Covid-19 ietekme lauksaimniecībā: maina “drošības spilvena” noteikumus 0
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi, valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotās izmaiņas valsts atbalsta piešķiršanā lauksaimniekiem.
Arī pēc ārkārtējās situācijas izbeigšanas Latvijā turpinās Covid-19 negatīvā ietekme lauksaimniecības un pārtikas nozarē, izraisot finanšu grūtības un dzīvotspējas apdraudējumu ne tikai atbalsta pasākumos sākotnēji ietvertajiem ražotājiem, bet arī citiem ražotājiem, vēsta Zemkopības ministrija (ZM).
Piena sektorā lauksaimniekiem turpinājuši samazināties ieņēmumi, tādējādi grozījumi noteikumos paredz piešķirt atbalstu piena ražotājiem par slaucamām govīm arī par jūlija – septembra periodu, ja nozares ražotāju ieņēmumi šajā laikā bijuši vismaz par pieciem procentiem zemāki nekā šādā periodā iepriekšējos trīs gados vidēji.
Finansējumu šim atbalstam par slaucamām govīm jūlijā – septembrī nodrošinās, pārdalot citos pasākumos neizlietotos līdzekļus.
Paredzēts atbalsts par gaļas šķirņu un šādu šķirņu krustojumā iegūtiem liellopiem un piena šķirņu vai piena-gaļas šķirņu krustojumā iegūtiem vīriešu kārtas liellopiem vecumā no sešiem mēnešiem, kas tika realizēti no šā gada aprīļa līdz septembrim, kā arī atbalstu par sivēnmātēm periodā no šā gada aprīļa līdz jūnijam.
Savukārt pārējām lauksaimniecības un pārtikas jomām tiek samazināts apgrozījuma samazinājuma slieksnis no 25 līdz 15%. Tas nozīmē, ka uzņēmumi varēs pieteikties atbalstam, ja to neto apgrozījums ir samazinājies par vairāk nekā 15%.
Jāatgādina – šī gada aprīlī valdība jau lēma par 45,5 miljonu eiro “drošības spilvena” piešķiršanu lauksaimniecības nozarei saistībā ar Covid-19 negatīvo ietekmi.
Jau tobrīd vairāki nozares eksperti izteica viedokli, ka, izņemot dažus gadījumus, nozarē vēl nav iestājusies tāda krīze, lai vajadzētu prasīt atbalstu valdībai, turklāt citām nozarēm klājās daudz sliktāk.
Tāpat būtu nepieciešams izvērtēt, vai 20% liels apgrozījuma samazinājums ir tas, kādēļ nepieciešams krīzes atbalsts.
Nule kā Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure pavēstīja, ka šī gada pirmajā pusgadā Latvijas pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksports palielinājies par 3,9% jeb 50 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo pusi.
Viņa atklāja, ka pārtikas nozares eksportspēja par spīti izaicinājumiem saglabājas augsta, bet eksporta rādītājus ietekmē notikumi eksporta tirgos, piemēram, Vācijas un Francijas noteiktie striktie ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai.
“Pavasaris nesa savas korekcijas, jo ražotāji primāri nodrošināja vietējo tirgu, eksporta pasūtījumus atstājot otrajā plānā. Vasara bija laba, bet pašlaik eksports kļūst arvien izaicinošāks un vēl jo svarīgāks būtu atbalsts arī lielajiem ražotājiem,” norāda Šure.
