir arī “RB Rail” līdzīpašnieki. Latvijas gadījumā “Rail Baltica” nacionālā līmeņa projekta ieviesējs un izpildītājs ir SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (“EDZL”), kurā šobrīd strādā 40 darbinieku.
Plānoto projekta pārvaldības reorganizāciju komentē Satiksmes ministrijas “Rail Baltica” projekta nodaļas vadītāja Olita Bērziņa: “”Rail Baltica” projektā ir trīs nacionālie ieviesēji – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – un viens koordinators, kas vienlaikus ir arī projekta pārrobežu jeb horizontālo aktivitāšu ieviesējs – Latvijā reģistrētais uzņēmums “RB Rail”.”
Lai Latvijā izvairītos no funkciju dublēšanas, paātrinātu lēmumu pieņemšanas procesu un koncentrētu tehniskās kompetences vienā struktūrā,
Satiksmes ministrija ir uzsākusi darbu pie “Rail Baltica” projekta ieviešanas struktūras optimizācijas.
Satiksmes ministrijas uzsāktais darbs sasaucas ar visu trīs Baltijas valstu premjerministru kopējo paziņojumu, kurā tie aicina transporta nozares ministrijas izstrādāt integrētu “Rail Baltica” projekta ieviešanas modeli, kas nodrošinātu maksimāli ātru lēmumu pieņemšanu projekta īstenošanai. “Rail Baltica” projektu īsteno visu trīs Baltijas valstu par transporta nozari atbildīgās ministrijas, kas 2014. gadā nodibināja kopuzņēmumu AS “RB Rail”.
Decembra sākumā par AS “RB Rail” pagaidu izpilddirektoru kļuva Agnis Driksna, kurš kopš 2016. gada bija “EDZL” Attīstības un komunikāciju departamenta direktors. No 2014. gada viņš bija Satiksmes ministrijas “Rail Baltica” projekta vadītājs, atbildīgs par starptautisko sadarbību.
Potenciālo integrāciju Agnis Driksna patlaban vērtē šādi: “”Rail Baltica” projekta sekmīgas ieviešanas priekšnosacījums ir efektīva un augsti profesionāla visu iesaistīto organizāciju sadarbība uz vietas Latvijā un starptautiski. To atzīst gan Baltijas valstu premjeri, atbildīgie ministri, gan Eiropas Komisija.
Tāpēc šobrīd, pirms vēl projekts ir uzsācis visaptverošus būvniecības darbus, ir svarīgi izvērtēt katru iespēju, lai nodrošinātu ātru un profesionālu, uz rezultātu orientētu sadarbību.
Visām pārmaiņām jābūt vērstām uz projekta ieviešanas paātrināšanu,
ļaujot koncentrēties uz projekta būtību. Iespējamā “RB Rail” AS un “EDZL” integrācija primāri uzlabotu inženiertehnisko darbu ātrumu un saskaņotību, kas šajā projektā ir kritiski svarīgi. Papildus tam uzlabotos arī koordinācija ar projektēšanā iesaistītajiem uzņēmumiem. To skaits Latvijā jau tagad ir vairāk nekā desmit, un tas turpinās pieaugt līdz ar projekta attīstību. Tāpat integrācija tīri praktiski ļautu racionālāk izmantot administratīvās un atbalsta funkcijas.
Tomēr jāuzsver, ka “Rail Baltica” ir starptautisks projekts un tāpēc par izmaiņām tā ieviešanā būs jālemj visiem trim projekta saimniekiem – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas atbildīgajām ministrijām. Vēlamies uzsvērt, ka “RB Rail” AS un “EDZL” no savas puses ir gatavi aktīvi iesaistīties un piedāvāt nepieciešamos risinājumus.”
Pozitīvu virzību iesāktajā pārvaldības uzņēmumu integrācijā saskata arī Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs: “Detalizētas informācijas par plānoto “Rail Baltica” ieviešanas struktūru optimizāciju pagaidām nav, taču kopumā šis virziens ir absolūti pareizs! Tā interešu sadursme un strīdi, kas “RB Rail” notiek šobrīd, ir iebūvēti jau saknē.
Patlaban “lomas”, ko tad īsti kurš uzrauga, lemj, saskaņo un īsteno, nav sadalītas,
viss ir kā sajucis vienā lielā katlā, un ikviens nākamais “RB Rail” vadītājs saskartos ar tām pašām problēmām. Es uzskatu, ka trīs valstu valdībām ir jādod rīcības pilnvarojums vienam uzņēmumam un no tā tad arī jāprasa atbildība par projekta potenciālo risku un sadārdzinājumu novēršanu, kā arī ieviešanas termiņu ievērošanu. Tas būtu pareizs solis arī pārvaldības problēmu risināšanā, un cerams, ka šai Latvijas iniciatīvai sekos arī projekta partneri Lietuvā un Igaunijā.”
Satiksmes ministrijā “LA” informēja, ka nākamais projekta pārvaldības optimizācijas atskaites punkts ir 2020. gada 7. februārī.
