Publicitātes foto

Liepājas teātrī top izrāde par sērijveida slepkavu 0

Liepājas teātrī režisores Lauras Grozas-Ķiberes vadībā top Bernāra Marī Koltesa lugas “Roberto Zuko” iestudējums ar Egonu Dombrovski titullomā, LA.lv uzzināja teātrī.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84
Lasīt citas ziņas

Režisore iestudējumam devusi žanrisko apzīmējumu – dažādas pieredzes – un tas piedzīvos pirmizrādi sestdien, 13. aprīlī.

Bernārs Marī Koltess (1948 – 1989) ir spilgta personība franču kultūrā – viens no savdabīgākajiem un novatoriskākajiem sava laika dramaturgiem franču teātrī. Viņa varoņi bieži ir dzīves pabērni – izstumtie un nesaprastie, klaidoņi un noziedznieki.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Roberto Zuko” ir autora pēdējā luga – tāpat kā citi autora darbi, arī šis materiāls ir sarežģīts, vienlaikus dramatisks un lirisks, līdz šim Latvijā iestudēts vienu reizi 20. gadsimta 90. gadu gadu sākumā.

Koltess savam darba par pamatu ņēmis reāli dzīvojošā itāļu sērijveida slepkavas dzīvesstāstu, to gan brīvi interpretējot lugas vajadzībām.

Viņš nogalina bez iemesla, sapņojot par nostūri Āfrikā ar tik augstiem kalniem, ka tajos visu laiku snieg… Izbēdzis no visdrošākā cietuma, viņš satiek meiteni, kas viņā iemīlas. Taču šis nav mīlas stāsts, bet gan slepkavas ceļš uz brīvību un pašam pie sevis.

“Strādājot pie izrādes, esam vienojušies par to, kas ir Roberto Zuko un no kurienes viņš nāk, lai saprastu, kāpēc viņš rīkojas tā, kā rīkojas. Luga daudz informācijas par to nesniedz, bet ārkārtīgi ierosina reflektēt par to.

Stāsta centrā ir gan Zuko, gan sabiedrība, kas slīgst bailēs un ģenerē šausmas, bet tai pat laikā ir absolūti pasīva, risinot problēmas.

Zuko sanāk uzņemties aktīvu rīcību, kas diemžēl mēdz būt arī destruktīva, bet citādi viņš dotajos apstākļos nespēj. Viņu pārsteidz “signāls galvā”, kam viņš ir bezspēcīgs, un vienlaikus viņš sāpīgi apzinās šī signāla sekas. Diemžēl viņš nepārtraukti atrodas nepareizajā laikā, nepareizajā vietā un izdara nepareizās izvēles,” par materiālu saka režisore.

Zuko stāstu radošā komanda izvēlējusies stāstīt ar vizuālo zīmju palīdzību, ko radījis performanču mākslas pionieris Džozefs Boiss. “Man likās interesanti konfrontēt šos abus pagājušā gadsimta beigu māksliniekus šajā izrādē,” režisore piebilst.

Izrādē skarto tēmu dēļ teātris neiesaka iestudējumu skatītājiem, kas jaunāki par 14 gadiem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.