Foto: Timurs Subhankulovs

Māris Zanders: Ir naivi iedomāties, ka viesi no Krievijas citā valstī uzvedīsies apzinīgāk 0

Māris Zanders, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24
Lasīt citas ziņas

Arī ļaudis, kuri Singapūras valdībai pārmet autoritārisma iezīmes, vienmēr ir pauduši atzinību par šīs valsts pārvaldes kompetenci un efektivitāti teritorijas ekonomikas un ikdienas, kā saka, menedžēšanā.

No šī viedokļa apstulbinoša bija situācija, kad Singapūras elite kaut kā nebija iedomājusies, ka pieblīvētās kopmītnēs dzīvojošie viesstrādnieki ir riska faktors, kas var pandēmijas ierobežošanas panākumiem pārvilkt treknu strīpu. Un tā arī notika.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šī Singapūras pierasti profesionālās pārvaldes kļūda varētu būt vienīgais iemesls mīkstināt virsraksta žultaino ironiju attiecībā uz Latvijas valdību.

Kāds pārsteigums – konstatēt, ka Latvijā no ārvalstīm iebraucošie ir grūti kontrolējami un, iespējams, nav noskaņoti ievērot epidemioloģiskās drošības pasākumus!

Tātad, ja prāta aptumsums gadās pat Singapūras profesionāļiem, tad… Tomēr, kā labi zināms, citu problēmas ir mazs mierinājums.

Atļaušos apgalvot, ka arī valdības 15. jūlija sēdē izvēlētās metodes Latvijā ieceļojušo uzraudzības pastiprināšanai neko daudz nedos un to racionāli domājošs cilvēks nevar nesaprast.

Pirmkārt, jebkurā ļaužu grupā ir cilvēki, kuriem nekādi noteikumi nav rakstīti, un šādu personāžu bezatbildības līmenis ir tāds, ka šim racionāli domājošam pat to grūti iedomāties. Piemēram, drīz pēc tam, kad Jaunzēlande paziņoja par sevi kā no koronavīrusa brīvu zemi, kāds indivīds pameta karantīnu vienkārši tāpēc, ka viņam, raugi, sagribējās pašam nopirkt grādīgus dzērienus.

Otrkārt, policija Latvijā nevar, kā tautā saka, izstāvēt blakus katram iebraukušajam, lai kontrolētu, vai viņš tiešām ievēro noteikumus.

Ja runa ir konkrēti par viesiem no Krievijas, tad būtu naivi iedomāties, ka cilvēki, kuru attiecības ar valsts pieprasīto jau sen ir abpusēji nihilistiskas, citā valstī gan uzvedīsies apzinīgāk.

Tādēļ, ja tuvāko nedēļu laikā valdība būs “nepatīkami pārsteigta” par saslimšanas statistiku, jo jutīsies izdarījusi visu iespējamo, vietā atkal būs “kāds pārsteigums – pēc vasaras ir rudens!”.

Reklāma
Reklāma

Objektivitātes labad jāteic, ka šī situācija nav specifiska tikai Latvijai.

Pēc tam, kad Spānijā tūrisma industrija bija ar nepacietību gaidījusi viesu atgriešanos, jūlija sākumā, piemēram, Maljorkas “iezemieši” ar vieglām šausmām ziņoja presei par to, kā uzvedas tūristi no Vācijas.

Respektīvi, ja ir pieņemts lēmums par ceļojumu ierobežojumu mīkstināšanu – tas ir pareizi vai nepareizi, jau ir cits jautājums –, risku palielināšanās ir neizbēgama un ar to būs jāsadzīvo.

Tas, kas savukārt patiešām bez ironijas ir nepatīkams pārsteigums, ir Kariņa pēc valdības sēdes diplomātiskais atzinums, ka “informatīvā apmaiņa ar kaimiņvalstīm nestrādā tik perfekti, kā gribētos”.

Jāpiebilst, ka “jaunajā realitātē” esmu atsācis lasīt Igaunijas un Lietuvas ziņu portālu versijas krievu valodā.

Un, ja šonedēļ parādās ziņa par kādu Kauņas uzņēmumu, kas ievedis Lietuvā viesstrādnieku grupu no Uzbekistānas, un nu izrādās, ka 18 no šīs grupas ir inficēti ar Covid-19, tad, pieklājīgi izsakoties, es kaut kā nesapratu kaimiņu loģiku…

Pilnīgi iespējams, ka kaut ko līdzīgu kaimiņi varētu teikt arī par mums, tādēļ no kategoriskiem secinājumiem atturēšos, vienīgi jākonstatē, ka Baltijas valstu sadarbība nesokas tik labi, kā šķistu pareizi no vēsturiskā konteksta un no pašu trīs nāciju interešu viedokļa.

Ja tā diemžēl ir, tad, manuprāt, svarīgāk par mazohistiskām prognozēm par “ievazāto Covid-19” būtu saprast, kādi ir iemesli tam, ka baltiešu deklarētā draudzība ir tikai retorika pat situācijā, kad runa ir nevis par ekonomiku (te konkurence ir neizbēgama), bet cilvēku veselību.

Es te pieņemu ironisku komentāru, ka nekādas “baltiešu vienotības” vispār nav un nav bijis kopš deviņdesmito gadu sākuma, tādēļ premjera minētās koordinācijas problēmas pandēmijas kontekstā ir tikai loģiskas.

Un atkal – ja pamatots ir šāds viedoklis, tad labāk nevis apraudāt mīta sabrukumu, bet pragmatiski saprast, ka epidemioloģisko risku pārvaldīšanā rēķināties varam tikai paši ar sevi.

Tad nebūs jābrīnās, ka pēc vasaras ir rudens.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.