Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Karš Ukrainā. Zelenskis uzsver, ka nekad nepiedos Bučas okupāciju un tur pastrādātos noziegumus 0
Buča pirms gada un tagad
One year ago #Bucha was liberated and the world discovered the extent of russian barbarism. Putin’s russia must and will face justice! Never forget, never forgive. #oneyearafter #Ukraine #StopTheWar pic.twitter.com/YVoi1EPLjV
— Klitschko (@Klitschko) March 31, 2023
One year of #BuchaMassacre, President @ZelenskyyUa come back there 🇺🇦💔 pic.twitter.com/iAjqJxZVbr
— Marta Llopis 🇪🇸🇺🇦 (@LlopisMarta95) March 31, 2023
Ukrainas karavīri pirms cīņām
Starptautiskais valūtas fonds (SVF) otrdien paziņoja, ka ir panācis vienošanos ar Ukrainas iestādēm par aizdevuma paketi apmēram 15,6 miljardu ASV dolāru vērtībā, lai atbalstītu bruņotā konflikta skartās valsts ekonomikas atveseļošanos.
Ukraina ir iesaistīta karā ar Krieviju, kopš Krievijas karaspēks pērnā gada 24.februārī sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.
“Papildus šausmīgajiem humānajiem zaudējumiem, Krievijas iebrukums Ukrainā turpina postoši ietekmēt ekonomiku,” paziņoja SVF Ukrainas misijas vadītājs Gevins Grejs.
Četru gadu plāns, kas vēl jāapstiprina SVF direktoru padomei, atbalstīs Ukrainas “notiekošo pakāpenisko ekonomikas atveseļošanos, veicinot ilgtermiņa izaugsmi pēckara atjaunošanas kontekstā,” kā arī valsts ceļu uz iestāšanos Eiropas Savienībā, teikts paziņojumā.
Ukrainas ekonomiskā aktivitāte pērn samazinājās par 30%, savukārt pieauga nabadzība un tika iznīcināta liela daļa akciju kapitāla, sacīja Grejs.
SVF prognozē, ka Ukrainas ekonomika lēni atveseļosies tuvākajos ceturkšņos, “aktivitātei atkopjoties no smagiem postījumiem kritiskajai infrastruktūrai,” kurus nodarījis karš, viņš piebilda.
“Akūti makroekonomiskie izaicinājumi saglabājas šoka mēroga un fiskālā deficīta paplašināšanās dēļ,” sacīja Grejs.
Ir gaidāms, ka SVF direktoru padome tuvākajās nedēļās izskatīs šo aizdevumu Ukrainai.
ANO cilvēktiesību komisārs pieprasa Krievijai izbeigt karu pret Ukrainu
Krievijai ir jāizbeidz karš pret Ukrainu, piektdien pieprasīja ANO augstais cilvēktiesību komisārs Folkers Tirks.
“Krievijas Federācijas iebrukums Ukrainā ir atsviedis mūs atpakaļ arhaiskā laikmetā. Laikmetā, kad kaimiņvalsts teritorijā var iebrukt un to sagrābt patvarīgi kā savu. Kad kopienu identitāte un vēsture var tikt noliegta un realitāte pārrakstīta,” ANO Cilvēktiesību padomē Ženēvā sacīja Tirks.
“Laikā, kad cilvēces priekšā ir milzīgi eksistenciāli izaicinājumi, šis postošais karš velk mūs prom no risinājumu veidošanas darba,” pavēstīja komisārs. “Šis karš ir pretrunā saprātam. Šim neprātam ir jābeidzas un ir jārod miers atbilstoši ANO un starptautiskajām tiesībām.”
Komisārs arī norādīja uz Neatkarīgās starptautiskās Ukrainas izmeklēšanas komisijas ziņojumu, kurā dokumentēti nāves gadījumi, noziegumi un postījumi Krievijas izvērstajā karā pret Ukrainu.
For thousands whose lives are torn apart; prisoners of war who are tortured; children growing up in terror – intl law is violated daily. UN Human Rights Chief @volker_turk details rights violations in Russia’s war on #Ukraine & calls for justice/peace: https://t.co/u3MePHsy7u pic.twitter.com/FOa7iVFyzc
— UN Human Rights (@UNHumanRights) March 31, 2023
SVF apstiprina rekordlielu kredītu Ukrainai 15,6 miljardu dolāru apjomā
Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) direktoru padome apstiprinājusi Ukrainai četru gadu kredīta programmu EFF 15,6 miljardu dolāru apjomā, vēsta ziņu aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz saviem avotiem.
Tas Ukrainai būs lielākais kredīts kopš Krievijas pilna mēroga uzbrukuma pērn februārī un pirmā lielā finanšu palīdzības pakete valstij, kas atrodas kara situācijā.
Programma paredzēta divos posmos. Pirmajā nauda tiks piešķirta valsts neatliekamajām vajadzībām un stabilitātes noturēšanai. Otrais posms būs finansiālais atbalsts strukturālajām reformām un eirointegrācijai.
The IMF is ready to announce a $15.6 billion credit program for Ukraine in the near future, Financial Times #StandWithUkraine pic.twitter.com/An8HBl0taY via https://t.co/Q3VVJNk0df
Backup by @ukrainelivefeed – Ukraine on Telegram https://t.co/WaB9030dmf via …— Ukraine Russia War Invasion Breaking News Telegram (@UkraineBreakNew) March 17, 2023
VIDEO. Kā izskatās pēc nakts apšaudes Zaporjižas apgabala Razumovkas ciemā?
Video kadros redzams, kādi postījumi nodarīti pēc nakts apšaudes Ukrainā – Zaporižjas apgabālā, Razumovkas ciemā, vēsta NEXTA.
The consequences of the night shelling of the village of Razumovka in the #Zaporizhzhia region. pic.twitter.com/INZOuicSQD
— NEXTA (@nexta_tv) March 31, 2023
Zelenskis: Ukraina “nekad nepiedos” Buču
Ukraina “nekad nepiedos” Maskavai par Kijivas piepilsētas Bučas okupāciju un tur pastrādātajiem kara noziegumiem un civiliedzīvotāju slepkavībām, piektdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.Zelenskis piektdien uzsvēra, ka Bučas slaktiņš kļuvusi par Krievijas karaspēka “pastrādāto zvērību simbolu”. “Mēs nekad nepiedosim. Mēs sodīsim katru noziedznieku,” sociālajos medijos publicētajā paziņojumā pauda Ukrainas prezidents. Krievijas karspēks pērn 31.martā nedaudz vairāk kā mēnesi pēc atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā atkāpās no Kijivas ziemeļrietumu piepilsētas Bučas. 2.aprīlī medijos parādījās pirmās ziņas par atbrīvotajā pilsētā atrastajiem līķiem civilā apģērbā. Daļai uz ielas nogalināto cilvēku bija aiz muguras sasietas rokas. Dažas dienas pēc Krievijas karaspēka padzīšanas, apmeklējot Buču, Zelenskis tur redzēto raksturoja kā genocīdu. Gadu pēc pilsētas atbrīvošanas Bučā turpinās atjaunošanas darbi, un vietējie atzīst, ka “sāpes rimst” un viņiem ir “jāturpina dzīvot”. Ukraina un tās sabiedrotie, pamatojoties uz videomateriāliem un aculiecinieku teikto, Krievijas karavīrus apsūdz par Bučā pastrādātiem kara noziegumiem. Ukrainas prokuratūra paziņojusi, ka Bučā krievi noslepkavojuši vismaz 1400 civiliedzīvotāju. Ukrainas varasiestādes noskaidrojušas vairāku desmitu par noziegumiem atbildīgo Krievijas karavīru personības. Buču ir apmeklējušas daudzas ārvalstu amatpersonas, kas ieradušās Kijivā. Ukraina pieprasa īpaša starptautiska tribunāla izveidi Krievijas līderu tiesāšanai. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) šomēnes izdeva Krievijas prezidenta Vladimira Putina aizturēšanas orderi saistībā ar nelikumīgu Ukrainas bērnu deportēšanu. SKT galvenais prokurors Karims Hans Ukrainu ir atzinis par “nozieguma vietu”.
Amatpersona: Ukrainai apsolītie Polijas iznīcinātāji nav no bijušās Austrumvācijas rezervēm
Četri reaktīvie iznīcinātāji MiG-29, kurus Polija apsolījusi Ukrainai, nav no bijušās Austrumvācijas rezervēm, apliecinājis Polijas Nacionālās drošības biroja vadītājs Jaceks Severa. Severa intervijā Vācijas ziņu aģentūrai DPA sacīja, ka pirms divām nedēļām Kijivai apsolītās lidmašīnas nav no Vācijas, tādēļ nav nepieciešama Berlīnes atļauja to nodošanai. “Tās nav Vācijas lidmašīnas. Operacionālu iemeslu dēļ detalizētāku informāciju sniegt es nevēlos,” viņš teica. 2022.gadā Vācija pārdeva Polija 23 MiG-29. Polijas gaisa spēkiem pašlaik ir apmēram ducis šādu iznīcinātāju, apliecināja Nacionālās drošības biroja vadītājs. “Mums pašlaik ir ducis, un tās pagaidām turpina lietot Polijas Gaisa spēki,” viņš teica. Marta vidū Polijas prezidents Andžejs Duda paziņoja, ka Varšava nodos Ukrainai četrus savus reaktīvos iznīcinātājus MiG-29, bet vēl vairākiem iznīcinātājiem tiek veikta apkope un tie tiek gatavoti nodošanai Ukrainai. Duda piebilda, ka Polijai pašlaik ir apmēram ducis MiG lidmašīnu, ko tā mantojusi no bijušās Vācijas Demokrātiskās Republikas. Ja Ukrainai apsolītās lidmašīnas ir nākušas no Vācijas, tad saskaņā ar ieroču eksporta līgumiem, to nodošana tālāk ir jāapstiprina arī Vācijas valdībai. Polija ir viena no lielākajām ieroču piegādes Ukrainai atbalstītājām.
VIDEO. Tuvojas Ukrainas armijas spēku pretuzbrukums
Video kadros redzams, kā Ukrainas armijas spēki pulcējas ar tankiem un gatavojas pretuzbrukumam, vēsta “Visegrad24.”
The Ukrainian counter-offensive is coming
— Visegrád 24 (@visegrad24) March 30, 2023
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 173 360 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 173 360 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 460 iebrucēji. Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3615 tankus, 6977 bruņutransportierus, 2675 lielgabalus, 526 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 278 zenītartilērijas iekārtas, 306 lidmašīnas, 291 helikopteru, 2248 bezpilota lidaparātus, 911 spārnotās raķetes, 5521 automobili un autocisternu, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 294 specializētās tehnikas vienības. Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
ISW: Pasavara iesaukums var traucēt Krievijai papildināt vienības frontē
Krievijā izsludinātais pavasara iesaukums, kas sāksies 1.aprīlī, var traucēt Kremlim sagatavot karam Ukrainā papildu mobilizētos, teikts ASV Kara studiju institūta (ISW) jaunākajā ziņojumā. Analītiķu vērtējumā Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzskata, ka viņa varas stabilitātei būtu bīstami sūtīt karā jauniesauktos, tādēļ viņš izvēlējies rezervistu mobilizāciju un brīvprātīgo iesaukšanu. Tas, kā secinājuši ISW analītiķi, nozīmē, ka jauniesaukto sūtīšana uz fronti nav gaidāma, tomēr viņu apmācībām ir nepieciešama infrastruktūra. “Krievijas mācību kapacitāte ir ierobežota, un tas, ka to aizņems jauniesauktie, kuri 2023.gadā nekaros Ukrainā, liedz Kremlim iespēju apmācīt rezervistus un brīvprātīgos, kuri karos,” lasāms institūta ziņojumā. Analītiķi pieļauj, ka Krievija varētu censties vienības Ukrainā papildināt, piespiežot vai pierunājot daļu obligāto dienestu pabeigušo parakstīt līgumu, jo šie cilvēki jau ir nedaudz sagatavoti karošanai. “Tomēr nav skaidrs, cik veiksmīgi tas varētu izdoties,” atzīst ISW eksperti. Jau vēstīts, ka Krievijā 1.aprīlī sāksies jauna līgumkaravīru uzņemšana armijā ar mērķi papildināt bruņoto spēku rindas ar vēl 400 000 vīru. Atbilstoši oficiālajai informācijai kopš septembra “daļējās mobilizācijas” ietvaros dienestā iesaukti vairāk nekā 330 000 Krievijas pilsoņu. Oktobra beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu sniedza atskaiti par mobilizācijas noslēgumu. Pēc tam arī Putins apliecināja, ka iesaukums ir beidzies, tomēr atbilstošu rīkojumu neparakstīja. Tādējādi oficiāli Krievijā mobilizācija turpinās. Ukrainas armijas sniegtā informācija liecina, ka kopš pagājušā gada 24.februāra, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā, krituši gandrīz 173 000 Krievijas karavīru.
