Narkoloģe Lilita Petermana par atkarīgo atveseļošanu un gluži personisko 0
“Spēks un enerģija nav īpaši jāmeklē, tepat vien blakus ir, tikai jāierauga, jāsajūt,” uzskata Lilita Petermana, kura ir Jelgavas slimnīcas Ģintermuiža narkoloģiskā dienesta vadītāja. Ārste, narkoloģe, atkarību speciāliste, psihodrāmas terapeite.
Motivācijas centrs. Tā sauc slimnīcas Ģintermuiža nodaļu, kur palīdzību saņem atkarības slimnieki. Te darbojas Minesotas programma – ilgstoša psihoterapeitiska grupa. Notiek arī narkomānu atveseļošana un sociālā rehabilitācija cilvēkiem ar psihoaktīvo vielu atkarību.
Motivācijas centrā mediķi nestaigā baltos halātos, arī daktere Lilita tērpusies ikdienišķā tumšā apģērbā. Mazliet koķeta ir vien pūkainā vestīte.
Skatiens vērtējošs, gluži vai caururbjošs, tomēr stingrās narkoloģes tēlā jaušamas arī citas šķautnes. Netālu no rakstāmgalda nolikts adīklis – izskatās pēc iesāktas košas zeķes. Koridora stūrī bļodiņa ar ēdienu kaķim, virs tās glezns uzraksts Minesota. Tā sauc trīskrāsu laimes kaķi, kas mīt šajā ēkā.
Mūsu saruna rit gan par atkarības mehānismiem, ko daktere izzina jau gandrīz 30 gadu garumā, gan par viņu pašu un tiem labsajūtas avotiem, kas palīdz noturēties dzīves līdzsvarā.
Uzsākt jaunu metodi
Studiju laikā gribēju būt psihiatre, taču, kursabiedra un vēlākā kolēģa Gundara Proļa mudināta, sāku strādāt par narkoloģi Ģintermuižā. Darbavietu joprojām neesmu mainījusi, lai gan narkoloģijā nonācu nejauši.
Tomēr jāatzīst – varbūt nemaz nebija tik nejauši… Mana pirmā mīlestība bija skaista, tā sākās 15 gadu vecumā, vēlāk gandrīz katru dienu sūtījām viens otram vēstules. Taču attiecībās iejaucās alkohols, esmu šim purvam bridusi cauri. Varbūt tāpēc māku atrast īstos vārdus, sarunājoties ar cilvēkiem mūsu klīnikā. Mamma gan laikam nekad nesapratīs, kāpēc ārstēju alkoholiķus, ja esmu beigusi vidusskolu ar zelta medaļu un augstskolu ar sarkano diplomu.
Minesotas programma apvieno medicīnu, psiholoģiju, psihoterapiju un 12 soļu programmu, kas radusies anonīmo alkoholiķu kustībā. Jelgavā ar šo atkarības ārstēšanas metodi sākām strādāt 1991. gadā. Līdzīgi jau darbojās Rīgas kolēģi.
Tolaik vēl pastāvēja alkoholiķu piespiedu ārstēšana – biedējošais 57. pants, mūsu slimnīcā bija nodaļa ar aptuveni 100 pacientiem. Dažiem no viņiem piedāvājām izmēģināt jauno psihosociālo metodi. Pašlaik caur Minesotu gadā vidēji iziet 130–200 cilvēku.
Priecāties skaidrā
Ikvienam pēc Minesotas programmas jāmācās dzīvot citādi. Arī priecāties skaidrā. Necelt glāzi ne uz veselību, ne vieglām smiltīm. Ja celsi, slimība turpināsies.
Tieši tāpēc savulaik radās salidojuma ideja. Minesotieši divreiz gadā pulcējas ballē, kur ir pašu klāti galdi, rotaļas, konkursi un atrakcijas, atklātā sapulce, pēc tam danči, kur nereti spēlē talantīgi mūziķi – daži ir mūsu absolventi, citi atsaucas aicinājumam radīt svētkus.
Parasti gatavojamies aptuveni 150 salidojuma dalībnieku sagaidīšanai. Atbrauc kā kuro reizi, ir bijis pat 200 cilvēku. Šovasar notiks 50. salidojums, jau sākām gatavot scenāriju. Šīs tikšanās notur spēkā, palīdz iet cauri nereti nogurdinošajai ikdienai, ļauj atkal un atkal noticēt, ka dzīvot skaidrā ir iespējams.
