Makrons sola turpināt reformas 0
Atbildot uz mēnešiem ilgajiem “dzelteno vestu” protestiem, Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien solījis turpināt savu programmu Francijas pārveidošanai, tostarp ievērojami samazināt ienākumu nodokli un veikt pasākumus valsts pārvaldes decentralizācijai.
Prezidents arī paziņoja, ka pilsoņiem būtu jādod tiesības ierosināt referendumus ar petīciju, kas būtu daļēja piekāpšanās “dzelteno vestu” protestētāju prasībām.
Makrons norādīja, ka pēc mēnešiem ilgajiem protestiem valstī ir jāatjauno sabiedriskā kārtība.
“Pārvērtības, kas notiek, un pārvērtības, kas ir būtiskas mūsu valstij, nedrīkst tikt apturētas,” preses konferencē Elizejas pilī paziņoja Makrons.
Prezidents solīja, ka pēc teju pusgadu ilgajiem un nereti vardarbīgajiem protestiem pret viņa valdību, “šodien sabiedriskā kārtība atjaunosies”.
Prezidents atzina, ka “dzeltenās vestes” raisījušas daudzos cilvēkos dusmas un nepacietību pēc pārmaiņām, un uzslavēja protestētāju “taisnīgās prasības”.
Taču prezidents pauda nožēlu par antisemītiskās vardarbības parādīšanos protesta kustībā, uzbrukumiem žurnālistiem un homofobiju.
“Bet es nevēlos, ka dažu cilvēku rīcība aptumšo taisnīgās prasības, kas tika izvirzītas šīs kustības sākumā un tika plaši atbalstītas,” paziņoja Makrons.
Viņš solīja ievērojami samazināt ienākumu nodokli strādājošajiem un vienlaikus aizstāvēja savu lēmumu atcelt nodokli bagātajiem. Prezidents piebilda, ka šis lēmums tiks pārskatīts 2020.gadā.
“Tā bija reforma, lai stimulētu ražošanu, nevis dāvana bagātajiem,” skaidroja Makrons.
Prezidents arī pauda viedokli, ka pilsoņiem būtu jādod tiesības ierosināt referendumu ar petīciju, bet norādīja, ka ideja par pilsoņu ierosinātiem tiesiski saistošiem referendumiem, kādus vēlas protestētāji, viņaprāt, mestu ēnu uz pārstāvības demokrātiju.
Tā vietā prezidents ierosināja iekļaut plānotajās konstitūcijas reformās iespēju iesniegt parlamentā likumprojektus, ja tos petīcijā atbalstījuši miljons pilsoņi. Ja parlaments tos neapsvērtu, tie tikti nodoti izskatīšanai referendumā.
Makrons arī sacīja, ka pilsoņi acīmredzot vēlas, lai lēmumi tiktu pieņemti tuvāk viņiem, un tāpēc ir jāmaina veids, kādā tiek organizēta valsts.
Prezidents paziņoja, ka reforma tiktu pielāgota katrai teritorijai un koncentrētos uz tādiem jautājumiem kā mājokļi, transports un citām ikdienas lietām.
Viņš arī atzina, ka jāvieš skaidrība par valdības dažādajām funkcijām dažādos līmeņos, lai vēlētājiem būtu skaidrs, par ko viņi balso katrās vietējās vai valsts mēroga vēlēšanās.
Prezidents piebilda, ka pilsoņiem būtu arī jānodrošina tiesības ierosināt jautājumus izskatīšanai vietējās pašvaldībās.
Jautājumā par imigrāciju, Makrons ieņēma stingrāku nostāju nekā līdz šim.
Prezidents sacīja, ka galu galā valsti kopā satur arī robežas, un, lai uzņemtu cilvēkus, nepieciešamas mājas, kur to darīt. Vienlaikus prezidents norādīja, ka tic tiesībām uz politisko patvērumu.
Makrons sacīja, ka vēlas katru gadu parlamentā diskusijas par migrāciju, un labāku sadarbību migrācijas jautājumos Eiropas līmenī.
Prezidents arī pievērsās jautājumam par Francijas sekulārismu, uzsverot, ka ne jau sekulārisms ir problēma, bet sektantisms, ar to, acīmredzot, domājot politisko islāmu.
