“Manuprāt, zobārstniecība LV ir kļuvusi par legālu laupīšanu.” Cilvēki spriež, kādas pozīcijas veido rēķini pie šī ārsta 0
Pārtikas, degvielas un apkures izmaksas jau ilgstoši liek cilvēkiem rūpīgāk rēķināt ikdienas tēriņus. Taču ir izdevumi, kurus vienkārši atlikt nevar. Veselība ir viena no šādām jomām, un īpaši asi šis jautājums izskan saistībā ar zobārstniecību.
Sociālajos tīklos kāda sieviete dalījusies ar savu neizpratni par zobārstniecības cenrādi. Viņu pārsteigusi atsevišķa pozīcija – 30 eiro par darba vietas sagatavošanu.
“Dažkārt lasi zobārstniecības cenrādi un domā – viņi laikam vienkārši nespēj izdomāt, par ko vēl paņemt naudu. Vienā citā klīnikā – darba vietas sagatavošana, 30 eiro. Kāpēc man pakalpojumā jāmaksā par to, ka ārsts sagatavojas strādāt?” viņa jautāja.
Citi dalījās ar saviem piemēriem. Kāds lietotājs rakstīja, ka breketes maksājot 310 eiro, bet to ielikšana – vēl 410 eiro. “Es saprotu, ka ir ieguldīts gadu desmitiem ilgā šo dzelžu attīstībā, bet darbs 30 minūtes par 410 eiro?” viņš rakstīja.
Savukārt kāds cits norādīja, ka zobārstniecībā cenas katrā klīnikā atšķiras un pacientam ir iespēja izvēlēties, kur ārstēties. Taču šāds arguments raisīja pretjautājumu – ko darīt tad, ja arī lētākā pieejamā ārstēšana cilvēkam ir dārga?
“Mainīt pret ko? Pret vēl dārgāku? Es varu par viena zoba mazu plombu samaksāt 150 eiro, arī ar rentgenu, kura nepieciešamību ne man lemt. Bet bieži redzu piepilsētas veikalā pārdevēju – jaunu, skaistu sievieti, kurai zobu paliek arvien mazāk. Un ko viņai ar savu algu darīt?” rakstīja diskusijas dalībniece.
Tieši šis jautājums arī ir viens no būtiskākajiem – ne vienmēr runa ir par izvēli starp vairākām klīnikām. Cilvēkam ar ierobežotiem ienākumiem pat salīdzinoši neliels zobārsta rēķins var nozīmēt, ka ārstēšana jāatliek.
Kāds komentētājs savukārt atgādināja par paša zobārsta darba otru pusi: lai strādātu šajā profesijā, vispirms ir jāiegūst izglītība, jāīrē vai jāiekārto telpas, jāiegādājas dārgas iekārtas un instrumenti, jānodrošina asistenta darbs un jāsedz citas kabineta uzturēšanas izmaksas.
Tāpēc vienā rēķinā nav tikai samaksa par tām 30 minūtēm, ko pacients redz krēslā. Tajā netieši ietilpst arī izmaksas, kas nepieciešamas, lai ārsts vispār varētu šo pakalpojumu sniegt.
Tomēr pacientiem visbiežāk nav saprotams, kā veidojas gala summa. Un tieši atsevišķas cenrāža pozīcijas rada vislielāko neizpratni.
Diskusijā tika pieminēts arī gadījums, kad par bērna pirmreizēju pārbaudi un diviem rentgena uzņēmumiem samaksāti 65 eiro. Komentētāja gan atzina, ka šāds laiks un vieta bija pašu izvēle, jo darba dienās no plkst. 9 līdz 17 bērnu pie ārsta aizvest nevar.
Savukārt citi diskusijas dalībnieki norādīja, ka dažas no apšaubītajām pozīcijām ietver vairāk nekā tikai dažas minūtes ārsta darba. Piemēram, pirmreizēja izmeklēšana un zobu stāvokļa jeb statusa noteikšana var prasīt laiku, tāpat jānoformē dokumentācija un jāveic citas procedūras.
Tātad jautājums par zobārstniecības cenām nav tikai par to, vai konkrētais pakalpojums maksā 30, 100 vai 400 eiro. Tas ir arī par to, cik saprotami pacientam tiek izskaidrots, par ko viņš maksā.
Veselības izdevumi atšķiras no daudziem citiem ikdienas tēriņiem. Ja cilvēks nevar atļauties kādu pārtikas produktu vai ceļojumu, viņš var no tā atteikties. Ar zobu sāpēm, iekaisumu vai citu veselības problēmu šāda izvēle ne vienmēr ir iespējama.
Dažkārt lasi zobārstniecību cenrādi un domā- viņi laikam vnk nespēj izdomāt, par ko nokāst naudu- viena cita klīnika – darba vietas sagatavošana-30€. Kāpēc man pakalpojumā jāmaksā par to, ka ārsts sagatavojas strādāt???
— Vīgrieze (@Vgriezece) October 2, 2026
Mainīt pret ko? Pret vēl dārgāku? OK, es varu par 1 zoba mazu plombi samaksāt 150€, tas ar rentgenu gan, par kura vajadzību ne man bija lemt, bet bieži redzu piepilsētas veikalā pārdevēju- pajaunu, skaistu sievieti, kurai zobu paliek arvien mazāk. Un ko viņai ar savu algu darīt?
— Vīgrieze (@Vgriezece) October 2, 2026
Bet tad lai uztaisa cenrādi, kur norādīts: ienākšana telpā, mēbeļu lietošana, palīga algošana utt. Būs vismaz skaidrs, par ko maksā.
— Burtniece 🇱🇻🇺🇦 (@Vitenav) October 2, 2026
Piedāvājumam pārsniedzot pieprasījumu, cenas kritīs, daļa izputēs un būs spiesta darīt citus darbus. Tirgus visu noregulēs, ja tikai valsts nesāks "palīdzēt"
— Arnis Bērziņš (@Arnis58berzins) October 2, 2026
