Mantojumu ābece. Atgādinām pamatlietas, kas jāzina katram 0
Kas teikts Civillikumā
Teju vai katru dienu nākas atbildēt uz lasītāju jautājumiem par mantojumiem, tāpēc ir vērts atgādināt būtiskas pamatlietas.
Mantojuma tiesības reglamentē Civillikuma otrā daļa. Likumā teikts, ka mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības, kas mirušajam piederējušas. Mantojuma atstājējs savu gribu var izteikt testamentā vai mantojuma līgumā. Ja šādu dokumentu nav, ir spēkā likumiskā mantošana.
Mantot var gan fiziskas, gan juridiskas personas. Aicinājums mantot rodas, mantojumam atklājoties, t.i., kad mantojuma atstājējs ir miris. Taču mantojuma atstājēja nāve ar atbilstīgu dokumentu jāpierāda mantojuma pieprasītājam. Jāatceras, ka līgumiskām mantojuma tiesībām (ja atstāts mantojuma līgums) ir priekšroka pret testamentārajām, bet tām abām savukārt ir priekšroka pret likumiskajām, taču visi trīs mantojuma tiesību veidi var pastāvēt kopīgi.
SVARĪGI
Ja pēc mantojuma atstājēja nāves mantinieki nav palikuši vai viņi noteiktajā laikā nav ieradušies, vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības, manta paliek valstij.
