Maskavas jūgendstila zelta lappuses Rīgā 0
20. jūnijā Latvijas Arhitektūras muzejā tiks atklāta izstāde „Maskavas jūgendstila zelta lappuses. Arhitekts Ļevs Kekuševs”, kas veltīta Maskavas arhitektam un arhitektūras pedagogam Ļevam Kekuševam (1862–?). Izstāde atvērta līdz 16. augustam.
Arhitekts pārstāv agrīno jūgendstilu, viņa radošais rokraksts ir tuvs franču – beļģu skolai un ievērojami atšķiras no vēlākajiem t. s. „krievu stila” un nacionālā romantisma ietekmētajiem krievu jūgendstila meistariem, piemēram, slavenā Fjodora Šehtela. Laikā līdz 1905. gada revolūcijai Ļevs Kekuševs bija viens no pieprasītākajiem Maskavas arhitektiem – jaunais stils pasūtītāju vidē tika uzņemts ar lielu entuziasmu.
Ļevs Kekuševs dzimis Viļņā muižnieka, kara inženiera ģimenē. Pēc Viļņas reālskolas beigšanas viņš iestājās Sanktpēterburgas Civilinženieru institūtā, kuru beidzot saņēma sudraba medaļu. Taču tālāko likteni arhitekts saistīja ar Maskavu un 1890. gadā kļuva par Maskavas arhitekta Semjona Eibušica palīgu. Par vienu no viņa pirmajiem darbiem kļuva Hludova Centrālās pirtis. Drīzumā talantīgā arhitekta pasūtītāju vidū parādījās ievērojami Maskavas tirgotāji, mecenāti un uzņēmēji, un Maskavu turpmāk greznoja M. Saarbekova, I. Mindovska, M. Poņizovska, O. Lista, V. Ližina u. c. savrupmājas – tā dēvētās „pilsētas muižas”. Ļevam Kekuševam spīdoši izdevās realizēt visdažādākos arhitektūras projektus: sabiedriskas ēkas – darījumu celtnes, viesnīcas, slimnīcas –, īres namus un savrupmājas.
Ļeva Kekuševa pazīšanās ar uzņēmēju Savu Mamontovu ļāva īstenot milzīgu projektu – jaunās Maskavas-Arhangeļskas dzelzceļa līnijas stacijas kā vienotu arhitektūras ansambli. 1898. gadā Kekuševs kā Ziemeļu celtniecības biedrības galvenais arhitekts izstrādāja viesnīcas „Metropole” projektu. Kekuševa vadībā tika radītas Imperatora Maskavas tehniskās skolas studentu kopmītnes un laboratorijas ēka, pārbūvēts skolas galvenais korpuss (t. s. ”Slobodskas pils”). Šīs skolas sienās uzplauka arī Ļeva Kekuševa pasniedzēja talants, no 1898.–1901. gadam Kekuševs strādāja par pasniedzēju arī Stroganova rūpniecības un mākslas skolā. Arhitekts strādāja arī ārpus Maskavas, viņa darbības ģeogrāfiskās robežas ir visai plašas: Piemaskava, Pēterburga, Odesa, Tambova, Rjazaņa.
Trūkst ziņu par arhitekta dzīves nogali, speciālisti lēš, ka profesionālās aktivitātes zudums saistāms ar viņa psihiskās slimības saasināšanos.
