LPS par izmaiņām pašvaldību reformā sola cīnīties arī Saeimā 0
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) par izmaiņām pašvaldību reformā sola cīnīties arī Saeimā, apelējot pie Saeimas deputātu “izpratnes, tālredzības un godaprāta”, aģentūrai LETA pavēstīja LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa.
15.oktobra valdības sēdē Peipiņa atgādināja LPS nostāju, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekts ir pretrunā gan deklarācijai par Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, gan Saeimas šā gada 21.marta lēmumam par administratīvi teritoriālās reformas (ATR) turpināšanu, jo nav izvērtēta otrā līmeņa pašvaldību ieviešanas nepieciešamība un Saeimai nav iesniegts ziņojums par apriņķu izveides pamatojumu.
“Sabiedrībā šobrīd sākusies diskusija par apriņķa pašvaldībām, un to lietderība gūst arvien jaunus atbalstītājus, taču valdība šajā diskusijā nepiedalās,” uzskata LPS.
Tā kā vietējo pašvaldību vēlamais izmērs un citi izveides kritēriji ir tieši saistīti ar funkciju sadalījumu daudzlīmeņu pārvaldībā, LPS ieskatā, nav pareizi reformēt vienu elementu, neredzot pārmaiņas kopumā.
“Bez izvērtēta apriņķu izveidošanas pamatojuma nav zināmas plānotās funkcionālās izmaiņas, tāpēc nevar pamatot vietējo pašvaldību teritoriju izmaiņas. Apriņķu veidošanai bija jāiet soli pa priekšu reformai vai vismaz reizē ar to,” uzskata LPS.
Tāpat LPS jau savā pirmajā atzinumā sniedza 24 iebildumus tieši par likumprojekta tekstu un otrajā atzinumā – septiņus, un MK sēdē Peipiņa vēlreiz akcentēja nepieciešamību noteikt skaidrus, saprotamus, izmērāmus un izpildāmus kritērijus. Piemēram, precīzi noteikt, kas ir “ilgtspējīga teritorijas ekonomiskā attīstība”, “nozīmīgas investīcijas”, “efektīvs izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīkls, sabiedriskā transporta un ceļu tīkls, kā arī komunālās saimniecības tīkls”, “perspektīva vidusskola” un citi, jo šādi formulējumi rada augstu politiskās korupcijas risku.
LPS vērš uzmanību, ka likumprojekta anotācijā nav iekļautas un aprēķinātas pašvaldību gaidāmās izmaksas sakarā ar reformu un kāda būs to ietekme uz pašvaldību budžetiem. “Tas atbilst visiem zināmajam teicienam par ratiem, kurus jūdz zirgam priekšā, jo reforma pagaidām paredzēta bez precīza aprēķina, kāda būs tās ietekme uz katru no jaunveidojamās pašvaldības budžetu, tātad nav apzinātas sekas un ietekme,” pauž savienībā.
Savienība prasa papildināt likumprojekta anotāciju ar konkrētu pašvaldību priekšlikumu un iebildumu uzskaitījumu, atbilžu un konsultāciju skaitu, kas sniegtas, iedzīvotāju aptauju rezultātiem, kā arī anotācijai pievienot visus pieņemtos pašvaldību domju lēmumus par administratīvi teritoriālo reformu.
Šobrīd jau daudzās pašvaldībās notikušas aptaujas un pieņemti domju lēmumi par reformu, kas neatbalsta reformu šādā variantā, kā arī vairāki novadi gatavojas griezties Satversmes tiesā.
Pašvaldību savienība uzskata, ka likumprojekts neatbilst Satversmes 1. un 101.pantam, Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 5.pantam un Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācijām dalībvalstīm par vietējo un reģionālo iestāžu robežu un/vai struktūras reformu procesiem ietverto labas pārvaldības principu ievērošanu.
Par visiem šiem iebildumiem LPS informēs arī Saeimu.
Kā ziņots, Ministru kabinets otrdien atbalstīja VARAM sagatavoto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas piedāvā reformas rezultātā 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 39 vietvaras.
Likumprojekts paredz izveidot 34 novadus, kā arī saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei.
Attiecīgi plānots, ka reforma neskars minētās piecas republikas pilsētas un arī četrus novadus – Alūksnes, Gulbenes, Līvānu un Salaspils novadus.
