“Maltā gaļa vai ķīmijas projekts?” Pircējs iesaka visiem “uzmet aci sastāvam”, pirms likt gaļu groziņā 0
Krista Draveniece

Pievieno LA.LV

Šodien došanās uz veikalu vairs nav nekāda izklaide – līdzi jāņem palielināmā lupa, ķīmijas tabula un dzelžaina apņēmība, lai izburtos cauri visiem tiem ķīmiskajiem nosaukumiem, no kā šodien sastāv lielākā daļa no mūsu pārtikas produktiem.

Putins nomirst 2027. gada janvārī, varu pārņem FSB ģenerālis, kurš iesaldē karu un uzbrūk Igaunijai, paredz amerikāņi 21
Kokteilis
5 padomju laika audzināšanas metodes, kuru dēļ šodien maksājam tūkstošus psihoterapeitiem
Pensionāru ekonomiskais “zelta laikmets” pasaulē tuvojas beigām. Ko tas nozīmē Latvijas senioriem?
Lasīt citas ziņas

Tieši kāds veikalā nopērkams gaļas produkts izraisījis plašas diskusijas sociālajos tīklos. Ieraksta autore publicējusi “Kurzemes Gaļsaimnieka” produkta “Jaukta maltas gaļas masa” fotogrāfiju un mudinājusi cilvēkus pirms pirkšanas rūpīgi izlasīt etiķeti.

Viņa raksta: “Maltā gaļa vai ķīmijas projekts? Pirms iemet grozā lētu malto gaļu, izlasi sastāvu!
CITI ŠOBRĪD LASA

Skaidrs, ka lielveikalos nopērkamā gaļa nekad nav izcēlusies ar visaugstāko kvalitāti. Bet, ka ir tik traki pat iedomāties nevarēju. Šajā iepakojumā: tikai 40% cūkgaļas + 31% liellopa gaļas. Pārējā “komanda” ir ūdens, frakcionēti cūkgaļas tauki, sojas proteīns, kviešu sastāvdaļa, sāls, aromatizētājs un piedevas-un ne jau tās labākās piedevas…”Kurzemes gaļsaimnieks” īkšķis uz leju jums par šo produktu!”

Jāpiebilst, ka pašas etiķetes sastāvs nedaudz atšķiras no sociālā tīkla ierakstā pārstāstītā. Uz iepakojuma norādīti 40% cūkgaļas un 31% liellopu gaļas, tātad gaļa kopā veido 71% produkta.

Tālāk sastāvā norādīts ūdens, frakcionēti zirņu milti, sāls, sojas olbaltumvielu koncentrāts, kviešu šķiedrvielas, hidrogenēts glikozes sīrups, skābuma regulētāji E262 un E331, antioksidants E301, garšvielas, biešu sulas pulveris un aromatizētājs. Tātad ierakstā minētie “frakcionētie cūkgaļas tauki” uz redzamās etiķetes faktiski ir frakcionēti zirņu milti.

Uz iepakojuma arī skaidri rakstīts nevis vienkārši “maltā gaļa”, bet “Jaukta maltas gaļas masa”. Tieši šis vārds – “masa” – kļuva par vienu no centrālajiem strīda punktiem komentāros.

“Tur taču rakstīts – masa, nevis maltā gaļa”

Daļa komentētāju ieraksta autores sašutumu atbalstīja. Kāda sieviete rakstīja, ka šī iemesla dēļ konkrētā ražotāja produktus vairs nepērkot un labāk izvēloties mazāku daudzumu dārgākas gaļas.

Cita komentētāja norādīja uz produkta cenu – 2,99 eiro kilogramā –, sakot, ka par šādu cenu uz augstākās kvalitātes malto gaļu diez vai varot cerēt.

Vairāki cilvēki stāstīja, ka dod priekšroku gaļas gabalam, kuru samaļ paši mājās vai lūdz samalt veikalā vai gaļas tirgotavā. Citi dalījās ar subjektīvu pieredzi par konkrētā ražotāja produkcijas garšu un smaržu, norādot, ka pēc iepriekšējiem pirkumiem no tās atteikušies.
Taču komentāru sadaļā ļoti ātri parādījās arī pretējs viedoklis. “Rakstīts taču ‘masa’, nevis ‘maltā gaļa’,” norādīja kāds komentētājs. Cits papildināja: “Nevajag jaukt. Maltā gaļa ir maltā gaļa. Gaļas masa ir pilnīgi cits produkts.”

Vēl kāds komentētājs uzsvēra, ka produkta nosaukums viņa ieskatā nav maldinošs un zemā cena atbilst tam, kas atrodas iepakojumā. Viņš salīdzināja situāciju ar atšķirību starp skābo krējumu un dažādiem krējuma izstrādājumiem – pircējam jāskatās ne vien uz iepakojuma izskatu, bet arī precīzo produkta nosaukumu.

Izskanēja arī aizrādījumi, ka sastāvu nevajadzētu automātiski saukt par “indi” vai “ķīmijas projektu”. Kāds komentētājs īpaši pievērsās uz etiķetes redzamajām E vielām, norādot, ka E262 un E331 ir skābuma regulētāji, bet E301 – nātrija askorbāts. Viņš arī uzsvēra, ka pārējās sastāvdaļas, piemēram, zirņu milti, sojas olbaltumvielas, kviešu šķiedrvielas un biešu pulveris, pašas par sevi nav nekas aizliegts.

Diskusijā izskanēja arī sociālais aspekts – ne visiem pircējiem ir iespēja regulāri iegādāties dārgu, simtprocentīgu gaļu. Ja produkta sastāvs ir skaidri norādīts un cena ir zema, daļai cilvēku tas var būt apzināts kompromiss.

Ko Eiropas Savienībā vispār drīkst saukt par “malto gaļu”?

Te arī sākas būtiskākā atšķirība. Eiropas Savienības regula Nr. 853/2004 “malto gaļu” definē kā atkaulotu gaļu, kas samalta fragmentos un satur mazāk nekā 1% sāls. Savukārt “gaļas izstrādājums” jeb meat preparation ir svaiga gaļa, arī sasmalcināta gaļa, kurai pievienoti citi pārtikas produkti, garšvielas vai piedevas, bet apstrāde nav tik būtiska, lai izzustu svaigas gaļas īpašības.

Tāpēc, ja produktam bez gaļas pievienots ievērojams daudzums ūdens, augu olbaltumvielu, miltu, šķiedrvielu, garšvielu un citu sastāvdaļu, tas pēc ES izpratnes vairs nav vienkārši tas pats, kas tīra maltā gaļa. Tieši tādēļ nozīme ir precīzajam nosaukumam uz iepakojuma.

Arī ES pārtikas marķējuma noteikumi paredz, ka produkta nosaukumam jābūt tādam, lai patērētājs spētu saprast tā patieso būtību un to nesajauktu ar citu produktu. Savukārt sastāvdaļas jānorāda dilstošā secībā pēc to daudzuma produkta ražošanas brīdī.

Konkrētajā gadījumā uz iepakojuma arī nav rakstīts vienkārši “jaukta maltā gaļa”. Ražotājs produktu nosaucis par “jauktu maltas gaļas masu”, bet sastāvdaļu sarakstā norādījis gan abu gaļas veidu procentuālo daudzumu, gan pārējās sastāvdaļas.

Bet kādam tad jābūt “īstās” maltās gaļas sastāvam?

Eiropas Savienībā nav tāda juridiska jēdziena kā “veselīga maltā gaļa”. Normatīvie akti nenosaka, ka viens produkts ir veselīgs, bet cits – neveselīgs tikai tāpēc, ka tajā ir noteikts sastāvdaļu skaits.
Toties ir ļoti konkrēti kritēriji tam, ko drīkst apzīmēt kā malto gaļu.

Vienkāršoti sakot, ja cilvēks vēlas produktu, kas atbilst klasiskajai maltās gaļas izpratnei, tā pamatā ir samalta atkaulota gaļa, nevis gaļas, ūdens un augu sastāvdaļu maisījums. ES definīcija pieļauj mazāk nekā 1% sāls.

ES regulā ir noteikti arī maltās gaļas sastāva kritēriji pēc tauku daudzuma un kolagēna attiecības pret gaļas olbaltumvielām. Liesai maltajai gaļai tauku saturs nedrīkst pārsniegt 7%, tīrai maltai liellopu gaļai – 20%, bet maltai gaļai, kas satur cūkgaļu, – 30%. Cūkgaļu saturošai maltajai gaļai kolagēna un gaļas olbaltumvielu attiecība nedrīkst pārsniegt 18%.

Tas gan nav “veselīguma reitings”, bet produkta kategorijas un marķējuma standarts.

Konkrētā sociālajos tīklos apspriestā produkta uzturvērtības tabulā norādīti 11,41 grami tauku, 13,71 grams olbaltumvielu un 1,49 grami sāls uz 100 gramiem produkta. Jau sāls daudzums vien ir lielāks par ES definīcijā maltajai gaļai noteikto “mazāk par 1%” robežu, turklāt produktā ir arī vairākas citas sastāvdaļas. Tas vēlreiz parāda, kāpēc uz iepakojuma lietots nosaukums “maltas gaļas masa”, nevis vienkārši “maltā gaļa”.

Vai E262, E331 un E301 nozīmē “ķīmiju”?

Arī te aina nav tik dramatiska, kā var šķist pēc burta “E” uz iepakojuma.

E301 ir nātrija askorbāts – askorbīnskābes jeb C vitamīna sāls. E331 apzīmē nātrija citrātus, savukārt E262 – nātrija acetātus. Tie visi ir ES pārtikas piedevu regulējumā iekļautas vielas.

ES noteikumi arī paredz noteiktus gadījumus, kuros E262 un E301 drīkst izmantot fasētos svaigas maltās gaļas izstrādājumos un gaļas pusfabrikātos, kuros pievienotas arī citas sastāvdaļas.

Tāpēc pats E numurs nav pierādījums tam, ka produkts būtu kaitīgs vai neatbilstošs pārtikai. Cits jautājums ir tas, ko konkrētais pircējs vēlas iegādāties – iespējami vienkāršu samaltas gaļas produktu vai lētāku gaļas masu ar papildu sastāvdaļām.

Un tieši šeit sociālo tīklu strīdam, iespējams, ir vispraktiskākā mācība. Ne vienmēr pietiek paskatīties uz produktu caur caurspīdīgo iepakojumu un redzēt tajā kaut ko, kas atgādina malto gaļu. Vārdi “maltā gaļa” un “maltas gaļas masa” nav viens un tas pats.

Tāpēc pircējam, kurš vēlas tieši samaltu gaļu, ir vērts vispirms paskatīties uz produkta precīzo nosaukumu un pēc tam uz sastāvu. Šajā gadījumā ražotājs uz etiķetes ir norādījis, ka 71% produkta veido cūkgaļa un liellopu gaļa, bet pārējā daļa ir citas sastāvdaļas. Vai šāds produkts konkrētajam pircējam ir pieņemams, jau ir cenas, garšas un personīgās izvēles jautājums.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.