“Man vienīgajai šķiet, ka pēdējā laikā ļoti daudziem ir finansiālas problēmas?” Cilvēki spriež, vai naudas paliek arvien mazāk 0
Vai tiešām Latvijas iedzīvotājiem pēdējos gados kļuvis grūtāk iztikt ar savu algu, vai arī vienkārši pieaugušas vēlmes un prasības pret dzīves līmeni? Šāds jautājums izraisījis plašu diskusiju sociālajos tīklos, cilvēkiem daloties gan ar stāstiem par taupīgu bērnību, gan par to, kā šodien nākas rūpīgāk rēķināt katru izdevumu.
Diskusijas aizsācēja raksta, ka arvien biežāk dzirdot cilvēkus sakām, ka viņiem naudas nepietiek un nākas dzīvot no algas līdz algai. Viņa jautā, vai pie vainas ir pēdējo gadu cenu kāpums vai arī cilvēkiem vienkārši kļuvušas lielākas vēlmes un vajadzības.
Un šobrīd dārdzībai ir arī ļoti konkrēti iemesli. Septembrī degvielas cenas Latvijā atkal pārsniedza divu eiro robežu litrā, bet augustā degvielas cenas mēneša laikā pieauga par 8,8%, dīzeļdegvielai sadārdzinoties par 11,5%.
Lai gan no 1. oktobra līdz gada beigām degvielai samazināta akcīze, kas teorētiski cenu varētu mazināt par aptuveni astoņiem centiem litrā, ar to vien cenu problēma nav atrisināta.
Arī apkures sezona daudziem liek rēķināties ar lielākiem izdevumiem. Klimata un enerģētikas ministrija prognozē, ka maigas vai vidēji aukstas ziemas gadījumā apkures izmaksas vidēji varētu pieaugt par 10-15%. Atsevišķās pašvaldībās kāpums var būt lielāks.
Rīgā situācija vēl nav līdz galam skaidra. “Rīgas siltums” iepriekš pieļāva, ka no decembra siltumenerģijas tarifs varētu pieaugt par 20-30%, taču precīzs tarifs vēl nav zināms.
Daļa cilvēku gan nepiekrīt sajūtai, ka agrāk visiem bijusi pārticība. Kāda diskusijas dalībniece raksta, ka viņas bērnībā naudas bija ļoti maz un pat ēdiens bija jādala.
“Kurā vietā visiem pietika?! Manā bērnībā es prasīju atļauju, pirms kaut ko paņemt no ledusskapja. Ja ciemos vakariņu laikā atnāca draudzene un viņai iedeva sacepto vistas kāju, tad mammai vai tētim tajā dienā nebija gaļas. Regulāri bija parādi par komunālajiem. Līdz gadiem 20 man bija viens džinsu pāris, jo vairākus nevarēju atļauties,” viņa atceras.
Līdzīgu pieredzi apraksta arī cita sieviete.
“Priecājāmies, kad vecmamma, nākot no darba, atnesa Fregates batoniņu, to ar brāli sadalījām uz pusēm. Manijas batoniņš vispār bija svētki. Veikalā gājām par pieciem vai desmit santīmiem nopirkt ledenes uz svara, katram sanāca vairākas,” viņa raksta.
Tātad daļai cilvēku sajūta, ka “agrāk visiem pietika”, šķiet maldīga – arī iepriekš ģimenes dzīvoja ļoti taupīgi, tikai šodienas patēriņa iespējas ir pavisam citas.
Tomēr daudzi diskusijā runā tieši par pašreizējām izmaksām un īpaši izceļ degvielu.
“Ja degviela maksātu kā kovida laikos 0,89 eiro, tad mums visiem pietiktu ar uzviju. Ar 1,49 eiro vēl kaut kā samierinājāmies, bet 2 eiro plus ir neadekvāti. Cilvēki vairs nekur tālu nebrauc, mēģina iztikt ar to, cik ir, jo nezina, ko sagaidīt rīt,” raksta kāda komentētāja.
Viņa uzskata, ka vidusmēra Latvijas iedzīvotājam augstās izmaksas liek taupīt gandrīz visās jomās.
Arī cita sieviete par degvielas cenu izsakās ļoti īsi: “Nu tā degviela ir užas… nesakot neko vairāk.”
Degvielas cenu kāpums īpaši jūtams cilvēkiem, kuri ikdienā spiesti braukt uz darbu vai vest bērnus uz skolu un pulciņiem. Septembra sākumā dīzeļdegviela Rīgā maksāja vairāk nekā divus eiro litrā, un Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija toreiz pieļāva, ka cenas varētu pieaugt vēl par aptuveni desmit centiem litrā.
“Pat kino reizēm vairs nevaram atļauties”
Ne visi diskusijas dalībnieki runā par pilnīgu naudas trūkumu. Dažiem problēma drīzāk ir tā, ka pēc visu obligāto izdevumu segšanas paliek mazāk naudas atpūtai.
“Pārskatot ikdienas tēriņus, ziemas periods ir kļuvis dārgāks, diemžēl. Nedzīvojam šiki, nav kredītu un tā, bet tik un tā dažreiz pietrūkst tās naudiņas, piemēram, tam pašam kino. Reizi trijos mēnešos varbūt atļaujamies aiziet visa trīs cilvēku ģimene. Ceļojumos nebraucam, jo tas tiešām ir dārgi un tā nav pirmās nepieciešamības prece,” stāsta kāda komentētāja.
Viņa gan piebilst, ka arī Latvijā esot daudz skaistu vietu, kur aizbraukt.
Savukārt cita diskusijas dalībniece ironiski raksta, ka pat mēģinājums risināt savas problēmas var kļūt par papildu izdevumu. “Eju uz terapiju risināt savas mentālās problēmas, bet terapijas izmaksas arī drīz būs problēmu sarakstā augšgalā,” viņa raksta.
Citi gan saka – problēma nav tikai cenās
Diskusijā izskan arī pretējs viedoklis. Kāda sieviete norāda, ka ne visiem dzīve kļuvusi neiespējami dārga.
“Pastaigājiet kaut vai darba dienas vakaros pa Rīgas centru – visi restorāni pilni, pat darba dienas vidū lielveikali ir pilni. Tagad normāli ir vismaz reizi gadā lidot atpūsties. Neizskatās, ka daudziem ir finansiālas problēmas, bet nu vienmēr gribētos vairāk, tas gan,” viņa raksta.
Tātad vienas atbildes uz jautājumu, vai Latvijas iedzīvotājiem šobrīd ir grūtāk iztikt, nav. Vieniem arvien lielāku daļu ienākumu apēd pārtika, degviela un mājoklis, citi savukārt norāda uz patēriņa paradumu maiņu un to, ka mūsdienās cilvēki vienkārši vēlas vairāk.
“Mašīna kredītā, ceļojums kredītā, jaunāko aifonu arī taču vajag utt. Rezultātā tā arī sanāk no algas līdz algai kamēr visus maksājumus nosedz…”
Taču šoruden ģimenēm ir vismaz viens konkrēts iemesls rūpīgāk sekot saviem izdevumiem – līdz ar apkures sezonas sākumu vēl viena būtiska izdevumu pozīcija var kļūt dārgāka. Un jau tagad degvielas, pārtikas un citu ikdienas preču un pakalpojumu cenas daudziem liek pārskatīt, kam naudu tērēt un no kā atteikties.
