Margaritis Shins, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieks
Margaritis Shins, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieks
Publicitātes foto

Margaritis Shins: Mēs dzīvojam zaļās pārkārtošanās un digitālās pārveides laikā, kas strauji ietekmē mūsu eiropeisko dzīvesziņu 0

Margaritis Shins, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Lasīt citas ziņas

Prasmju pilnveide notiek visu mūžu. Vajadzīgās prasmes, kompetences un kvalifikācijas laika gaitā mainās, tās jāapgūst, pielāgojoties mainīgajam darba tirgum.

Taču pat vēl pirms pandēmijas publiskotie jaunākie dati par māceklību, profesionālo pilnveidi un pārkvalifikāciju ir drūma lasāmviela.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vairāk nekā 20% pieaugušo Eiropā joprojām ir grūtības ar pamata lasītprasmi un rakstītprasmi, vairāk nekā 70% uzņēmumu Eiropā ziņo, ka prasmju trūkums negatīvi ietekmē to uzņēmējdarbību, katrs ceturtais mazais vai vidējais uzņēmums Eiropas Savienībā saskaras ar lielām grūtībām sameklēt kvalificētus darbiniekus.

Tagad koronavīrusa pandēmija ir pastiprinājusi tendences saistībā ar prasmēm darba tirgū, radot nepieciešamību pēc ātrākām pārmaiņām un arī to iespējas.

Paredzams, ka pāreja uz resursu ziņā efektīvu, apritīgu, digitalizētu mazoglekļa ekonomiku līdz 2030. gadam radīs vairāk nekā vienu miljonu darba vietu.

Paredzams, ka mākslīgais intelekts un robotika vien nākamajos piecos gados visā pasaulē radīs gandrīz 60 miljonus jaunu darba vietu. Tajā pašā laikā citas darba vietas var mainīties vai pat izzust, un demogrāfisko pārmaiņu dēļ Eiropai būs jāizmanto visi tās talanti un daudzveidība.

Mēs dzīvojam zaļās pārkārtošanās un digitālās pārveides laikā, kas strauji ietekmē mūsu eiropeisko dzīvesziņu, darbu un mijiedarbību.

Globālā pandēmija īpaši paātrinājusi digitālo pārveidi, pēkšņi padarot tāldarbu un tālmācību par realitāti miljoniem darbinieku – nerunājot par iepriekš nebijušiem nebūt ne vieglajiem mēģinājumiem iemācīt vecākiem izmantot videolietotnes.

Tas viss nozīmē, ka tagad vairāk nekā jebkad Eiropas Savienībai prasmju jautājumā vajadzīga paradigmas maiņa.

Prasmju programmā iekļautas 12 darbības, kuru mērķis ir cilvēkiem dot iespēju pilnveidot prasmes visu mūžu un pavērt ceļu ieguldījumiem cilvēku prasmēs visā Eiropā.

Reklāma
Reklāma

Prasmju trūkuma novēršana, darba nodrošināšana pieaugušajiem, jauniešu iesaistīšana apmācībā un uzņēmējdarbības sekmēšana būs ļoti nozīmīga mūsu atlabšanā. Viens no sarežģītākajiem aspektiem recesijā ir tas, ka parasti nav zināms, kurš zaudēs darbu.

Pašlaik mēs jau varam redzēt, ka visvairāk palīdzība ir nepieciešama dīkstāvē esošajiem vai tiem, kas ierobežojumu laikā ir atlaisti no darba.

Mūsu jaunais Prasmju pilnveides pakts plaši izplatīs informāciju par prasmēm, kuru var izmantot publiskie un privātie nodarbinātības dienesti, lai novirzītu cilvēkus uz jomām, kur paredzams prasmju trūkums un pieaugošas darba iespējas.

Tas viss sākotnēji būs vērsts uz industriālām ekosistēmām, kuras krīzē cietušas visvairāk, piemēram, veselības aprūpes, būvniecības, autobūves, transporta un tūrisma nozari.

Piemēram, pandēmija mums atgādināja, cik ļoti mēs esam atkarīgi no veselības aprūpes darbiniekiem; ir aplēsts, ka nākamajos desmit gados šajā jomā paredzams darba vietu skaita pieaugums vairāk nekā par 830 000, un tas kopā ar darba vietām, kurās darbinieki būs jāaizstāj ar jauniem, nozīmē astoņus miljonus vakanču veselības aprūpes sektorā.

Komisija savas jaunās drosmīgās prasmju politikas ietvaros ir izvirzījusi vērienīgus kvantitatīvus mērķus nākamajiem pieciem gadiem: piemēram, panākt, ka ik gadu mācīsies 120 miljonu cilvēku, vai nodrošināt, ka 70% pieaugušo ir vismaz digitālās pamatprasmes.

Mēs arī sniegsim cilvēkiem iespējas atrast tam laiku un vajadzīgo finansējumu, izpētot tādas iniciatīvas kā individuālo mācību kontu izveides iespēja.

Turklāt mēs gatavojam vairākus ieteikumus par profesionālo izglītību un apmācību, un tajos ir noteikti šādi pamatmērķi: palielināt darbu atradušo absolventu īpatsvaru līdz vismaz 82% un nodrošināt, lai vismaz 60% no tiem, kas nesen pabeiguši māceklību, varētu gūt pieredzi, mācoties darbavietā.

Man ir svarīgi arī tas, ka visam, ko darām prasmju jomā, jābūt saderīgam ar mūsu vērtībām. Eiropas gadījumā tas nozīmē panākt, lai neviens netiktu atstāts novārtā.

Tas savukārt nozīmē nodrošināt visiem cilvēkiem vienlīdzīgu pieeju papildu profesionālās pilnveides iespējām neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas un iekļaujot migrantu izcelsmes cilvēkus.

Vienlaikus jāaptver visas teritorijas – no lielām pilsētām līdz lauku vai attāliem reģioniem visā Eiropas Savienībā. Tāda ir Eiropas pieeja.

Šajā pasaules daļā ir spēcīga mācīšanās tradīcija – Eiropas vēsture ir brīnišķīgs radošuma, atklājumu un progresa stāsts.

Tas ir stāsts par vīriešiem un sievietēm, kuri apņēmīgi centās uzlabot paši sevi un savu valsti.

Protams, neviena sistēma nevar izturēt laika pārbaudījumu neatjaunojoties. Eiropai ir pienācis laiks pagātnē izstrādātos prasmju kopumus saskaņot ar to pielietojumu nākotnē.

Esmu pārliecināts, ka, sadarbojoties ar dalībvalstīm, pilsonisko sabiedrību un nozari, mēs varam palīdzēt radīt prasmju revolūciju, kas ir konkurētspējīga, sociāli taisnīga un atbilst nākotnes prasībām.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.