Rīgas Doma baznīca.
Rīgas Doma baznīca.
Foto – LETA/Edijs Pālēns

Luterāņi vēlas, lai par jauniem bīskapiem paziņotu Valsts prezidenta kanceleja 12

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbību regulējošajā likumā, pie kura Saeima ceturtdien nolēma sākt darbu, rosināti vēl arī citi grozījumi, piemēram, nostiprināt liegumu bez atļaujas saņemšanas ierakstīt jebkuras sarunas ar baznīcas garīdzniekiem. Uzmanību arī piesaista 4. pantā piedāvātie grozījumi.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 42
Lasīt citas ziņas

Likumprojekta autori rosina noteikt, ka Valsts prezidenta (VP) kanceleja, pamatojoties uz informāciju, ko Valsts prezidentam sniegusi LELB virsvalde par amatā ievēlētu bīskapu un paša bīskapa iesniegumu, izdevumā “Latvijas Vēstnesis” paziņo par bīskapa stāšanos amatā. Turklāt VP kanceleja paziņotu arī par bīskapa atcelšanu vai par personu, kas viņu aizvieto. Kanceleja šo informāciju sniegtu arī institūcijai, kas nodarbojas ar reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistru.

Te rodas vairāki jautājumi. Vai ar šādu soli LELB vēlētos it kā paaugstināt savu statusu – ja jau par LELB bīskapu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” paziņo Valsts prezidenta kanceleja, tad tas ir ne tikai kristītiem luterāņiem, bet visai sabiedrībai nozīmīgs notikums? Vai varbūt LELB vēlas daļu no pašai veicamām administratīvām funkcijām pārlikt uz Valsts prezidenta kancelejas pleciem? Kā tas atbilst Satversmes 99. pantam, ka baznīca ir atdalīta no valsts? Reliģiju pētnieku skaidrojumā šķirtības princips nozīmē, ka valsts un baznīca neko viena otras vietā nedara. Izņēmums ir tas, ka mācītājiem pēc laulību reģistrācijas baznīcā ļauts izdot laulības apliecības.

CITI ŠOBRĪD LASA

LELB pārstāvis Kaspars Upītis norāda, ka luterāņi tikai vēloties iekļaut likumā tādu pašu principu, kāds jau ir katoļiem Latvijas Republikas līgumā ar Svēto Krēslu. Līgumā teikts, ka tikai Svētajam Krēslam ir tiesības iecelt, pārcelt un atcelt no amata bīskapus. Bīskapa tituls tiek piešķirts tikai garīdzniekiem, kas ir Latvijas Republikas pilsoņi. Pirms paziņojuma publiskošanas par diecēzes bīskapa iecelšanu Svētais Krēsls neformāli un konfidenciāli informē par to Latvijas Republikas prezidentu. Valsts prezidenta kanceleja, balstoties uz šo informāciju un paša bīskapa iesniegumu, “Latvijas Vēstnesī” paziņo par bīskapa stāšanos amatā.

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa konstitucionālo tiesību padomnieks Jānis Pleps man apstiprināja, ka ir notikušas konsultācijas un “Valsts prezidentam nav iebildumu par paziņošanas procedūras ieviešanu attiecībā uz LELB, līdzīgi kā tas ir Romas katoļu baznīcai Latvijā šobrīd”.