Mani neviens nemīl! Kam velti pūlēties? Galvenie iracionālie spriedumi 0
Racionāli emocionālās uzvedības terapijas pamatlicējs Alberts Ellis nosaucis vairākas iracionālo spriedumu (IS) kategorijas. Šos spriedumus viņš dzirdējis no tūkstošiem pacientu. Lai būtu saprotamāk, minēsim frāžu un izteicienu piemērus, kuros klātesošs aplūkojamais IS. Pēc katra IS aplūkošanas būs atbilstoša racionāla sprieduma (RS) piemērs.
Iracionāls spriedums Nr.1: Visiem, kas man nav vienaldzīgi, jāmīl un jāatbalsta mani, bet, ja tā nav, tas ir briesmīgi…
• Neviens mani nemīl.
• Es baidos uzaicināt viņu uz randiņu.
• Es neizturētu, ja viņš sadusmotos uz mani!
• Es būtu muļķis, ja sāktu to darīt.
• Es nevarētu to izdarīt publiski.
• Es izdarītu visu šī cilvēka labā.
Šis IS ir viens no visbiežāk sastopamajiem un ārstēšanas laikā tiek pārvarēts ar lielām grūtībām. Tas atspoguļo bailes no noraidīšanas. Ellis dažkārt šo problēmu sauc par “mīlestības sentimentalitāti”. Parādība īpaši izteikta sievietēm kā dzimumu lomas socializācijas rezultāts. Sievieti bez vīrieša bieži uztver sevi kā nepilnīgu, nepilnvērtīgu būtni. Viņas nespēj neatlaidīgi sasniegt, ko vēlas, bieži pasīvi piekrīt tam, kas nepatīk intīmajās attiecībās, jo baidās, ka, ja izteiks savus iebildumus, partneris viņu pametīs.
Racionāls spriedums: Būtu vēlami un noderīgi cienīt sevi, saņemt atzīšanu no citiem konkrētās lietās un mīlēt pašam, nevis cerēt uz apkārtējo mīlestību.
Iracionāls spriedums Nr.2: Kad cilvēki rīkojas slikti vai negodīgi, viņi ir pelnījuši nicinājumu, nosodījumu un sodu; viņi ir slikti un pretīgi cilvēki.
• Tā ir tikai tava vaina.
• Viņam nevajadzēja tā izrīkoties ar mani.
• Maniem vecākiem vajadzēja būt taisnīgiem.
• Tad es nebūtu nonācis nelaimē.
• Viņā nav nekā laba.
• Viņš ir stulbs.
• Viņš to ir pelnījis.
• Es gribētu redzēt, kā viņš par to samaksās.
• Es viņam atriebšos.
• Protams, viņš ir jāsoda.
Uzskaitot šos izteikumus kā iracionālus, nevēlamies apgalvot, ka jebkurš sods ir neracionāls vai neefektīvs. Lai gan atzīstam, ka sods var būt svarīgs veids, kā ietekmēt cilvēku uzvedību, mēs neuzskatām, ka no morāles viedokļa cilvēks ir pelnījis sodu. Iracionālie elementi šajā spriedumā ir uzskati, ka (a) cilvēks ir jāvaino, (b) viņš ir jāsoda, (c) viņu var nosaukt par sliktu. Jāvērtē uzvedība, nevis cilvēks. Turklāt sods ir lietderīgs uzvedības maiņai, nevis cilvēku apsūdzēšanai.
Racionāls spriedums: Dažas darbības ir nepareizas un antisociālas, un tie, kas tās paveic, dara to aiz muļķības vai satraukumā, būtu jauki palīdzēt viņiem mainīties.
Iracionāls spriedums Nr. 3: Briesmīgi, ja notiek ne tā, kā man gribētos.
• Es nevaru bez tā iztikt.
• Es pat nevaru iedomāties, ka man tā nav.
• Ja es netikšu augstskolā… ak, mans Dievs!
• Viņa nekad nepiekritīs pārgulēt ar mani.
• Es nespēju izturēt, ka esmu tik resns.
• Agrāk viņš vienmēr deva man visu, ko vien sagribēju.
• Visiem bērniem ir…
• Ja viņš to darīs atkal, es kliegšu.
• Es vienmēr staigāju aiz tevis un savācu.
• Man neatliek laiks sev.
Šie pacientu izteikumi labi ilustrē nepabeigto runu. Nevienā no piemēriem pacienti konkrēti nenovērtē aprakstītās situācijas; novērtējums ir kaut kur starp vārdiem vai balss tonī. Piemēram, apgalvojums “Viņa nekad nepiekritīs pārgulēt ar mani” var saturēt neizteikto secinājumu “…bet viņai vajadzētu to darīt un tāpēc, ka viņa nepiekrīt, tas ir briesmīgi.” Šādos gadījumos lietderīgi lūgt pacientam pabeigt domu, lai viņš varētu saprast, ka tiešām pārspīlējis ar novērtējumu par problēmas nopietnību un tās sekām.
Racionāls spriedums: Tas ir slikti, ka ne vienmēr notiek tā, kā man gribētos un būtu vēlams mainīt situāciju, lai viss izdotos labāk. Ja situāciju nevar mainīt, labāk uz laiku to pieņemt tādu, kāda tā ir.
Iracionāls spriedums Nr. 4: Man ļoti jāuzmanās no nenoteiktiem vai potenciāli bīstamiem notikumiem.
• Tas varētu notikt.
• Ak, mans Dievs.
• Es nespēju domāt par ko citu.
• Šķiet, ka neviens nesaprot, cik tas ir nopietni.
• Tas neiziet man no prāta.
• Es nevaru pieļaut, ka tas notiks.
• Ja tu neuztraucies, iespējams, nesaproti situāciju.
• Bet kā es varu būt pārliecināts, ka tas nenotiks?
Šo IS rada prasība par drošību un noteiktību mūsu dzīvē. Ja nesaņemam tam garantijas, rodas trauksme. Pacienti, kas ievēro šo IS, rada sev uzreiz divas problēmas. Viņi satraucas ne tikai brīdī, kad rodas nepatikšanas, bet arī pirms vēl tikai iespējamā notikuma.
Racionāls spriedums: labāk satikties ar briesmām aci pret aci un neitralizēt tās, bet, kad tas nav iespējams, pieņemt neizbēgamo.
Iracionāls spriedums Nr. 5: Neesmu nekā vērts, ja neesmu ļoti kompetents galvenajā darbības jomā un nespēju gūt panākumus visu laiku vai vismaz gandrīz visu laiku.
• Kāds es esmu muļķis.
• Man nevajadzēja kliegt uz bērniem.
• Es neesmu pietiekami gudrs, lai iestātos augstskolā.
• Es nespēju uz sevi skatīties.
• Kam es tagad, kļuvis pensionārs, esmu derīgs?
• Bez viņa es esmu nekas.
• Manam pacientam nemaz nepaliek labāk!
Šis IS ir viens no diviem vai trim visbiežāk sastopamajiem, ar kuriem saskaras psihoterapeits. Mūsu konkurējošā, uz sasniegumiem orientētā sabiedrībā to biežāk izsaka vīrieši. IS Nr.5 parasti saistīts ar spēcīgām bailēm no neveiksmes; cilvēks uzskata, ka, ja viņš nespēs sasniegt panākumus, tad viņš ir neveiksminieks (nevis vienkārši nespēja tikt galā ar uzdevumu). Tāda sevis nosodīšanas forma izraisa nopietnu trauksmi, jo tiek gaidīta neveiksme un noved pie depresijas, ja neveiksmes patiešām notiek.
Racionāls spriedums. Noderīgāk uztvert sevi kā nepilnīgu radību, kas pakļauta cilvēciskām vājībām un kļūdām. Labāk vienkārši darīt savu darbu, nevis izjust nepieciešamību gūt panākumus.
Iracionāls spriedums Nr. 6: Problēmai jāatrod ideāls risinājums; man jābūt pašpārliecinātam un pilnībā jākontrolē situācija.
• Jāatrod vislabākais veids.
• Ja turpināšu meklēt, es to atradīšu.
• Es vienkārši nevaru pieņemt lēmumu.
• Kā es varu būt drošs?
• Vai tas nav riskanti?
• Es zinu, ko gribu, bet joprojām nevaru izlemt.
• Ja es palikšu, cietīšu un, ja aizbraukšu, arī cietīšu.
• Man pietrūkst pārliecības par sevi.
• Dakter, vai jūs gribat teikt, ka nevarat pateikt, ko man vajadzētu darīt?
Šajā IS ir divi elementi. Pirmkārt, pastāv ideāls vai perfekts problēmas risinājums, un to nepieciešams atrast, bet, ja tas neizdosies, rezultāts būs briesmīgs. Otrkārt, neatkarīgi no tā, vai ir tāds ideāls risinājums, pacients ir pārliecināts, ka viņam pilnībā jākontrolē mainīgā situācija. Šis IS var būt vērsts arī pret citiem cilvēkiem. Pacients var dusmoties uz to, kurš nepiedāvā labu risinājumu vai nespēj pārvaldīt sarežģītu situāciju.
Racionāls spriedums: mūsu dzīvē ir daudz nenoteiktības, bet, neskatoties uz to, jūs varat baudīt dzīvi.
Iracionāls spriedums Nr. 7: Pasaulei jābūt godīgai un taisnīgai.
• Kā viņa varēja man to nodarīt?
• Kāpēc tas vienmēr notiek tieši ar mani?
• Viņam nevajadzēja tā rīkoties.
• Es to neesmu pelnījis.
• Bet es darīju visu, kas man bija jādara.
• Viņiem nebija tiesību mani atlaist.
• Kā tu uzdrīksties?
• Tu nevari man norādīt, ko darīt.
• Es neprasu pārāk daudz.
Pacienti, kas piekrīt šādiem uzskatiem, nevēlas pieņemt pasauli tādu, kāda tā ir, un tic, ka viņi paši var pilnveidot pasauli labāk nekā Dievs. Šis IS bieži ir pusaudžu kognitīvās sfēras galvenais elements ar viņu ideālismu un idejām par to, kādai jābūt pasaulei (viņu pasaulei!).
Racionāls spriedums: Pasaule bieži ir netaisnīga, labie cilvēki dažreiz mirst jauni. Labāk ir pieņemt šo faktu un pievērsties tam, kā jūs varat priecāties par dzīvi, neskatoties uz pastāvošo netaisnību.
Iracionāls spriedums Nr. 8: Man nekad nevajadzētu izjust diskomfortu un sāpes.
• Kāpēc man šīs nepatikšanas?
• Tas ir pārāk grūti.
• Bet man tas nepatīk.
• Es varu gūt traumu.
• Bet es esmu tik izsalcis!
• Es to nevaru izturēt.
• Es būtu priecīgs atbrīvoties no tā visa.
• Vai tad nevarējām auto novietot tuvāk?
• Pie zobārsta? Negribu, tas būs sāpīgi.
• Mēs gaidām jau piecas minūtes.
• Es baidos no grūtniecības, jo dzemdības ir tik sāpīgas.
Lasītājs varbūt brīnīsies, ka šī IS aprakstā lietojam vārdu “sāpes”; ko attiecinām gan uz psiholoģisko, gan fizisko diskomfortu. Fiziskais diskomforts izpaužas dažās situācijās, kas nav saistītas ar somatiskām saslimšanām, piemēram, dažādas neērtības. Pārliecība par nespēju tikt galā ar diskomfortu bieži noved pie nevēlamiem ieradumiem vai žēlošanās un čīkstēšanas, kas nogurdina apkārtējos. Bailes no diskomforta var traucēt konkrētu mērķu sasniegšanu vai dažādu baudu iepazīšanu, jo pacienti novērtē iespējamo diskomfortu kā nepanesamu. Ja vēlaties peldēties kalnu upes ūdenskritumā, jums līdz tam jātiek, ejot uz augšu pa akmeņiem un klintīm. Daudzi cilvēki uzskata, ka viņiem vienmēr vajadzētu būt komfortablā stāvoklī neatkarīgi no tā, ko viņi dara; šī pārliecība ierobežo cilvēka iespējas.
Racionāls spriedums: Nav daudz mērķu, ko var sasniegt bez diskomforta. Es varu tikt galā ar diskomfortu, lai gan man tāds stāvoklis nepatīk.
Iracionāls spriedums Nr. 9: Es varu sajukt prātā un tas būtu nepanesami.
• Es vairs nevaru pat mierīgi domāt.
• Vakar TV rādīja vīrieti ar tādām pašām problēmām kā man. Viņam tas beidzās ar trako māju.
• Es tā baidos zaudēt kontroli pār sevi.
• Kas ar mani var notikt?
• Es baidos sajukt prātā!
• Kas notiks, ja es zaudēšu kontroli?
• Es domāju, ka jūku prātā.
• Manā situācijā ikviens ļoti nervozētu.
• Es varētu beigt dzīvi līdzīgi kā māte… viņa izdarīja pašnāvību.
• Cik bīstams ir šis simptoms, dakter?
• Vai tas ir normāli?
Kāpēc cilvēki tā baidās sajukt prātā? Viņiem ir nepareizs priekšstats par psihopatoloģiju un viņi kļūdaini domā, ka var kļūt par vardarbīgiem maniakiem, kurus uz ilgu laiku ieslodzīs “briesmīgā cietumā.”
Racionāls spriedums: Emocionālais stress, protams, ir nepatīkams, taču ar to var tikt galā.
Iracionāls spriedums Nr. 10: Labāk izvairīties, nekā pretoties dzīves grūtībām.
• Nekas nepalīdzēs.
• Kāpēc velti pūlēties?
• Es darīšu visu, lai no tā izvairītos.
• No tā nav nekāda labuma.
• Jebkurā gadījumā tā nav tik nopietna problēma!
• Dakter, iedzeršana man palīdz aizmirsties.
• Man nepatīk mana pašreizējā dzīve, bet…
• Ja es nedomāju par to, tas mani neuztrauc.
• Tas nepalīdz.
• Es par to domāšu rīt.
Šis spriedums ir līdzīgs astotajam IS (nepieciešamība pēc komforta) un ietver novērtēšanas komponentu: “Dzīves grūtības ir tik nepatīkamas, ka no tām jāizvairās par katru cenu.” Šī izvairīšanās var būt nopietns šķērslis efektīvai psihoterapijai.
Racionāls spriedums: Tā saucamais vieglākais ceļš galu galā izrādās daudz sarežģītāks.
Iracionāls spriedums Nr. 11: Man vajag kādu, kas ir spēcīgāks par mani, lai es varētu uz viņu paļauties.
• Sievietei vajadzīgs vīrietis.
• Bez viņas es netikšu galā.
• Ja ir pavisam slikti, es paļaujos tikai uz Dievu.
• Es to nevaru izdarīt viens.
• Bet viņš vienmēr zina, ko darīt.
• Neviens neprot tā gatavot kā mana māte.
• Ko es darīšu bez tevis?
• Dakter, jums nevajadzētu doties atvaļinājumā!
Cilvēki ar šo IS apgalvo, ka viņi nespēj tikt galā ar savām problēmām. Lai arī daudzi no mums uzskata, ka ir noderīgi vērsties pie citiem pēc padoma un ieteikumiem, pilnīga paļaušanās uz kādu citu vai augstāku varu samazina paša aktivitāti problēmu risināšanā un dzīves mērķu sasniegšanā. Galvenais elements šajā IS ir vārds “vajag”. Tādēļ ir lietderīgi pacientiem uzsvērt, ka “Dievs palīdz tiem, kas paši sevi palīdz”:
Racionāls spriedums. Labāk rīkoties un domāt neatkarīgi, lai gan pastāv zināms risks.
Iracionāls spriedums Nr. 12: Emocionālos pārdzīvojumus izraisa ārējie notikumi, man ir maz iespēju vadīt jūtas vai tās mainīt.
• Viņa dēļ es jūtos kā niecība.
• Bez viņas es pazudīšu.
• Viņš mani tā saniknoja.
• Kad viņš ienāk telpā, es nosarkstu.
• Viņš sabojās man vakaru.
• Sabiedrība iemācījusi mums būt tādiem.
• Tu liki man tevi iemīlēt.
• Ja man būtu šis darbs, es būtu laimīgs.
• Tu padarīji mani slimu.
Šī sprieduma maiņa ir racionālā psihoterapeita darba stūrakmens. Līdz brīdim, kamēr pacients pats neuzņemsies atbildību par savām jūtām un nesapratīs, ka viņš pats izraisa emocijas un tādēļ var tās mainīt, viņš joprojām par savu nelaimju cēloni uzskatīs dažādus ārējos faktorus.
Racionāls spriedums: Emocionālos pārdzīvojumus lielākoties nosaka mūsu attieksme pret notikumiem. Cilvēks iegūst drošu kontroli pār negatīvajām emocijām, ja cenšas mainīt savus nezinātniskos kļūdainos uzskatus, kuri rada emocionālas problēmas.
Iracionāls spriedums Nr. 13: Pagātne ir manu pašreizējo problēmu cēlonis, jo senie notikumi mani spēcīgi ietekmēja un turpinās ietekmēt.
• Mani tā audzināja.
• Visa mana ģimene ir tāda pati.
• Apstākļi mani piespieda to darīt.
• Viss tāpēc, ka esmu adoptēts.
• Es nekad skolā labi nemācījos.
• Kad es biju bērns? Man bija briesmīga bērnība.
• Mēs, itāļi, visi esam ļoti emocionāli.
Šis spriedums ir viens no visnopietnākajiem un grūtākajiem šķēršļiem veiksmīgai ārstēšanai, jo liecina, ka ārstēšana nepalīdzēs – pacientu nevar mainīt. Pacienti var uzskatīt, ka viņu izcelsme, iedzimtie faktori, individuālie dzīves notikumi ir iemesls, ka viņi nevar mainīties. Un, protams, ja pacienti uzskata, ka viņi nevar mainīties, maz ticams, ka viņi mēģinās to darīt. Šis spriedums ir neracionāls, jo kavē personīgās laimes sasniegšanu.
Racionāls spriedums: Mēs varam mācīties no savas pieredzes, nekļūstot par aizspriedumu ķīlniekiem.
Konsultē ārsts-psihoterapeits Iļja Raskazovs.
Avots: psyline
