Meksikā atrasta ala ar unikālām maiju kultūras vērtībām 0
Vairāki simti gandrīz nevainojami saglabājušos senās maiju civilizācijas keramikas trauku un citu artefaktu kļuvuši par arheologu guvumu, izpētot kādu gadsimtiem ilgi no svešām acīm slēptu alu netālu no maiju valsts galvaspilsētas Čičenicas drupām Jukatānas pussalā Meksikā, vēsta aģentūra AFP.
Daudzi pazemes telpā atrastie apdedzināta māla trauki atveido maiju lietus un auglības dievu Čaku, līdz ar to pieņem, ka tie ziedoti dievam nolūkā izlūgties lietu.
Alā uzietie trauki gatavoti laikā starp 700. un 1000. gadu. Tajos atrodamas pārtikas pēdas – kauli, graudu paliekas, kas liecina par pazemē noturētiem ziedošanas rituāliem. Nedēļas sākumā sarīkotajā preses konferencē meksikāņu arheologs Gilermo de Anda nosaucis atradumu par “neticamu”, bet pašu alu, vietējo sauktu par “Balamkú”, par “zinātnisku dārgumu”.
Maiju galvaspilsēta Čičenica tika dibināta ap 750. gadu, un alā atrastais palīdzēs zinātniekiem labāk izprast maiju izcelsmi, dzīvesveidu un reliģiju. Ļoti iespējams, atradumi liks pārskatīt līdzšinējos priekšstatus par maijiem.
Ala atrodas 2,7 km uz austrumiem no tūristu iecienītās, milzīgās pakāpienveida piramīdas – dieva Kukulkana jeb “kara čūskas” tempļa, kas slejas Čičenicas centrā. Pazemes slēptuve ir 24 metrus zem zemes, tai ir vairāki kambari, kurus savā starpā saista ļoti šauras ejas. Cilvēks caur tām var izspraukties ar grūtībām.
Lielākā telpa ir 3,8 metrus augsta un vairums trauku bija atstāts tajā. Pētnieki līdz šim izpētījuši vien 460 metrus alas, un nav zināms, cik tālu stiepjas ejas.
Paradoksālā kārtā arheologi par alas eksistenci zināja kopš 1966. gada, taču toreiz, mūsdienās jau aizmirstu apsvērumu dēļ, tika nolemts bloķēt ieeju akmeņiem, uzrakstot vien īsu ziņojumu.
Meksikas Nacionālā antropoloģijas un vēstures institūta līdzstrādnieks de Anda bija redzējis šo ziņojumu, taču nepievērsa tam īpašu uzmanību, līdz pagājušajā gadā, pētot kādu citu objektu līdzās alas ieejai, nolēma ielūkoties pazemē. “Tas, ko mēs tur atradām, bija neticami, pilnīgi neskarti,” žurnālistiem stāstīja de Anda, pieļaujot, ka Čičenicas iedzīvotāji, iespējams, uzskatīja šo alu par tādu kā “dievu vēderu”. Tā bija ziedojumu vieta, kuras ieeju slēpa gadsimtiem ilgi.
Interesanti, ka arī mūsdienās ala “Balamkú” apkaimes ļaužu apziņā apvīta ar mistikas auru – pētnieki tika brīdināti, ka tās ieeju sargā ļoti indīgā koraļļu čūska. Čūska alas ieejas priekšā patiešām gulējusi, un zinātnieki, pēc vietējo ieteikuma, veikuši sešas stundas ilgu rituālu, pirms doties pazemē. De Anda norādījis, ka alas izpēte turpināsies, taču atradumi no tās pagaidām netiks iznesti, jo vispirms rūpīgi jāizpēta vieta, kur tie nolikti.
