Publicitātes foto

Mārtiņam Eglienam nav bail iejusties maestro Paula tēlā 0

Sestdien, 1.februārī, VEF Kultūras pilī vēlreiz būs iespēja noskatīties nesen tapušo un skatītāju atsaucību guvušo muzikālo izrādi “Leģendas dzimšana”, kas veltīta mūsu lielākās skatuves leģendas – Maestro Raimonda Paula – daiļrades sākumam.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 191
Lasīt citas ziņas

Šā vakara izrādē Maestro lomā iejutīsies Latvijas Nacionālā teātra aktieris Mārtiņš Egliens.

“Par Paulu jau ir ļoti grūti pateikt kaut ko jaunu.

CITI ŠOBRĪD LASA
Taču mani joprojām ārkārtīgi fascinē viņa nenormālās darbaspējas,

un man šķiet, ka tieši šī īpašība ir viņa fenomenālo panākumu pamatā. Izrādē caur Paula prizmu atklāsies latviešu un pasaules mūzika un satiksies ģēniji, kas ir līdzīgi talantu izpausmē un dvēseles lielumā. Tātad ļoti solīda kompānija,” rezumē M. Egliens.

Aktieris ar smaidu atzīst, ka viņam neesot bail iejusties Maestro tēlā,

jo viņš reiz jau to ir darījis, izpelnoties arī paša komponista komplimentus.

Savukārt bērnu vokālās grupas “Dzeguzīte” leģendārā vadītāja Daila Martinsone savulaik atzinusi, ka, viņasprāt, tieši M. Egliens esot vislabākais Paula atdarinātājs.

Izrādē, kurā skan gan Raimonda Paula agrīnās dziesmas “Nenosūtīta vēstule”, “Ziemas vakars”, “Lai tik līst”, “Zilie lini”, “Mežrozīte” u.c., gan pasaules mūzikas pērles “Vaterlo tilts”, “Obla di, obla da”, “Lelle”, “Siboneja”, “Činibaba”, “Stambula nav Konstantinopole”, “Putnu zemes šūpuļdziesma” u.c., piedalīsies LNO solists Juris Jope vai dziedātājs Emīls Kivlenieks, dziedātāji Ieva Sutugova, Aija Vītoliņa–Freimane, Kristaps Kiršteins, un talantīgi jaunie dziedātāji Artūrs Biķernieks, Līga Kupča, Jēkabs Ludvigs Kalmanis, u.c.

Šajā vakarā skanēs arī kāds jaunums – dziesma “Melodijas sirds”, kurai izmantota melodija, ko Pauls savulaik uzrakstīja režisora Jāņa Streiča filmai “Teātris”.

“Muzikālajā vīzijā atpazīsim populārus latviešu estrādes dziedātājus Aino Bāliņu, Margaritu Vilcāni, Valentīnu Butāni, Edgaru Zveju, Zigfrīdu Račiņu, Ojāru Grīnbergu u.c., kā arī pašu komponistu Raimondu Paulu viņa jaunības laikā.

Reklāma
Reklāma

Nav noslēpums, ka Raimonds Pauls ir izcils džeza pianists, un savas skatuves gaitas sācis, muzicējot izklaides vakaros.

Viņa unikālo klavieru piesitienu ir veidojis un noteicis džezs.

Tajā laikā tas bija nevēlams un neatļauts mūzikas virziens, kas varēja pastāvēt pārsvarā tikai ārpus akadēmiskajām sienām; tas arī noteica bohēmisko vidi, kur šo muzicēšanas veidu varēja baudīt,” saka izrādes producente Laila Ilze Purmaliete.

Savu muzikālo meistarību demonstrēs izcilais pianists Anatolijs Livča, gan muzikāli, gan vizuāli uzburot Raimonda Paula spēlēšanas manieri un viņa vizuālo tēlu 20.gadsimta 50. un 60.gados. Kopā ar viņu muzicēs klarnetists un saksofonists Indriķis Veitners, kontrabasa līniju iezīmēs Viktors Veļičko, pie sitamajiem instrumentiem – Mareks Logins. Izrādes mākslinieciskais vadītājs un hoerogrāfs – Jānis Putniņš. Tērpu māksliniece – Ilze Kaša, grafikas dizains scenogrāfijā – Māra Ulme, izrādes libreta autore – Elizabete Trumpe.

Iepriekšējā Rīgas izrādē Maestro lomu eleganti atveidoja Dailes teātra aktieris Gints Andžāns. Izrādes sākums – plkst.19.

Izrādi var noskatīties arī 19.janvārī Alūksnē, 1. februārī Rīgā VEF K/p, 6. martā Kalnu K/n, 21. martā Krustpils K/n, 22. martā Gulbenē, 29. martā Ventspilī, 8. aprīlī Smiltenē, 1. maijā Ogrē, 29. maijā Rojas estrādē, 3. jūlijā Kandavā, 2. augustā Cēsīs, un pēc tam arī citur Latvijā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.