Beidzot kļūst aukstāks. Ko darīt ar logiem – steigšus mainīt vai aplīmēt? 3
Inita Šteinberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Beidzot kļūst aukstāks un rodas spēcīga vēlme gatavot māju kā cietoksni cīņai ar ziemu. Kā pirmie siltuma zudumos tiek vainoti logi. Varbūt steigšus jāmaina, varbūt jāaplīmē, kā sendienās? Taču negribas arī pārmaksāt vai pārcensties.
“Ja ēkai ir tā sauktie pakešu logi, pašam saimniekam ar tiem nevajadzētu darīt neko,” iesaka logu meistars Vadims Astahovs ar 20 gadu stāžu remonta un restaurācijas darbos. Ja kaut kas nav kārtībā, šī nu ir tā reize, kad jāsauc speciālists.
Turklāt viņa pieredze liecina, ka vislielākie siltuma zudumi ir, iespējams, nevis gar stiklu, bet gan gar logiem. Piemēram, nepareizas palodzes montāžas dēļ. Vai nu saimnieks montējis pats vai licējs nav bijis zinošs.
Turklāt arī montāžas putas ar laiku mēdz pievilt – sasēžas, pat putni izknābā. Tādēļ, ja šķiet, ka gar logu velk, vispirms der pačamdīties gar tā malām un siltināt tās.
Izvēlas praktiskāko
Vai pirkt plastikāta, koka vai alumīnija rāmjus, tas ir gaumes jautājums, taču ir dažas praksē novērotas nianses.
Kā labāko izvēli meistars tomēr iesaka plastikāta logus. Tie Latvijas klimatiskajiem apstākļiem izrādījušies vispiemērotākie. Tādus viņš liktu arī savai mājai (ir dažādas krāsas).
Tie ir lētāki, tos viegli remontēt un mainīt stiklu, veikt apkopi, nav jāpārkrāso – kalpos gadus simts.
Ja vēlas koka logus, tad jāpērk no dārgākā gala, jo ar koka logiem mēdz būt visvairāk ķibeļu. To apkope un remonts prasa visvairāk pūļu, arī izmaksā visvairāk. Tātad nekāda ekoloģija galu galā nebūs.
Alumīnija rāmji ir auksts materiāls, tas arī visgrūtāk remontējams un nomaināmi stikli. Šis materiāls vislabāk der ražotnes telpām.
Taupa naudu
Standarta variantā logiem ir divkārša stikla paketes. Dažkārt siltuma zudumu mazināšanai tirgotāji iesaka izvēlēties logus ar trīskāršām stikla paketēm. Logu speciālists uzskata, ka tā ir veltīga naudas tērēšana.
Viņš praksē pārliecinājies, ka cilvēks uz savas ādas papildus stikla radīto siltumu telpā neizjutīs. Tā pārākumu varbūt var noteikt laboratorijas apstākļos un aprēķināt siltuma ekonomijas procentus.
Arī ar trīskāršo paketi logā būs jākurina tikpat, cik ar dubulto.
Arī loga modeli izvēloties, dažkārt iesaka tādu, kam viena liela stikla pakete vai vairākas, bet atverama tikai neliela aila. It kā siltuma ekonomija būtu lielāka. Bet jāapdomā, kā šādu logu varēs nomazgāt, kā remontēt, ja šāda vajadzība radīsies.
Darbojas pats
Lielākas izpaušanās iespējas ir to māju saimniekiem, kurām vēl ir saglabājušies vecie koka dubultlogi. Meistars uzskata, ka šie logi spēj paciest gan blīvju ielīmēšanu frēzējuma vietās, gan rāmju aplīmēšanu ar papīra vai speciālajām līplentēm (kļūda ir izvēlēties spēcīgākas fiksācijas lentes, jo tad var pavasarī nākties pārkrāsot logus – lente nonāks nost ar krāsu).
Šādi darboties ar vecajiem logiem tiešām ir vērts, jo siltums, kas pirms tam aizplūdis pa spraugām, pēc aizlīmēšanas ārā tiks mazāk.
Taču, siltinot logus, jāatstāj kāds vaļā, lai varētu vēdināt. Labāko vēdināšanas režīmu savai mājai meistars iesaka meklēt katram pašam, nevis klausīties vispārīgus ieteikumus, jo telpas un logi ir dažādi.
Lai neveidotos kondensāts, būtu svaigs gaiss, dažās mājās pietiek ar to, ka paver tikai vēdināšanas spraudziņu. Taču ir dzīvokļi, kur nepieciešams paturēt logu vaļā plaši atvērtu.
Ja aukstā laikā loga apakšmalā uz stikla no rīta sakrājies kondensāts, tas ir normāli un vienkārši jānoslauka.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
