LFF sniegs papildu atbalstu klubiem un aicina pilnveidot valsts atbalsta noteikumus 0
Latvijas Futbola federācijas (LFF) valde vienojusies par papildu atbalsta nodrošināšanu LFF biedriem, kā arī LFF administrācija vērsusies Ministru kabinetā ar aicinājumu pilnveidot dīkstāves pabalstu piemērošanas noteikumus, otrdien vēstīja LFF.
LFF rīkojas, reaģējot uz valstī noteikto ārkārtējo situāciju un tās ietekmi uz pašmāju futbola klubu darbību.
Iepriekš izveidotā darba grupa LFF biedru konsultēšanai apzinājusi gan iespējamās atbalsta summas, gan iespējamos kritērijus atbalsta iegūšanai.
LFF administrācijai uzdots līdz 22.aprīļa valdes sēdei izstrādāt nolikumu un pieteikuma veidlapas LFF biedru un tiesnešu atbalstam Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas laikā, kā arī izveidot darba grupu programmas pieteikumu izvērtēšanai.
LFF, vēršoties pie atbildīgajām ministrijām, lūdz veikt tādus precizējumus normatīvajos aktos, kas ļautu arī bērnu futbola skolām un futbola klubiem pretendēt uz atbalsta mehānismiem ārkārtējās situācijas laikā. Pašreiz darba devējiem svarīgākais atbalsta mehānisms – dīkstāves pabalsts – nav piemērots sporta vai sabiedriskajām organizācijām.
Līdz šim liels skaits futbola organizāciju ir saņēmušas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumus, ar kuriem atteikts piešķirt dīkstāves pabalstus. Pamatiemesls atteikumiem ir cieši saistīts ar futbola organizāciju būtību un juridisko formu – biedrībām, kuru mērķis ir statūtos noteikto mērķu sasniegšana un kam nav peļņas gūšanas rakstura. Biežs atteikumu pamatojums ir tas, ka daļa no ieņēmumiem futbola organizācijām bieži ir dotācijas un audzēkņu skolu līdzmaksājumi.
LFF uzsver, ka, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus Nr. 165, futbola organizācijas, īpaši bērnu futbola skolas, tiek nostādītas nepamatoti nelabvēlīgākā situācijā, salīdzinot ar citiem komersantiem un biedrībām, kas strādā citās nozarēs un tādēļ var saņemt dīkstāves pabalstus.
Futbola organizāciju pienesums Latvijas ekonomikai caur tiešo ietekmi uz ekonomiku, sociālo nozari un veselības nozari veido apmēram 45 miljonus eiro gadā. LFF un Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) pētījums rāda, ka Latvijā kopskaitā gan reģistrēti, gan iesaistīti futbolā ir apmēram 90 000 spēlētāju. Tā rezultātā tiešais ieguldījums gada griezumā ekonomikā ir novērtēts 27,8 miljonu eiro apmērā, sociālajā nozarē – 2,1 miljona eiro apmērā, bet veselības aprūpes ietaupījums, ko sniedz dalība futbolā, – 15 miljonu eiro apmērā. Būtisks elites un profesionālā sporta jomā ir pienesums arī tūrisma un viesnīcu nozarei.
“Futbola organizāciju specifika Latvijā ir tāda, ka šo organizāciju pastāvēšana lielā mērā ir atkarīga no sponsoru, atbalstītāju, bērnu vecāku, pašvaldību un citu trešo personu ieguldītā līdzfinansējuma,” skaidro LFF. “Futbola organizācijas Latvijā nevar pastāvēt, darbojoties tikai pēc komercdarbības principiem. Līdz ar to futbola organizācijām ir neiespējami izpildīt Ministru kabineta noteikumus, lai šajā krīzes situācijā kvalificētos valsts atbalsta mehānismiem.”
Galvenokārt futbola organizācijas nevar izpildīt prasību, ka lielākā daļa no ieņēmumiem tiek gūti ar saimniecisko darbību. Šādos apstākļos LFF rosina Ministru kabinetu visas Latvijas sabiedrības interesēs izstrādāt tādus noteikumus, kas nodrošinātu līdzvērtīgas tiesības pretendēt uz dīkstāves atbalsta mehānismu ārkārtējā situācijā Latvijā arī sabiedriskajām un sporta organizācijām, ņemot vērā, ka šīm organizācijām ieņēmumi var nebūt tikai no saimnieciskās darbības.
Nākamā LFF valdes sēde paredzēta 22.aprīlī.
