Olafs Zvejnieks: Melnais gulbis 0
Droši vien grūti iedomāties kaut ko, kas vēl vairāk atbilstu “melnā gulbja” definīcijai kā koronavīrusa “Covid-19” epidēmija.
“Melnais gulbis” ir amerikāņu biznesa domātāja Nasima Nikolasa Taleba ieviests jēdziens, kas apzīmē pilnīgi neprognozējamu notikumu, kas pārspēj jebkādas prognozes un izraisa smagas sekas.
Šādi gadījumi mēdz notikt ļoti reti, rada katastrofālus rezultātus un pēc tam, atskatoties uz notikumiem, visi rausta plecus – sak, kā gan mēs varējām to nepamanīt un neiedomāties. Lieki teikt, ka par iepriekšējo “melno gulbi” biznesa pasaulē uzskata zemstandarta hipotekāro parādzīmju uzkrāšanos ASV ekonomikā, kas izraisīja banku sabrukumu un globālo ekonomisko krīzi, kurā smagi cieta arī Latvijas ekonomika.
Tagad atlidojis jauns “gulbis”. Diez vai vēl pirms nedēļas kāds varēja iedomāties, ka šis 2019. gada 31.decembrī pirmo reizi konstatētais vīruss otrā pasaules malā divu mēnešu laikā iekaros gandrīz visu pasauli, pārvietos savu epicentru uz Eiropu un praktiski pilnībā paralizēs ekonomiku?
Ne velti britu laikraksts “Independent” pagājušajā nedēļā rakstīja, ka koronavīrusa epidēmijas laikā vairāk cilvēku bankrotēs nekā nomirs.
Katrā ziņā tūlīt aiz epidemiologu ziņojumiem par saslimušo skaitu un dažādiem ierobežojumiem otra svarīgākā tēma šobrīd ir ekonomika.
Un te ir daudz neatbildētu jautājumu. Vai, ņemot vērā ekstremālos apstākļus, uzņēmumi un privātpersonas var kavēt kredītu maksājumus bankai? Kas ar nodokļiem – vai uz brīdi var atlikt to maksājumus? Vai apgrozāmo līdzekļu trūkuma dēļ kādu brīdi var atlikt komunālos maksājumus par elektrību, gāzi un īri? Vai uzņēmumi tagad var nemaksāt rēķinus piegādātājiem un tirgotāji – uzņēmumiem?
Un vai visa šī atlikto rēķinu masa neapturēs naudas plūsmu visā ekonomikā, radot deflācijai līdzīgu patēriņu bremzējošu efektu, kas tikai pasliktinās, nevis uzlabos situāciju?
Katrā ziņā valdības krīzes komitejas lēmumus par uzņēmumu atbalstu daudzi gaida ar nepacietību. Valdība var uz kādu laiku ļaut nemaksāt nodokļus un izsludināt kredītu brīvdienas, taču to nevarēs atļauties ievērot ilgi.
Tāpat svarīgs jautājums – vai, izmantojot zemo naudas cenu un Latvijas jauniegūto augsto kredītreitingu, valdība aizņemsies naudu un ieplūdinās to ekonomikā? Laikam nekad agrāk modernajā valsts vēsturē nav bijis brīdis, kad tik ļoti būtu nepieciešams stimulēt patēriņu un valdībai tērēt naudu valsts pasūtījumiem kā šobrīd.
Vēl viena pagaidām neapspriesta tēma ir cilvēku brīvais laiks un kur to likt. Tikai daļa darbinieku varēs strādāt no mājām, daļa turpinās iet uz darbu, bet starp abām šīm grupām ir vēl trešā – kuri jau tuvākajās dienās nezinās, kur likt savu brīvo laiku, ja nav iespējams iet uz darbu.
Filmas, grāmatas, mājas darbi un internets – ar to pietiks varbūt nedēļai, varbūt divām. Tālāk sāksies uzbudināta nepacietība un vēlme kaut ko darīt. Būtu labi, ja kāds piedāvātu, ar ko tieši šajā situācijā iespējams nodarboties.
