Foto – Kate Šterna

Līgums kā drošības līdzeklis godīgām medībām 3

Kāda ir maksa par medību platību nomu? NORMUNDS TUKUMA NOVADĀ

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis iesaka īpašniekiem vispirms tikt skaidrībā par sugām, ko gribētu, lai viņu īpašumā medī, jo dažādām dzīvnieku sugām ir atšķirīgas prasības. Lai medniekiem vispār ļautu medīt pārnadžus (aļņus, briežus, stirnas, mežacūkas), jābūt pietiekami lielai medību iecirkņa platībai.

Piemēram, stirnām tie ir vismaz 200 ha vienlaidus platībā, briežiem – sākot no 1000 ha, bet aļņiem – 2500 hektāru. Tātad, ja īpašniekam pieder 10 vai pat 50 ha, tas vēl nenozīmē, ka šajā platībā kāds drīkstēs medīt pārnadžus. Iepriekš Valsts meža dienestā jānoskaidro, vai tuvējā apkārtnē ir reģistrēti medību iecirkņi. Tikai tad ar kādu no medību klubiem var slēgt līgumu. Nekādā gadījumā nevajag uzķerties uz paziņu ieteiktiem brīnumsolītājiem, kuri īpašnieka labā sola darīt visu ko (maksāt lielu nomas naudu, vēl dot gaļu, desas un konservus). Bieži vien, noslēdzot ar tiem līgumu, tiek piemuļķots ne tikai viens īpašnieks, bet vēl 2–3 kaimiņi ar kopējo platību 100–150 ha, kurā, izrādās, neko medīt nevar, jo mežniecība neizsniedz atļauju (medību iecirkņa platība ir pārāk maza).

CITI ŠOBRĪD LASA

Nelimitētajiem dzīvniekiem (bebri, lapsas, zaķi, pīles) nekāda minimālā iecirkņa platība nav noteikta. Šajā gadījumā īpašnieks pats var izvēlēties mednieku un vienoties par medībām.

Medību līgums tāpat kā jebkurš līgums ir divu pušu (īpašnieka un mednieka) vienošanās. Nomas maksas apmērs ir noteikts tikai valsts platībām.

Piemēram, par valstij piederošām medību platībām mednieki orientējoši maksā 0,50 eiro par hektāru gadā. Protams, privātīpašniekam, kam pieder 10–20 ha, šī summa nešķiet īpaši interesanta. Jāpiebilst, ka lielās skandināvu firmas, kas iegādājušās īpašumus Latvijā, arī iznomā savas platības par 0,50–1 eiro/ha gadā. Privātīpašnieku zemes platībās notiek divu pušu vienošanās. Liela daļa saimnieku bieži vien ir priecīgi par to, ka viņu lauksaimniecības sējumi vai mežs tiek pasargāti no postījumiem, tajos tiek izjaukti bebru dambji, bet par to mednieki bez maksas medī viņu platībās (protams, reizēm mednieki dalās ar savu guvumu, dodot medījumu gaļas konservus vai pa kādam gaļas gabalam). Dažkārt īpašnieki prasa maksu, tad viss atkarīgs no summas un no tā, vai medniekiem šis zemesgabals vispār ir vajadzīgs. Ja īpašnieks iedomājas, ka varēs pelnīt, iznomājot medību platību, tad, visticamāk, neviens ar viņu līgumu neslēgs.