Juris Lorencs: Kāda gan nozīme šobrīd doties uz dienvidu kūrortu? 8
Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aizvadītās nedēļas nogalē Latvijas debesīs norisinājās neparasts notikums – lidojums no Rīgas uz Rīgu. Kādas tūrisma aģentūras organizētajā “airBaltic” čarterreisā piedalījās aptuveni 80 ceļotāji.
Pats lidojums notika virs Kurzemes, tā laikā pasažieri varēja vērot rudens ainavas, Liepāju, Baltijas jūru, saulrietu un baudīt pēc 30. gadu pavārgrāmatas pagatavotu maltīti. Cik var spriest pēc mediju ziņām, lētākās biļetes cena bijusi 159 eiro.
Pirmajā brīdī varētu likties, ka tas ir bezjēdzīgs pasākums. Ekstravagants izmisuma solis, uz ko gatavi Covid-19 pandēmijas nomāktie cilvēki. Bet vai tā ir? Lietas būtība slēpjas jautājumā – ko mēs uzskatām par ceļojumu?
Savulaik grupa franču ekspertu pēc firmas “Kodak” pasūtījuma veica pētījumu par tūristu uzvedību. Uzņēmums vēlējās uzzināt, kāpēc cilvēki ceļo un kāpēc tie ceļojuma laikā fotografē.
Sociologi noskaidroja, ka cilvēki fotografē divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, fotogrāfija ir liecība sev un citiem, ka “es šeit esmu bijis”. Otrkārt – fotogrāfija ir savstarpējās solidaritātes apliecinājums, līdzīgi kā ģimenes fotografējas kāzās vai bērēs.
Ceļojuma dalībnieki fotografējas kopbildēs, ar to apliecinot savstarpējās saites grupā. Izrādījās, japāņi ceļojumos parasti fotografē priekšmetus, savukārt amerikāņi – gandrīz tikai sevi un ceļabiedrus.
Šodien dzīvojam sociālo tīklu un Covid-19 pandēmijas laikmetā. Tāpēc selfijam (jeb “pašiņam”), kur fonā redzams lidmašīnas iluminators un rietoša saule, ir milzīga vērtība!
Psihoanalītiķi mēģināja atbildēt uz jautājumu – kāpēc cilvēki ceļo? Viņuprāt, tūrists esot cilvēks ar izteiktu mazvērtības kompleksu. Bet ne tādā ziņā, ka viņš justos vājāks vai sliktāks par citiem, – nē, viņam drīzāk nepieciešams apliecināt sevi paša Es priekšā.
Un īstenībā jau ceļojuma pamatojumam nav cita alibi kā ziņkārība un jaunu piedzīvojumu meklēšana. Tāpēc tūristi dažkārt jūtoties neveikli vietējo iedzīvotāju priekšā, kuri palikuši mājās un neblandās pa pasauli.
No šāda viedokļa raugoties, ceļojums “uz nekurieni” vērtējams kā galējs individuālisma akts.
Kāda gan nozīme doties uz dienvidu kūrortu, kur pa ielām kā rēgi klīst maskās tērpti cilvēki, bet pašu ceļotāju pēc atgriešanās sagaida karantīna?
Tad jau labāk un vienkāršāk piedzīvot ceļojuma ilūziju! Arī “Kodak” nolīgtie psihologi esot izpētījuši, ka ceļotājam pats svarīgākais esot piedzīvojums. Ka tieši tas viņu nošķirot no līdzcilvēkiem, tā padarot savā veidā unikālu.
Un patiešām, katrs ceļojums un tajā piedzīvotais mūs maina, atgriežoties mājās, mēs vairs neesam tie paši, kas bijām agrāk. Šajā ziņā lidojums “uz nekurieni” ir īpaši vienreizējs, katrā ziņā daudz neparastāks par ierasto Kanāriju salu vai Kipras apmeklējumu. Pasaka, ko stāstīt mazbērniem.
Ceļojumi “saraujas”. Vai esat ievērojuši – daudzi šovasar sastapti cilvēki aizrautīgi stāstīja, kā atklājuši Latviju. Ka beidzot pabijuši Kolkā, izpeldējušies Rāznā, redzējuši Rotko centru Daugavpilī. Vai nopirkuši velosipēdu.
Kopš pandēmijas sākuma Eiropas valstis ieguldījušas ap vienu miljardu eiro riteņbraukšanas infrastruktūrā – celiņos, velosipēdu stāvvietās utt. Pavisam esot izbūvēti 2300 kilometru jaunu veloceliņu.
Līderos ir Somija, kas uz katru valsts iedzīvotāju iztērējusi teju desmit eiro. Bet velosipēds nav lidmašīna, ar to tālu neaizbrauksi. Starp citu, par maltīti, kas tika pasniegta “nekurienes lidojuma” laikā. Tas esot bijis cūkgaļas cepetis ar dzērveņu sulā marinētiem ķirbjiem.
Atklāti sakot, no savas ceļotāja pieredzes es neatceros, kad manas dzīves laikā lidojumos jebkad tiktu piedāvāta cūkgaļa. Izpatīkot musulmaņiem un ebrejiem, tā jau sen pazudusi no lidsabiedrību ēdienkartēm.
Vēl viens apliecinājums tam, cik lokāli un pašpietiekami esam kļuvuši. Dīvainā kārtā šī noslēgšanās iet roku rokā ar globalizāciju. Tie, kuri “nekurienes lidojuma” laikā uzmeta acis Liepājai, varbūt pamanīja jauno SIA “Caljan” ražotnes korpusu, kas uzcelts bankrotējušā “Liepājas Metalurga” teritorijā.
“Caljan” izgatavo īpašus konveijerus uzņēmumiem, kas nodarbojas ar preču tirdzniecību internetā. Viens no lielākajiem “Caljan” klientiem ir kompānija “Amazon”. Covid-19 apstākļos, kad cilvēki baidās iet uz lielveikaliem, nemitīgi aug interneta tirdzniecības apjomi un tātad arī interese par “Caljan” produkciju.
Ne velti “Amazon” īpašnieks Džefs Bezoss ir pats bagātākais cilvēks uz pasaules. Vēl kāda pasaules tendence – neraugoties uz krīzi modes industrijā, pieprasījums pēc plastiskajām operācijām un botoksa injekcijām aug.
Izrādās, videokonferenču laikā datora ekrānā cilvēki izskatoties vecāki nekā patiesībā. Angļu valodā pat radies jauns termins – “zoom-face”.
Vientuļš, izolēts, apjucis indivīds, kurš strādā attālināti, norūpējies raugās spogulī un sapņo par lidojumiem – tāds šodien ir modernais cilvēks. Sejas maskā tērpies, pie dzīvokļa durvīm viņš sagaida preču un ēdienu piegādes kurjerus. Cik ilgi vēl?
