LU rektora vēlēšanas: skandālu apvītas 2
Tā vietā, lai domātu par jauno studentu uzņemšanu, Latvijas Universitātei (LU) šīs vasaras sākumā var nākties risināt juridiskus kalambūrus, kas saistīti ar piektdien notikušajām rektora vēlēšanām.
Iespējams, jau pirmdien LU Juridiskās fakultātes mācībspēki varētu iesniegt protestu pret šo vēlēšanu norisi, līdz ar to tiktu apstrīdēta līdzšinējā rektora Indriķa Muižnieka pārvēlēšanas tiesiskums.
To, ka nav skaidrs, vai I. Muižnieks ir tiesīgs turpināt vadīt LU, svētdien sarunā ar „Latvijas Avīzi”, atzina arī bijušais LU rektors Mārcis Auziņš.
Uz rektora amatu ar I. Muižnieku konkurēja Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.
Piektdienas vēlēšanās klāt bija 286 Satversmes sapulces dalībnieki, kuri balsoja aizklāti, ar vēlēšanu biļeteniem. Pēc tam, kad bija saskaitītas nodotās balsis, atklājās, ka vismaz pusi balsu nav savācis neviens no kandidātiem: par I. Muižnieku bija nobalsojis 141 sapulces dalībnieks, bet par G. Bērziņu tika nodotas 128 balsis. Daļa Satversmes sapulces dalībnieku bija balsojuši pret abiem kandidātiem.
Līdz ar to vēlēšanu komisijas protokolā bija atzīts, ka nav ievēlēts neviens no kandidātiem, ko komisija arī paziņoja Satversmes sapulcei. Taču Satversmes sapulces priekšsēdētājs Māris Kļaviņš paziņoja, ka viņa ieskatā par rektoru tomēr ir ievēlēts I. Muižnieks.
Savu viedokli viņš pamatoja ar dažādiem juridiskiem dokumentiem. Satversmes sapulce gan nenobalsoja ne par to, ka tā apstiprina vēlēšanu komisijas lēmumu, ne par to, ka tā atbalsta M. Kļaviņa viedokli, taču I. Muižnieks jau tika sveikts kā jaunais rektors, un sēde beidzās.
M. Auziņš teic: „Sanāk, ka pret Indriķi Muižnieku kā rektoru nobalsoja vairāk sapulces dalībnieku nekā viņu atbalstīja. Es neesmu jurists, tāpēc nerunāšu par juridiskām niansēm, taču, kā gan lai rektors strādā, ja viņu vairāk neatbalsta nekā atbalsta? Valsts prezidenta vēlēšanās taču ir nākamās vēlēšanu kārtas vai pat jaunas vēlēšanas, ja neviens no kandidātiem nesaņem balsu vairākumu.”
Par to, vai rektors ievēlēts likumīgi vai nē, ir iespēja lemt arī valdībai, jo tieši tā apstiprina rektoru amatā. Iepriekš, kad bijušas šaubas par procesa likumību, valdība vilcinājās rektoru apstiprināt un izsvēra vēlēšanu nianses, tomēr līdz šim nav bijis gadījuma, kad valdība atzītu, ka rektors nemaz nav ievēlēts.
Pats LU rektors I. Muižnieks uzskata, ka amatā ir ievēlēts atbilstoši procedūrai: “Man tomēr bija vairāk balsu nekā Gundaram Bērziņam. Satversmes sapulces nolikumā ir teikts, ka lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.”
Patiesi, nolikumā tā ir teikts un nav skaidrots, vai vairākums ir vismaz puse no klātesošajiem vai nav. I. Muižnieks piekrīt, ka Satversmes sapulces nolikumā teikto par vairākumu var dažādi interpretēt, tomēr tas neatceļot to, kas viņš ir ievēlēts.
“Protams, ka es būtu priecīgāks, ja balsotu būtu vairāk, bet, kā ir, tā ir,” pirmdien teica I. Muižnieks.
Šīs LU rektora vēlēšanas izcēlās arī ar to, ka dažas dienas pirms balsošanas par nākamo LU rektoru, kādas anonīmas personas izplatīja informāciju par dažādām nepilnībām I. Muižnieka konkurenta G. Bērziņa promocijas darbā. LU prorektore Ina Druviete pavēstīja, ka šis anonīmais ziņojums uzskatāms par trauksmes celšanu un promocijas darbs tiks izvērtēts. Bet I. Muižnieks apgalvoja, ka ne viņš, ne viņa kolēģi LU vadībā neesot nekādā veidā saistīti ar diskusijām par G. Bērziņa promocijas darba kvalitāti un viņš pats no šī skandāla norobežojoties.
Turklāt sarunā ar “Latvijas Avīzi” viņš pauda, ka, visticamāk, nelabvēļi, kas vētīja G. Bērziņa promocijas darbu sarosījušies ne jau rektora vēlēšanu dēļ, bet gan tāpēc, ka viņš ir skandālos ierautā uzņēmuma “Olainfarm” padomes priekšsēdētājs. Nav gan saprotams, kāpēc.
„Tas bija ļoti nesmuki,” tā priekšvēlēšanu norises LU vērtē bijušais rektors M. Auziņš. „Līdz šim LU tā nebija noticis.”
Viņš neslēpj, ka pats balsojis par G. Bērziņu. Konkrētas kļūdas, ko I. Muižnieks būtu pieļāvis, vadot LU, bijušais rektors nemin. M. Auziņš gan izsaka bažas par to, ka LU nu ir zemākā vietā starptautiski prestižākajā „Times higher education” reitingā nekā bija viņa darbības laikā. Bijušais rektors arī atzīst, ka viņam simpātiskāks ir G. Bērziņa redzējums, kas vairāk vērsts uz sadarbību ar personālu un studentiem, kamēr I. Muižnieks vairāk domājot par LU nekustamajiem īpašumiem.
Pats I. Muižnieks Satversmes sapulces sēdē, ziņojot par četros savas darbības gados paveikto, gan uzsvēra, ka pildījis visus solījumus, tai skaitā, rūpējies par darbiniekiem, jo tagad LU strādājošajiem, ir, piemēram, veselības apdrošināšanas polises. Viņš gan norādīja, ka pēdējos četros gados LU būtiski pieauguši saimnieciskās darbības ienākumi, bet uzsvēra arī, ka universitātē notiek studiju programmu modernizācija, vairāku studiju programmu akreditēšana, tāpat aizvien tiek attīstīts LU Akadēmiskais centrs.
LU rektoru ievēl uz četriem gadiem, rektors drīkst būt amatā divus termiņus pēc kārtas.
Satversmes sapulce: LU studentu un darbinieku pārstāvniecība
LU Satvesmes sapulcē iekļauti 300 dalībnieki: 200 LU akadēmiskā personāla, 75 studējošo un 25 vispārējā personāla pārstāvji. Tā ir LU augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija. Satversmes sapulces sēdes ir atklātas.
(papildināta 15.35 ar I.Muižnieka teikto)
