LZS var piedzīvot varas maiņu. Arnītis noskaņots spēkoties ar Brigmani 0
Nākamā mēneša sākumā 13. aprīlī plānotajā Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongresā pirmo reizi kopš neatminamiem laikiem var paredzēt partijas priekšsēdētāja izraudzīšanos vairāku pretendentu konkurencē. LZS Latgales reģionālajā konferencē uz šo posteni izvirzīts bijušais Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis, bet LZS biedri Zemgalē un Rīgā šajā amatā vēlas redzēt Augustu Brigmani, kurš partiju vada jau kopš 2000. gada.
“Ļoti labi, ka būs konkurence,” “Latvijas Avīzei” sacīja A. Brigmanis, kurš nav plānojis savu kandidatūru atsaukt, bet plašākos komentāros nevēlējās ieslīgt.
LZS vadības izraudzīšanās notiek demokrātiskā procedūrā. Vispirms priekšsēža un vietnieku kandidātus izvirza LZS nodaļas, pēc tam par tiem balso reģionālo konferenču delegāti. No reģionos atbalstītajiem kandidātiem Latvijas Zemnieku savienības kongresa delegāti ievēl LZS līderi uz nākamajiem diviem gadiem. Kurzemes reģionā izvēle tiks izdarīta šīs nedēļas nogalē.
Te R. Arnītis nav pretendentu lokā, kurā savukārt ir A. Brigmanis, Saeimas deputāti Armands Krauze un Uldis Augulis. Nākamajā nedēļā lēmumu pieņems Vidzemes zemsavieši, kuru vidū R. Arnītim savukārt ir liels atbalsts. Pirms diviem gadiem A. Brigmanis kongresā pieļāva, ka 2019. gadā varētu arī dot savu vietu kādam no jaunajiem politiķiem, kā tādus toreiz uzlūkojot U. Auguli un A. Krauzi.
Dūklavs arī grib jaunas sejas
Daudzus gadus LZS kongresā A. Brigmanim konkurentu nebija. Vismaz divas reizes bijuši mēģinājumi viņu nomainīt pēc Vidzemes zemsaviešu iniciatīvas, taču A. Brigmaņa politiskā pieredze ļāva viņam amatu saglabāt.
Pirms diviem gadiem LZS biedri Vidzemē vēlējās priekšsēža amatā redzēt toreizējo zemkopības ministru Jāni Dūklavu, kurš īsi pirms balsojuma savu kandidatūru tomēr atsauca, par ko LZS vadošie politiķi bija spējuši savstarpēji vienoties. Tagad J. Dūklavs “LA” informēja, ka visos līmeņos esot aicinājis LZS biedrus viņa kandidatūru vairs neizvirzīt, “jo partijā ir vajadzīgas jaunas sejas”.
No nosauktajiem par jaunu seju var uzskatīt tikai R. Arnīti, kurš LZS pievienojās pirms trīs gadiem, kad krita Laimdotas Straujumas (“Vienotība”) valdība un viņš zaudēja premjera biroja vadītāja amatu. Pie varas nāca Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kura to izmantoja, piedāvājot R. Arnītim kļūt par Zemkopības ministrijas parlamentāro sekretāru.
J. Dūklavs jau agrāk bija pazīstams ar R. Arnīti, kurš iepriekš bija Valsts augu aizsardzības dienesta direktors. R. Arnītim ir arī starptautiskā darba pieredze kā bijušajam Eiropas un Vidusjūras Augu aizsardzības organizācijas ģenerāldirektoram, kad viņš trīs gadus strādāja Parīzē. Taču R. Arnītis nekad nav bijis Saeimā un valdībā.
Partijas priekšsēdim vajadzētu būt ar Saeimas vai valdības pieredzi. Tā uzskata viens no LZS jaunajiem līderiem Edgars Putra, kurš bija Saeimā iepriekšējā sasaukumā, bet šoreiz tajā neiekļuva. “Es līdz tam vēl neesmu izaudzis,” “LA” teica E. Putra, atbildot uz vaicāto, kāpēc viņš nekandidē uz priekšsēža amatu. Saeimā tagad nav arī A. Brigmanis.
Parlamentārās pieredzes trūkumu R. Arnītis uzskata par konkurentu izdomātu iemeslu. Viņaprāt, tas nevarētu būt šķērslis, lai pretendētu uz priekšsēža amatu – galvenais esot spēcīga komanda un saikne ar frakcijas vadību. Atšķirībā no E. Putras, A. Krauzes un U. Auguļa, kurus var uzskatīt par A. Brigmaņa domubiedriem, R. Arnītis jau pēc Saeimas vēlēšanām aicināja LZS biedrus izvērtēt vēlēšanu rezultātus, uzskatot, ka A. Brigmanim par tiem vajadzētu uzņemties atbildību.
Negrib būt veco un viedo partija
R. Arnītis “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka viņam pārdomas radušās “jau pēc sakāves Saeimas vēlēšanās”, un tad viņš ar domubiedriem esot spriedis, ka kaut kas esot jādara. Saeimā ZZS ieguva 11 mandātus, kas nebija pietiekami, lai atkārtoti pretendētu uz premjera amatu, ZZS nonāca opozīcijā. R. Arnītis uzskata, ka LZS svarīgi atgriezties pie ideoloģijas, skaidri jāaizstāv vietējie uzņēmēji, partijā esot jānotiek paaudžu maiņai. R. Arnītis ar 3. numuru kandidē arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Uz vaicāto, vai nebūs apgrūtinoši vadīt partiju, ja viņu ievēlēs EP, R. Arnītis atbildēja: “Mana prioritāte ir partija.”
To, ka LZS ir vajadzīgas pārmaiņas, pieļāva kā J. Dūklavs un E. Putra, tā Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (LZS), kura “LA” sacīja: “To mūsu vēlētājs pateica jau Saeimas vēlēšanās.” Viņa nav mierā arī ar to, ka faktiski visi lēmumi tiek pieņemti Zaļo un zemnieku savienībā, kas mazina LZS kā partijas lomu. Tai vajadzētu skaidrāk paust savu viedokli par lauku politiku, par ko tā iestājas vienā vai otrā jautājumā.
“Mēs nevaram būt vecu, viedu un gudru vīru un sievu partija. Mums ir jākļūst par modernu, eiropeisku politisko spēku,” savukārt teica E. Putra. Viņaprāt, gan R. Arnītis, gan A. Krauze pārstāv šo pieeju. Taču nevarot noliegt A. Brigmaņa ieguldījumu organizācijas attīstībā un panākumos, ja atceroties, ka brīdī, kad viņš pārņēma LZS vadību, tā bijusi uz izjukšanas robežas bez pārstāvniecības Saeimā.
