Tad, kad LA.lv redakcijā sakrājas kaudzīte ar elektroniskām pacientu vēstulēm un jautājumiem, tad galvenā redaktore man lūdz uz vienu vai otru jautājumu atbildēt. Šoreiz pacienti gaužas, cik bieži vai pārlieku bieži viņiem tiek nozīmēts paracetamols un taujā – vai tas ir labi vai slikti.
Es neesmu labākais konsultants šajā jomā, jo nemīlu paracetamolu nemaz – savos jaunības gados reanimācijas nodaļā esmu redzējis paracetamola pārdozēšanas izsauktas aknu komas, bez tam no paracetamola pārdozēšanas man ir miris draugs – izcils ārsts, kurš nelikās mierā slimot, bet saujām rija paracetamolu un turpināja mācīt studentus.
Paracetamola pārdozēšana ir viens no visbiežākajiem akūtas aknu mazspējas iemesliem ASV, Lielbritānijā un Rietumeiropā. Lai gan terapeitiskajās devās paracetamols ir ļoti drošs, tā toksicitātes robeža ir bīstami šaura, padarot to par vienu no bīstamākajiem bezrecepšu medikamentiem tīšas vai nejaušas pārdozēšanas gadījumā.
Ceļā uz aknu komu dažkārt paracetamolu cilvēki mēdz iedzert pašnāvības nolūkos, bet biežāk – nejauši pārdozējot, kad slims cilvēks vairākas dienas no vietas dzer gan saaukstēšanās pulverīšus karstajos dzērienos, gan tabletes, gan kapletes, gan sīrupus un suspensijas, domājot, ka tās ir dažādas zāles, pārsniedz dienas limitu, līdz aknas pēkšņi atsakās strādāt.
Bet ja nu esmu sācis stāstīt par paracetamolu no ļaunā gala, tad šo baiso stāstu paturpināšu. Paracetamola toksicitātes bīstamība slēpjas tajā, ka simptomi parādās novēloti. Kad cilvēks iedzer letālu devu, viņš pirmajā diennaktī vai pat divās var justies gauži normāli vai viņam ir nedaudz slikta dūša un nespēks. Taču šajā laikā aknu audi jau iet bojā.
Trešajā vai ceturtajā dienā parādās dzelte, stipras sāpes vēderā un aknu koma, un tad ir par vēlu – pat toksiskās reanimācijas nodaļā ar intensīvu terapiju un specifisku antidotu (N-acetilcisteīnu) pacients var nomirt no neatgriezeniskas aknu mazspējas. Paracetamols ir klusais slepkava pārdozēšanas statistikā, jo cilvēki to uztver vieglprātīgi. Jaunākos pētījumos ir norādes, ka paracetamolam ir arī negatīva ietekme uz aknu fermentiem un citiem rādītājiem, ja paracetamolu lieto gadiem ilgi.
Vārdu sakot – ja man ir iespēja, es visiem iesaku no paracetamola atturēties, bet mans viedoklis nav jāuztver kā absolūta patiesība.
Paracetamols kā viens no biežāk lietotajiem bezrecepšu medikamentiem pasaulē
Iespējams, man nav taisnība, bet pacientiem paracetamols šķiet kā nekaitīgs vitamīns, ko dod pat zīdaiņiem, tādēļ pacientam šķiet, ka viņš drīkst šīs zāles dzert vairāk, lai sāpes vai drudzi mazinātu. Galvassāpju, viegla drudža, paģiru, muguras sāpju gadījumā paracetamols itin bieži tiek lietots kā pirmais un vienīgais medikaments, necenšoties noskaidrot sāpju vai drudža īsto cēloni.
Ārsti un farmaceiti paracetamolu uztver kā pirmo izvēli, taču mūsdienās nav tik pārliecināti par tā absolūto nekaitīgumu. Tomēr valda pārliecība, ka akūtu sāpju un paaugstinātas temperatūras gadījumā paracetamols ir daudz drošāks par nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem, piemēram, ibuprofēnu, diklofenaku, jo tas nebojā kuņģa gļotādu un neietekmē asinsriti.
Paracetamolu drīkst lietot grūtnieces, zīdaiņi un cilvēki ar kuņģa čūlu vai nieru problēmām. Tāpēc mediķu uzticēšanās ir adekvāta, jo alternatīvu ar tik plašu drošības profilu īsti nav. Tomēr mūsdienās klīniskā pieredze pierādījusi, ka paracetamols tiek pārvērtēts savā efektivitātē.
Piemēram, hronisku muguras sāpju, osteoartrīta vai viegla muskuļu diskomforta gadījumā paracetamols strādā ne labāk par placebo, taču pacienti to turpina dzert tonnām.
Paracetamola lietošanai ir milzīga un gadu desmitiem vākta pierādījumu bāze (evidence-based medicine), taču mūsdienu zinātne un klīniskie pētījumi šo bāzi ir krietni precizējuši.
Mūsdienu skatījumā paracetamols vairs netiek uzskatīts par universālu brīnumlīdzekli visām kaitēm – tā efektivitāte tiek vērtēta ļoti niansēti, atkarā no konkrētās situācijas. Pierādījumu bāze apliecina, ka paracetamols labi ārstē akūtu drudzi, mazina ķermeņa temperatūru drudža laikā un mazina sāpes (galvassāpes, zobu sāpes, muskuļu vai locītavu savainojumus) gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Īstermiņā paracetamols daudz retāk nekā nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (piemēram, ibuprofēns vai diklofenaks) izraisa kuņģa asiņošanu, nieru darbības traucējumus vai rada sirds-asinsvadu sistēmas problēmas. Tāpēc tas ir pamatoti kļuvis par zelta standartu grūtniecēm, zīdaiņiem un pacientiem ar kuņģa čūlu.
Mūsdienās zinātnieki simtprocentīgi precīzi nezina mehānismus, kā paracetamols iedarbojas uz smadzenēm, lai gan tas ietekmē centrālās nervu sistēmas endokanabinoīdo un serotonīnerģisko sistēmu, kā arī bloķē prostaglandīnu sintēzi.
Kādas ir maksimāli pieļaujamās paracetamola dienas devas pieaugušam vīrietim, bērnam, grīūtniecei, sirmmāmiņai?
Pieaugušam vīrietim maksimālā dienas deva ir 4 000 mg (4 grami) jeb 8 tabletes pa 500 mg. Taču te ir būtiska nianse – ja šis vīrietis regulāri lieto alkoholu, viņam šī deva ir būtiski jāmazina – jālieto ne vairāk kā 2–2.5 grami paracetamola dienā, jo alkohols un paracetamols izmanto un pārslogo vienus un tos pašus aknu fermentus, radot toksisku kombināciju. Alkohols kombinācijā ar paracetamolu ir aknu briesmas.
Bērnam paracetamola devas nosaka pēc bērna svara (10–15 mg uz vienu kilogramu svara vienā reizē). Maksimālā dienas deva nepārsniedz 60 mg uz kilogramu svara 24 stundu laikā, sadalot šo dienas devu 4–6 reizēs. Tātad – 15 kilogramus smagam tekatnim vienas reizes deva ir aptuveni 150–200 mg, bet maksimālais kopējais daudzums dienā nedrīkst pārsniegt 900 mg. Mazam bērniem paracetamolu lietojot, priekšroka būtu jādod sīrupiem vai svecītēm.
Grūtniecēm maksimālai dienas devai nevajadzētu pārsniegt 3000 mg, taču ar būtisku nosacījumu: tikai pēc nepieciešamības, īslaicīgi un minimālās efektīvās devās.
Paracetamols joprojām tiek uzskatīts par drošāko pretsāpju un pretdrudža līdzekli grūtniecības laikā (salīdzinājumā ar ibuprofēnu, ko grūtniecības beigās vispār nedrīkst lietot). Sirmmāmiņai maksimālā dienas deva ir 2 000 līdz 2500 mg dienā, jo cilvēkam novecojot, nieres un aknas vairs nestrādā ar tādu pašu kapacitāti kā jaunībā. Tāpat gados vecākiem cilvēkiem bieži ir mazāka ķermeņa masa un viņi lieto daudzus citus medikamentus.
Kādas ir modernas pretsāpju līdzekļu kombinācijas, kur viena no sastāvdaļām ir paracetamols?
Mūsdienu farmakoloģijā paracetamols ļoti bieži tiek kombinēts ar citām aktīvām vielām. Šādu kombināciju galvenais mērķis ir panākt sinerģisku efektu – apvienojot divus vai trīs dažādus pretsāpju līdzekļus, kas iedarbojas caur atšķirīgiem mehānismiem, var iegūt labāku pretsāpju vai pretdrudža efektu, vienlaikus samazinot blakņu risku.
Piemēram, paracetamols kopā ar ibuprofēnu ir viena no populārākajām un vislabāk pētītajām fiksētajām kombinācijām vidēji stipru un stipru akūtu sāpju gadījumā (piemēram, pēc zoba izraušanas, migrēnas gadījumā vai pēc sporta traumām). Paracetamols un ibuprofēns iedarbojas caur pilnīgi atšķirīgiem bioķīmiskajiem mehānismiem centrālajā un perifērajā nervu sistēmā. Kombinācija nodrošina ievērojami labāku un ilgstošāku pretsāpju efektu nekā katrs no šiem medikamentiem atsevišķi, turklāt tā ļauj izvairīties no pārmērīgi lielām vienas vielas devām.
Bieža kombinācija ir paracetamols ar kofeīnu. Kofeīns nav pretsāpju līdzeklis, taču tas sašaurina asinsvadus galvā un paātrina un pastiprina paracetamola iedarbību organismā. Šo kombināciju itin bieži lieto specifisku, mokošu galvassāpju un migrēnas lēkmju ārstēšanai.
Paracetamols atsevišķos medikamentos ir kombinēts arī ar vājiem opioīdiem – tramadolu vai kodeīnu. Tās gan ir recepšu zāles, ko lieto stipru sāpju gadījumā, piemēram – pēcoperācijas periodā vai traumas gadījumā, kā arī hronisku sāpju gadījumā.
Tomēr visbiežāk paracetamols tiek kombinēts ar dekongestantiem un antihistamīniem un šīs kombinācijas tiek dēvētas par saaukstēšanās kompleksiem.
Karstajos dzērienos (pulverīšos) un tabletēs visbiežāk sastopamās kombinācijas saaukstēšanās simptomu mazināšanai ir paracetamols kopā ar fenilefrīnu vai pseidoefedrīnu, C vitamīnu un antihistamīnu. Aptiekās šīs zāles pazīstamas kā Theraflu, Coldrex, Fervex u.c.
Paracetamola kombinētie medikamenti ir viens no ienesīgākajiem un tirgū visplašāk pārstāvētajiem segmentiem bezrecepšu medikamentu kategorijā. Lai gan farmācijas giganti netērē milzu budžetus paša paracetamola reklamēšanai, viņi masveidā investē zīmolu veidošanā un mārketingā tieši kombinētajiem produktiem.
Aptiekas plauktos kombinēto preparātu piedāvājums ir liels. Latvijas un Eiropas aptiekās vienlaikus var atrast vismaz 30–50 dažādus komerciālos nosaukumus, kas satur paracetamolu kombinācijā ar citiem medikamentiem. Tos ražojuši gan pasaules farmācijas giganti, gan pašmāju ražotāji. No patērētāja viedokļa šie ir produkti ar visaugstāko sezonālo atkārtojamību. Rudens – ziemas sezonā (gripas un vīrusu laikā) karstie pulverīši un kombinētie drudža līdzekļi ir visbiežāk pārdotie produkti aptiekās.
Tīrais paracetamols (parastas baltas tabletes pa 500 mg) maksā ļoti lēti. Taču tās pašas devas paracetamola iebēršana skaistā paciņā ar citrona garšu, pievienojot nosaukumu Theraflu, Fervex, Coldrex vai Daleron Cold3 ļauj ražotājiem preci pārdot 10 līdz 20 reizes dārgāk.
Šie produkti bieži tiek izvietoti uz letes vai tuvu tai, jo tie ir sezonāli un neprasa recepti. Cilvēks, kurš ieiet aptiekā pēc citām zālēm vai plākstera, redz spilgtu reklāmu ar tekstu “Ātri un efektīgi darbojas pret gripu un iesnām” un iegādājas šo paciņu, neiedziļinoties sastāvā.
Farmācijas industrija šos produktus balsta uz ilūziju par mērķtiecīgu zāļu lietošanu –pacientam šķiet, ka tablete vai pulveris pret gripu un iesnām ir daudz gudrāks un labāks risinājums nekā parastā paracetamola tablete, lai gan realitātē viņš pērk to pašu paracetamolu, kas sajaukts ar nelielu devu deguna pilienu aizvietotāja (dekongestanta) un aromatizētāja.
Tajā pašā laikā karstais dzēriens ar citrona vai upeņu garšu un C vitamīnu rada psiholoģisku mierinājumu – cilvēkam ir sajūta, ka viņš ārstējas, nevis vienkārši dzer ķīmiskas zāles. Kombinētais medikaments piedāvā risinājumu “viss vienā”, kas patērētājam šķiet ērts, bet industrija par šo ērtumu prasa augstu uzcenojumu.
Tad kādi ir iemesli, kas ārstiem liek izrakstīt, bet pacientiem apēst tonnām paracetamola?
Paracetamols ir sens, patentu aizsardzību sen zaudējis, universāli pieejams un ārkārtīgi lēts preparāts. No biznesa un mārketinga viedokļa farmācijas gigantiem nav finansiālas intereses tērēt miljonus tā reklamēšanai televīzijā vai ārstu kabinetos, jo no tā nevar iegūt lielu peļņu.
Aspekts, kas paracetamolu uztur biznesa virsotnē, slēpjas klīniskajā inercē un medikamenta nosacītajā maigumā pret cilvēka orgāniem un sistēmām. Patiesībā nav reālu, universālu alternatīvu. Ja mēs runājam par pretdrudža līdzekli un līdzekli akūtu vieglu sāpju mazināšani, izvēles iespējas medicīnā ir pārsteidzoši šauras, un to mēs varētu nosaukt par farmakoloģisko vakuumu
Medīcīnā ļoti svarīgs ir jautājums: kam preparātu drīkst dot? Paracetamols ir viens no retajiem medikamentiem, ko drīkst lietot zīdaiņi, grūtnieces, sievietes barošanas periodā un gados vecāki pacienti ar hroniskām slimībām. Paracetamolam nav negatīvas ietekmes uz asins recēšanu (kā aspirīnam) un kuņģi (kā ibuprofēnam), tas ir kļuvis par universālu drošības spilvenu medicīnā, ko ārsts var itin droši nozīmēt gandrīz jebkuram pacientam, ja vien tam nav aknu pataloģijas un viņš nav hronisks alkoholiķis.
Liela loma šeit ir medicīnas kultūrai un psiholoģijai. Kad pacients atnāk pie ārsta ar vīrusu infekciju, drudzi vai galvassāpēm, ārstam ir sociāls un psiholoģisks spiediens kaut ko izrakstīt vai ieteikt. Ieteikums – ejiet mājās, dzeriet tēju un pacietieties,– mūsdienu sabiedrībā tiktu uztverts kā nekompetence.
Paracetamols ir droša, legāla un ātra izeja no situācijas, kas apmierina pacienta vēlmi saņemt palīdzību. Tas ir pieradinājis arī pacientu atrast tableti jebkuram diskomfortam. Tā kā paracetamols strādā ātri (noņem temperatūru un sāpes) un maksā santīmus, tas ir kļuvis par mājas aptieciņas galveno medikamentu paaudžu paaudzēs.
Paracetamols turas medikamentu virsotnē nevis tāpēc, ka tas būtu ideāls vai ka to plaši reklamētu, bet gan tāpēc, ka pēc vairāk nekā 70 gadiem medicīna joprojām nav radījusi lētāku, drošāku un universālāku ķīmisku savienojumu, kas tikpat efektīvi un bez milzīgām blakusparādībām īstermiņā mazinātu drudzi un sāpju signālus. Tas ir medicīnas darba zirgs.
Un tomēr atgriezīsimies pie brīdinājumiem. Nekad nedrīkst patvaļīgi kombinēt vairākus medikamentus, kuru sastāvā ir paracetamols, rūpīgi neizlasot to instrukcijas, lai nejauši nepārsniegtu maksimālo dienas devu (pieaugušajiem cilvēķiem 4 gramus jeb 4000 mg). Pirms iedzert nākamo devu, vienmēr nāktos pārbaudīt visu lietošanā esošo zāļu sastāvu.
Visbiežākā saindēšanās notiek tad, kad cilvēks iedzer karsto tēju – saaukstēšanās pretiekaisuma pulverīti (kurā jau ir 500–1000 mg paracetamola), bet pa virsu uzdzer dažas paracetamola tabletes, domājot, ka tās ir dažādas zāles.



