LTAB paskaidro, kas notiks, ja ieviesīs maksimālo OCTA cenu 0
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) ir iepazinies ar Konkurences padomes (KP) ziņojumu par konkurenci OCTA nozarē.
“Divu gadu laikā kopš KP veica OCTA tirgus izpēti, esam sadarbojušies, sniedzot visu informāciju un skaidrojot tirgus specifiku. Ar vislielāko atbildību attiecamies pret KP sniegtajām rekomendācijām, vienlaikus norādot, ka jebkura darbība OCTA tirgus pilnveidošanā veicama atbilstoši Eiropas Savienības tiesību normām un domājot mūsdienīgi,” informē LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.
Par OCTA informācijas sistēmu
Sistēma ir uzbūvēta atbilstoši normatīvajam regulējumam un datu apmaiņa notiek saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem.
Nav nekāda pamata uzskatīt, ka OCTA informācijas sistēmā dati tiek apstrādāti neatbilstošā apmērā vai neatbilstošiem mērķiem.
Tomēr, ja KP saskata nepieciešamību samazināt apstrādājamo datu apjomu, tad, pēc rūpīgas to izvērtēšanas, un veicot atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos, LTAB veiks izmaiņas sistēmā.
Par OCTA kalkulatoriem
Nedz LTAB, nedz Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) neuztur un neapkalpo OCTA cenu kalkulatorus.
Tomēr LTAB respektē KP viedokli, ka papildus prasības ieviešana OCTA kalkulatoros par informācijas pieprasītāja identifikāciju, iespējams, ļautu samazināt risku tirgus dalībniekiem iegūt un analizēt liela apjoma datus konkurences situācijas monitorēšanai.
Turklāt jāatzīmē, ka LTAB jau bijušas diskusijas ar Datu Valsts Inspekciju (DVI) par lietotāju identifikācijas jautājumiem un DVI atkārtoti norādījusi, ka datu pieprasītāja identifikācija var neatbilst Vispārējai datu regulai, ja tā rada pārmērīgu personas datu apstrādi bez pamatota un likumīga mērķa.
Par informācijas pieejamību, caurskatāmību un cenu izmaiņu signalizēšanu
Balstoties uz KP ieteikumiem, LTAB jau samazinājis mājas lapā publicētās statistiskās informācijas apjomu, un nepieciešamības gadījumā turpinās veikt izmaiņas, respektējot uzraugošo institūciju ieteikumus par šādas informācijas sniegšanas biežumu.
Vienlaikus vēlamies norādīt, ka OCTA tirgus caurspīdības mazināšana var radīt negatīvas sekas, proti – patērētājiem var rasties pamatots viedoklis, ka OCTA cenu veidošana ir necaurspīdīga un nepārskatāma.
Turklāt jāatzīmē, ka apdrošināšanas tirgū, kas balstīts uz riskiem – attiecīgi augstu apdrošinātāja un klienta uzticības pakāpi, caurspīdības mazināšana tirgū var novest pie reputācijas un maksātspējas draudiem.
Par vienotu LTAB un LAA vadību
Gan viena, gan otra institūcija pārstāv visas nozares un to dalībnieku intereses, tajā skaitā gan patērētājus, gan apdrošinātājus.
Tādēļ nav saprotams KP arguments par interešu konfliktu.
Turklāt pēdējos gados mazajās Eiropas valstīs ir vērojama tieši pretēja tendence – apdrošināšanas jomu pārstāvošās organizācijas tiek apvienotas.
Jāatzīmē, ka 3 gadus atpakaļ, kad tika pieņemts lēmums par abu institūciju apvienošanu zem viena jumta un vadības apvienošanu, tas tika darīts, arī lai samazinātu administratīvos izdevumus.
Tieši tehniskie izdevumi (t.sk. LTAB un LAA uzturēšana) ir pozīcija, kurā apdrošinātāji redz iespējas izmaksu samazināšanai, tādēļ šobrīd nākt klajā ar ideju par abu organizāciju nodalīšanu ir pretēja vēlmei optimizēt apdrošinātāju darbības izmaksas.
Par maksimālās cenas/prēmijas noteikšanu
OCTA tirgū 90. gados jau valstiski tika regulēta cena.
Šāds regulējums tika atcelts, jo Latvija iestājās Eiropas Savienībā (ES) un viens no priekšnoteikumiem bija brīvas konkurences nodrošināšana.
KP piedāvātās maksimālās cenas noteikšana būtu pretēja ES regulējumam un tiesu praksei, kas aizliedz jebkādas sistēmas, kas paredz likmju apstiprināšanu un ir pretrunā likmju noteikšanas brīvības principam, kas noteikts “Solvency II” regulējumā – Direktīvā 2009/138/EK.
Turklāt nosakot maksimālo OCTA cenu, autovadītāji ar augstāku riska pakāpi tiks subsidēti no apzinīgāko autovadītāju puses, kas nozīmētu, ka atbildīgākiem autovadītājiem būtu jāmaksā vairāk, bet neapzinīgākie iegūtu iespēju maksāt mazāk.
