Publicitātes foto

Lietuvas Pareizticīgās baznīcas vadītājam – pasaules pieredze
 0

Tieši pirms gada šajā dienā Viļņā tika sagaidīts jaunais Lietuvas Pareizticīgās baznīcas vadītājs arhibīskaps Inokentijs. Vadīt Viļņas eparhiju viņš tika norīkots pēc tam, kad iepriekšējais baznīcas vadītājs Hrizostoms saņēma atļauju doties pensijā. Metropolīts Hrizostoms bija izteicis vēlēšanos savā krēslā redzēt jaunu, darbīgu cilvēku ar mūsdienīgu dzīves stilu. 


Reklāma
Reklāma
“Kā krāpnieks zināja, ka neesmu izņēmusi paciņu?” Lasītāja atmasko neīsto “Latvijas Pastu” 1
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115
Lasīt citas ziņas

Jaunieceltajam Lietuvas Pareizticīgās baznīcas galvai ir bagāta pieredze gan reliģiskajā darbā, gan diplomātijā, turklāt aptverot apbrīnojami plašu ģeogrāfisko reģionu. Pēc Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta absolvēšanas diplomāta karjera topošajam baznīcas vadītājam gāja secen, jo kāds pasūdzējies par viņa neapmierinātību ar pastāvošo iekārtu. Tā viņš strādājis PSRS valsts televīzijas raidstacijā ārzemēm un Sabiedrisko zinātņu zinātniskās informācijas institūtā. Tad, iekšējas pārliecības mudināts, viņš izvēlējies garīdznieka ceļu. Un kāda sakritība – metropolīts Hrizostoms savulaik viņu ievadījis svētkalpotāja amatā. Padomju gados Hrizostoms bija pazīstams kā viens no retajiem bīskapiem, kas uzdrošinājās iesvētīt par priesteriem cilvēkus ar augstāko laicīgo izglītību, lai gan tas nebija atļauts. Jauniesvētītais priesteris, kurš vēl gatavojās pieņemt mūka Inokentija vārdu, apguva garīdznieka amatu, darbojoties līdzās savam skolotājam Kurskā, vēlāk devās līdzi uz Irkutsku Sibīrijā, kas Hrizostomam pēc būtības bija izsūtījums, jo padomju vara viņu uzskatīja par neuzticamu. 1990. gadā Hrizostoms nokļuva Lietuvā, kur aktīvi atbalstīja valstisko neatkarību, bija “Sajūdis” loceklis, asi kritizēja padomju varu par dramatiskajiem notikumiem Viļņā 1991. gadā, par ko saņēmis valdības medaļu “13. janvāra piemiņai”.

Tikmēr Inokentijs tika norīkots par bīskapu Tālo Austrumu eparhijās, vēlāk Eiropā. Īpaši atsaucīgs viņš ir pret jauniešiem, sniedzot ne vien padomus, bet arī materiālo palīdzību. Viņš aktīvi atbalstījis izglītojošus pasākumus. Šā gada sākumā, viesojoties pie Viļņas mēra Artūra Zuoka, guvis valdības atbalstu savai iniciatīvai galvaspilsētā izveidot žēlsirdības namu.

 

Uzziņa

CITI ŠOBRĪD LASA

Arhibīskaps Inokentijs (laicīgā dzīvē Valērijs Vasiļjevs) dzimis 1947. gada 9. oktobrī Starajā Rusā Novgorodas apgabalā. 1974. gadā absolvējis Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūtu, 1989. gadā – Maskavas Garīgo akadēmiju. 1992. gadā norīkots par Habarovskas, pēc tam par Čitas un Aizbaikāla bīskapu. No 1999. gada vadījis Japānas draudzes, tad Korsuņas eparhiju, kas apvieno Francijas, Spānijas, Šveices un Portugāles draudzes, vēlāk arī Surožas eparhiju (Britānija un Īrija). Šobrīd – Viļņas un visas Lietuvas arhibīskaps.

Lietuvā ir 53 pareizticīgo draudzes ar 150 000 ticīgo, 53 svētkalpotāji, divi klosteri, darbojas Lietuvas pareizticīgo brālība un Svētās Polockas Efrosīnijas biedrība.

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.