Latvijas stends Gēteborgas Grāmatu tirgū.
Latvijas stends Gēteborgas Grāmatu tirgū.
Foto: Latvijas Literatūras centrs

Mazas valsts literatūras popularizēšana prasa vismaz desmit gadus
 0

“Latvijas Avīze” turpina diskusiju par rakstniecības, grāmatniecības un oriģinālliteratūras situāciju un nākotni Latvijā. Šoreiz – Latvijas Literatūras centra direktora Jāņa Ogas viedoklis.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Katras valsts literatūra ir viens no būtiskākajiem mākslas veidiem, kas dokumentē nācijas identitāti, laikmeta norises, cilvēku izjūtas un skatījumu uz pasauli. Literatūras tulkojumi citu valstu valodās ir nozīmīgs veids, kā parādīt pasaulei kultūras sasniegumus. Latviešu literatūra savā izpausmju daudzveidībā ir pelnījusi plašāku ievērību ārvalstīs, taču, lai iekļautos laikmetīgās literatūras kontekstā, tai jāpārvar gan ģeogrāfiski un lingvistiski noteiktās robežas, gan finansējuma grūtības.

Finansēšanas mehānismi

Par robežšķirtni latviešu literatūras popularizēšanā var uzskatīt 1998. gadu, kad dibināts Latvijas Kultūrkapitāla fonds (vēlāk – Valsts kultūrkapitāla fonds, VKKF) un tiek ieviesta demokrātiska projektu finansēšanas sistēma, sperti pirmie nopietnie soļi nozares atbalstam un kultūrpolitikas īstenošanai. Kopš biedrības “Latvijas Literatūras centrs” (LLC) dibināšanas 2002. gadā un KM un VKKF piešķirtā atbalsta tā aktivitātēm kļuvis iespējams nodrošināt organizētu tulkojumu datu bāzes veidošanu un papildināšanu, lai Latvijas literatūras labāko darbu fragmenti būtu pieejami tulkotājiem, grāmatu apgādiem, literāro tiesību aģentiem, kritiķiem un citiem interesentiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

2003. un 2004. gadā VKKF pirmo reizi izsludināja mērķprogrammu “Latvijas literatūra pasaulē”, piešķirot stipendijas latviešu literatūras tulkotājiem. Vairākkārt tiek mainīts stipendijas nosaukums, taču līdz 2007. gada beigām nozīmīgi pieaug to apjoms latviešu literatūras tulkojumiem (līdz pat 15 tūkstošiem latu gadā). Diemžēl 2007. gadā VKKF padome pieņem lēmumu pārtraukt mērķprogrammas finansēšanu, tās vietā ar tādu pašu finansējumu izveidojot mērķ-programmu “Bērnu literatūras tapšana un izdošana”.

Nozīmīgs atbalsts latviešu literatūras popularizēšanai ir VKKF finansētā un LLC īstenotā kultūras programma “Latvijas literatūra pasaulē”, tās ietvaros LLC koordinē sadarbības projektus rakstniecības un tulkošanas jomā, veicina tulkojumu publikācijas ārvalstu periodiskos izdevumos, internetā (informatīvs vortāls www.literature.lv) un grāmatās. Laika posmā no 1998. līdz 2012. gadam valsts atbalsts latviešu literatūras tulkojumiem variējies no 1400 līdz 32 031 latam gadā, augstāko punktu sasniedzot 2006. gadā.

 

Starptautiskos pasākumos

Dalība starptautiskos grāmatu gadatirgos ir lieliska iespēja vienkopus sastapt gan nozares profesionāļus, gan interesentus, iepazīstināt ar latviešu literatūru un autoriem, prezentēt grāmatas, kas guvušas atzinību un novērtējumu konkursos Latvijā. To pierāda dalība starptautiskajos grāmatu gadatirgos jau kopš 1998. gada, kuplinot tulkojumu sarakstu.

 

Dalībai grāmatu gadatirgos ir vairāki mērķi. Pirmkārt – vēstīt par Latvijas literatūru, iepazīstināt ārzemju izdevējus, literātus, citus interesentus ar tulkojumiem un sasniegumiem Latvijas rakstniecībā. Otrkārt – rādīt Latvijā izdoto grāmatu augsto profesionālo līmeni kā saturiskā, tā poligrāfiskā izpildījuma ziņā.

 

2006. gada nogalē LLC sadarbībā ar Latvijas Grāmatizdevēju asociāciju, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociāciju, Latvijas Rakstnieku savienību, Starptautisko rakstnieku un tulkotāju māju, Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomi, Latvijas Institūtu un SIA “Vējiem līdzi” izstrādāja jaunu koncepciju Latvijas un latviešu literatūras pārstāvniecībai starptautiskajos grāmatu tirgos, izmantojot oriģinālas un ekoloģiskas 
gofrēta kartona mēbeles, kuras daļēji (galdi, krēsli un soliņi) aprobēti Latvijas ekspozīcijā 10. starptautiskajā Venēcijas arhitektūras biennālē 2006. gadā. Visām iesaistītajām organizācijām izdodas rast kopsaucēju arī ekspozīcijas saturiskajā koncepcijā, un tā Frankfurtes grāmatu gadatirgū Latvijas stendā atrodami plaukti ar virsrakstiem “Gada balva literatūrā”, “Jāņa Baltvilka balva bērnu grāmatām”, “Grāmatu mākslas konkurss “Zelta ābele””, “Latviešu literatūras tulkojumi svešvalodās” un citi.

Reklāma
Reklāma

Kopš 2002. gada Latvija regulāri tiek pārstāvēta ar nacionālo stendu vai Eiropas Komisijas atbalstītā projekta “Literature Across Frontiers” (“Literatūra pāri robežām”) ietvaros šādos starptautiskos grāmatu tirgos: Leipcigas grāmatu gadatirgū (Vācija), Londonas grāmatu gadatirgū (Lielbritānija), Prāgas grāmatu gadatirgū (Čehija), Gēteborgas grāmatu gadatirgū (Zviedrija), Frankfurtes grāmatu gadatirgū (Vācija), Maskavas grāmatu gadatirgū “Non/fiction” (Krievija). Profesionālo viesu statusā Latvijas pārstāvji piedalījušies Parīzes grāmatu salonā (Francija) un Boloņas bērnu grāmatu gadatirgū (Itālija). Kopš 2011. gada arī Boloņas bērnu grāmatu gadatirgū Latvija pārstāvēta ar nacionālo stendu.

Līdzās dalībai starptautiskos grāmatu gadatirgos Latvijas prozisti, dzejnieki, esejisti un kritiķi, piedaloties starptautiskos lasījumos, festivālos, simpozijos, konferencēs, ar savu klātbūtni apliecina Latvijas literatūras kapacitāti un iespēju uzrunāt lasītājus un klausītājus, kas nezina latviešu valodu, bet kurus interesē Eiropā, šaurākā nozīmē – Austrumeiropā, Baltijas valstīs vai konkrēti Latvijā tapusī literatūra.

 

Tulkojumu rekordisti

Visvairāk tulkojumu ārzemēs kopš 1998. gada bijis latviešu prozistiem. Vispopulārākā bijusi Sandras Kalnietes grāmata “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” (12 valodas). Ingas Ābeles stāsti no krājuma “Sniega laika piezīmes” tulkoti sešās valodās, savukārt viņas romāns “Uguns nemodina” – trīs valodās pilnīgi, fragments angļu valodā. Noras Ikstenas romāns “Dzīves svinēšana” vienpadsmit gadu laikā tulkots piecās valodās. Knuta Skujenieka dzeja – septiņās valodās, bet no dzejniekiem visvairāk tulkojumu iznācis Jurim Kronbergam – viņa dzejoļu cikls vai tā fragmenti publicēti angļu, vācu, franču, lietuviešu, igauņu, zviedru, turku, čehu, bulgāru, armēņu valodā.

Laika posmā no 1998. līdz 2012. gadam valsts atbalsts latviešu literatūras tulkojumiem svešvalodās pieaudzis aptuveni divdesmit reižu, augstāko punktu sasniedzot 2006. gadā. Pateicoties pieaugošajam valsts atbalstam latviešu literatūras tulkojumiem svešvalodās, būtiski audzis ārzemēs svešvalodās izdoto grāmatu skaits (trīskārt 2007. gadā un piecas reizes 2008. gadā, salīdzinot ar 1998. gadu) un paplašinājies recipienta valodu areāls (trīs līdz četras reizes).

Lielākajā daļā Eiropas valstu literatūru roku rokā popularizē grāmatu apgādi un rakstnieku aģenti. Nelielā tirgus dēļ Latvijā tas joprojām notiek entuziasma līmenī, tādēļ būtu nepieciešams atbalsts arī literāro aģentu darbības sākšanai un attīstīšanai. Citu Austrumeiropas valstu piemēri rāda, ka šķietami donkihotiskais aģenta darbs augļus nes tikai pēc desmit un vairāk gadiem.

Diemžēl ekonomiskās krīzes samazinātais finansējums būtiski ietekmē latviešu literatūras ceļu pasaulē. Ārzemju izdevējiem un tulkotājiem piešķirtie līdzekļi ir vieni no niecīgākajiem Eiropā, kas likumsakarīgi ietekmē tulkoto grāmatu skaitu. Nepieciešams veidot ne vien darbu fragmentu tulkojumus, bet ārzemju lasītājiem piemērotajām grāmatām pilnībā iztulkot visu manuskriptu kādā plaši lietotajā valodā (angļu, vācu, franču).

Šogad izstrādātā atbalsta programma nacionālajai rakstniecībai paredz atbalstu gan literatūras tapšanai, gan popularizēšanai ārzemēs. Vēlamais finansējums tieši tulkotāju un ārzemju apgādu projektu atbalstam būtu vidēji Ls 50 000 gadā (aptuveni tik piešķir Igaunija).

 

Atbalsts nacionālās 
literatūras tulkojumiem 2010. gadā

Valsts

Literārajiem 
tulkojumiem (LVL)

Somija

155 000 
(140 grāmatas)

Igaunija

56 000

Norvēģija

253 000

Nīderlande

281 000

Ungārija

63 000

Slovākija

34 000 
(29 grāmatas)

Polija

158 000 
(170 grāmatas)

Latvija

11 000 
(8 grāmatas)