Lielais eksperiments: kā četri cilvēki gādāja, lai ir mazāk izmestas pārtikas. Kāds rezultāts? 0
Ieteikumi veiksmīgākam eksperimentam
Arvien jūtos nelāgi, ja gadās izmest ēdienu. Acu priekšā redzu mammu, kura no vakardienas zupas uzbūra gardu sacepumu un sakaltušu maizīti iecepa kārdinošā desertā. Ēdiens ir jāgodā! Turklāt izmestā pārtika kaitē videi. Vai iespējams samazināt to, ko izgāžam atkritumos? Veicam eksperimentu, lai pārliecinātos.
Ražojot pārtikas produktus, tiek tērēti dabas resursi un enerģija. Ja daļu ēdiena izgāžam atkritumos, tātad šo vērtīgumu izniekojam. Kad pārtikas atkritumi nonāk izgāztuvē, tie pūst un izdala atmosfērā kaitīgas gāzes, toksiskus blakusproduktus, kas savukārt pastiprina tā dēvēto siltumnīcas efektu. Tātad ciešam mēs visi.
Kā minēts biedrības Homo Ecos mājaslapā, Eiropas Komisija aprēķinājusi – 42% no visiem pārtikas atkritumiem rada tieši mājsaimniecības. Ikvienā no tām vidēji katru gadu tiek izmests aptuveni 30 kilogramu dažādu ēdienu atlikumu un produktu, kam beidzies derīguma termiņš. Zemē nosviesta nauda, pliķis dabas sejā! Protams, no izmešanas pilnībā izvairīties nav iespējams, taču var censties samazināt. Pamēģināsim! Eksperimentā ir gatavs piedalīties 36,6 °C radošais kolektīvs. Taču, zinot, cik maz laika veltām darbiem virtuvē, uzaicinām piedalīties arī kuplas ģimenes māmiņu Eviju Ceru.
Mūsu uzdevums – apzināties pārtiku, ko grasāmies izmest atkritumos, un censties samazināt. Eksperimentā mums palīdz Homo Ecos eksperte Agita Pusvilka.
Ieteikumi veiksmīgākam eksperimentam
1. Iespējami labāk saplānot ēdienreizes. Uz veikalu doties ar pirkumu sarakstu, lai neiegādātos neko lieku. Izmantot aplikācijas viedtālrunī, kas palīdz plānot iepirkšanos.
2. Neiet uz veikalu, kad moka izsalkums, jo tad visdrīzāk nopērk vairāk, nekā nepieciešams.
3. Glabāt pārtiku atbilstīgi norādēm uz iepakojuma. Produktus, kas ātri bojājas, izlietot pirmos. Regulāri pārbaudīt mājās esošo produktu derīguma termiņus.
4. Maltītes pārpalikumus gudri izmantot citos ēdienos. Arī sasaldēt, lai izmantotu vēlāk.
5. Ja ir dārzs, pāri palikušo ēdienu likt kompostā. Var izmēģināt veidot kompostu dzīvokļa virtuvē.
6. Ja izrādās par daudz augļu, dārzeņu vai citas pārtikas, priecīgi dalīties ar draugiem, kaimiņiem vai darba kolēģiem.
Viss, esmu satriekta! Pusdienu nebūs!
Evijas ģimene ir kupla: vīrs un trīs bērni. Ģimene dzīvo privātmājā, tāpēc daļu atkritumu – dārzeņu, augļu mizas, olu čaumalas – liek komposta kaudzē, ko pēc tam izlieto puķu dobju un tūju mēslošanai. Ēdiena pārpalikumus samaļ pārtikas atkritumu smalcinātājā, īpašā ierīcē, kas pievienota izlietnei. Smalcinātājā var likt visu, izņemot cietas atliekas, piemēram, vistu kaulus.
Evijai nav svešs ieteikums izmantot pirkumu sarakstu, un gandrīz vienmēr viņa tā arī dara. Ja eksperimenta laikā līdzi nebija saraksta, īpaši piedomāja, lai roka nepaslīd. Vīrs iepērkas tikai pēc saraksta. Ja veikalu līdzi ir bērni, viņiem reizēm izdodas izdīkt kaut ko garšīgu arī ārpus saraksta.
Evija atzīstas, ka eksperimenta laikā vairākas reizes sev pārmetusi, kāpēc vispār piekritusi piedalīties. Ne jau tāpēc, ka būtu izrādījies, ka viņu ģimene šķiežas ar pārtiku, bet diezgan apgrūtinoši bijis katru dienu svērt, pierakstīt, rēķināt. Taču pats grūtākais – būt godīgai pret sevi un nešmaukties.
No Evijas dienasgrāmatas eksperimenta laikā
1. diena
Brokastīs vecākiem – auzu pārslu putra, ko darba dienās ēdam visbiežāk, bērniem – pārslas ar pienu. Pirmā sagrēko jaunākā meita, atstājot trešdaļu bļodiņas neapēstu. Negriboties. Apmēram 100 ml pienā izšķīdušu pārslu nonāk izlietnē.
Pusdienās makaronus ar sieru apēd visi. Šķīvji tīri. Laikam jau šis ir viens no ēdieniem, ko droši var gatavot mājās, kur ir mazi bērni.
Vakariņās vistas filejas ar griķiem un dārzeņu salātiem. Uz komposta kaudzi aizceļo ~ 160 g gurķu, burkānu mizu, kāposta lapu un diemžēl arī divi tomāti (~ 300 g), kas, no laukiem vedot, tik ļoti saspaidījušies, ka vairs nav glābjami.
Izmests: 560 g
2. diena
Brokastīs putra. Ne vienmēr izdodas izvārīt pavisam precīzi, no visiem šķīvjiem un katla tiek sakasītas divas ēdamkarotes pārpalikuma. Tā kā ir pēdējā brīvdiena pirms skolas, visiem sākas neliels stresiņš, nav laika pavārmākslai. Pusdienās uzgraužam vistas gaļas nagetes ar gurķiem (kompostā – 35 g mizu).
Vakariņās rīsi ar liellopu gaļas mērci, biezpiens ar gurķiem un tomātiem, kā arī zaļumu salāti. Komposta kaudze tiek papildināta ar 160 g mizu, kā arī ar veciem banāniem (280 g), kas uzradušies nez no kurienes.
Izmests: 505 g
3. diena
1. septembra svētku brokastīs pēc izvēles putra, maize ar pastēti un gurķi, pārslas ar pienu. Laikam jau pirmās skolas dienas drudzis dara savu, un pirmklasniecei porcija paliek neapēsta (~ 100 g). Svētku pusdienas ieturam restorānā. Mājās braucot, tiek iegādāti augļi un kārumi (bez saraksta). Diemžēl izrādās, ka nopirktie persiki nav ēdami – iekšā sabrūnējuši un absolūti negaršīgi. Jūtos bez vainas vainīga, jo trīs (270 g) izlido kompostā. Tiem seko puse sviestmaizes (15 g), kas visu dienu stāvējusi uz galda, un neviens, protams, neatzīstas, kurš nav apēdis.
Izmests: 385 g
4. diena
Brokastīs pārslas ar pienu, pastētes maizītes. Pusdienas bērni paēd skolā, sev uzcepu olas. Diemžēl ledusskapī sagaida nepatīkams pārsteigums aizvakardienas gaļas mērces izskatā. Divi palieli kausi (eh, aizmārša!) tiek izlieti.
Vakarā man par lielu prieku un atvieglojumu visi kā viens paziņo, ka ēdīšot augļus. Apmēram 450 g meloņu mizu (ir nu gan smagas!), ābolu serdes, banānu mizas – uz kompostu!
Izmests: 700 g
5. diena
Kamēr meitenes izbauda brīvdienu un izguļas, tētis ar dēlu dodas izbraucienā ar divriteņiem. Ko katrs ēdis brokastīs, nav ne jausmas.
Beidzot ķeramies pie ledusskapja tīrīšanas. Es šķiroju produktus, dēls sver, mazā māsa asistē. Saraksts ir baiss!! Tā kā vasarā pārsvarā esam prom no Rīgas, ieskrienot mājās uz dienu vai divām, vienmēr kaut kas tiek nopirkts, netiek līdz galam apēsts vai vienkārši tiek aizmirsts.
Ievelkam elpu, un komposta kaudzē nonāk 97 g bojātu gurķu, 480 g bojātu tomātu, 135 g smags paprikas gabals, 140 g kāposta pārpalikuma, 120 g sīpolu, 70 g sapelējuša siera, viena zefīra kūciņa – 70 g (un es zinu, kurš to neapēda!) un 200 g griķu ar vistu (ārprāts, tie bija vakariņās aptuveni pirms nedēļas!). Gandrīz apraudos. Un tas vēl nav viss! Atkritumu tvertnē tiek izsviesti divi jogurti, kam beidzies derīguma termiņš, 210 g gaļas, kas nez cik ilgi stāvējusi saldētavā, trīs McDonalda mērces, sviesta pikucis, biezpiena sieriņš, mazliet krējuma, puspaka kefīra un pat neatvērta piena paka – 940 g, kas vairs nav derīgs. Jūtos sliktāk par tiem, kuri brokastīs viesnīcā piekrauj šķīvi ar kaudzi un pēc tam divas trešdaļas izķērnā. Viss, esmu satriekta! Pusdienu nebūs!
Vakariņās ēdam spageti ar sieru un maltās gaļas mērci ar pupiņām.
Izmests: 1985 g (kompostā) + 2545 g (miskastē) = 4530 g
6. diena
Vēlās svētdienas brokastis ar pankūkām un svaigām zemenēm ir nemanāmi pārgājušas pusdienās. Pēc ģimeniskā izbrauciena ar divriteņiem visi ir patīkami noguruši, tādēļ izlemjam ar vakariņām neiespringt un nopērkam jau gatavu grilētu vistu.
Grauzējs mūsu vietā apēd sauju vakardienas makaronu (mani laikam varētu spīdzināt, bet es neprotu izvārīt spageti tā, lai nepaliktu pāri). Kompostā nonāk olu čaumalas (25 g), četri banāni un ābols (540 g), kas tā arī nesagaidīja savu pārdzimšanu smūtijā, bet miskastē – vistu kauli (530 g).
Izmests: 1095 g
7. diena
Lēnām sākam pierast pie mācību gada grafika, kas ievieš arī skaidrību ēdienreižu organizēšanā. Brokastīs atgriežamies pie tradicionālās vērtības – putras ar ievārījumu, sviestu, kondensēto pienu – katram pēc gaumes. Pusdienas bērni ēd skolā, vīrs – darbā, es parasti sagrabinu kaut ko no iepriekšējā dienā gatavotā. Tā kā bērniem ir atšķirīgs treniņu grafiks, vakariņas nesanāk visiem kopā. Tas nozīmē, ka jāgatavo tā, lai varu vecākajai meitai ēdienu saglabāt siltu vai uzsildīt. Šodien frikadeļu zupa ar makaroniem, tāpēc kompostā tikai sīkums – 90 g burkānu mizu.
Izmests: 90 g
Secinājumi. Kopā nedēļas laikā izmests 7865 g. Ja neskaita lielo ledusskapja tīrīšanu, vidēji dienā sanāk ap 600 gramiem pārtikas atkritumu. Piedomājot noteikti būtu iespējams samazināt šo apjomu.
