Elvis Merzļikins

“Latvijas hokeja fani ir mūsu septītais laukuma spēlētājs.” Saruna ar vārtsargu Elvi Merzļikinu 0

Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Zinu, ka varu labāk, – vārtsargs Elvis Merzļikins, kurš “Latvijas Avīzes” veiktajā ekspertu aptaujā atzīts par 2020. gada Latvijas labāko hokejistu, mērķtiecīgi turpina liet sviedrus treniņos, lai savu latiņu celtu vēl augstāk. Saīsinātā Nacionālās hokeja līgas (NHL) sezona startēs 13. janvārī.

Kā tu vērtē aizvadīto gadu?

E. Merzļikins: Sezonas sākums bija grūts, daudz zaudējumu, bet pārstāju domāt, kā kustēties, kā ķert, gāju laukumā un izklaidējos, vienkārši spēlēju hokeju. Pirmo uzvaru izcīnīju 31. decembrī, 2020. gads nospēlēja man par labu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Aptaujā aiz tevis seko uzbrucēji – Bļugers, Daugaviņš, Girgensons, Balcers. Kurš no mūsējiem tev rada lielākās grūtības, kuram ir indīgāks metiens?

Pret Balceru neesmu spēlējis, tikai treniņos izlasē, bet pēc tā nevar spriest. Pret Daugaviņu sanāca uzspēlēt tikai tad, kad biju jaunāks un viņš pārstāvēja Ženēvas “Servette”. Daugaviņam ir indīgi bullīši, lēni nāk virsū. Zemgus ir fizisks, nesas un skrien pa laukumu, Tedijs par viņu mazliet tehniskāks, un spēlē pret Pitsburgas “Penguins” bija pārsteiguma metieni, kurus nebiju gaidījis. Visi ir labi, bet atšķirīgi hokejisti.

Iekļuvi NHL debitantu simboliskajā izlasē. Ko tev nozīmē šī atzinība?

Biju laimīgs, taču apzinos, ka sezonas sākums nebija labs, vajadzēja iemācīties spēlēt mazajā laukumā, pierast pie precīziem, dīvainiem metieniem no visiem stūriem. Vajadzēja iepazīt līgu, līmeni, un tad varēju sākt labāk spēlēt. Parādīju sevi labi, tomēr ir daudz jāstrādā, jābūt pacietīgam, man ir daudz mērķu.

Kā bija spēlēt hokeju vasarā NHL burbulī?

Dzīvošana burbulī bija vienmuļa – treniņi, spēles, brīvajā laikā pārsvarā visa komanda spēlējām “Play Station”. Iegāju ritmā, bet tad neveiksmīgi dabūju traumu un sezona beidzās. Izslēgšanas spēles ir cita lieta, daudzreiz grūtāks hokejs, tā man bija pirmā pieredze Ziemeļamerikā, interesanti.

Sērijā pret Toronto “Maple Leafs” pēdējās minūtēs sanāca izsēt 3:0 pārsvaru un zaudēt papildlaikā. Tu jau tajā spēlē guvi traumu?

Jā, jau spēles sākumā. Spēlēju caur sāpēm, bet noteikti nevainoju ielaistajos vārtos traumu. Tāds ir hokejs, īpaši NHL – rezultātu var mainīt līdz pēdējai sekundei, mums gadījās tāds neliels melnais caurums, un viss. Ilgi nevar pārdzīvot – vai uzvari vai zaudē, ātri jāgatavojas nākamajai dienai. Protams, bija sāpīgi sēdēt tribīnēs, kad komanda spēlēja, bet beidzās sezona, un centos ātri visu izdzēst no galvas.

Reklāma
Reklāma

Vēl pirms burbuļa noslēdzi divu gadu līgumu ar “Blue Jackets”. Astoņi miljoni ASV dolāru divos gados – esi apmierināts?

Aģenti labi pastrādāja, biju laimīgs, taču tas daudz ko nenozīmē. Man ir mērķi, ko gribu sasniegt, un smagi strādāju pirms jaunās sezonas.

Gribu palīdzēt komandai uzvarēt pēc iespējas vairāk spēļu, protams, ir arī personīgie mērķi, taču tos neatklāšu – kā teica ome, nevajag spļaut akā, no kuras jādzer.

Es vienmēr uzrakstu uz lapiņas, sezonas beigās veru vaļā aploksni un skatos – ir sasniegts vai nav. Pirms iepriekšējās sezonas bija rakstīts, lai sezona izdodas, galvenais noturēties līgā un parakstīt jaunu līgumu.

Var teikt – izpildīts simtprocentīgi.

Jā, taču ar sākumu neesmu apmierināts, bet saprotu, ka visu uzreiz nevar dabūt. Vajadzēja apdedzināties, lai saprastu, kļūdīties – lai iemācītos. Cilvēcīgi tas bija pieņemami, bet zinu, ka varu labāk.

Pēc sezonas beigām kādu laiku padzīvoji Eiropā?

Jā, biju Šveicē, bet Covid-19 dēļ nevarēju braukt uz Latviju, jo būtu jāsēž karantīnā, un nevarēju atļauties zaudēt laiku. Visu ģimeni uzaicināju uz Šveici, tādējādi varēju trenēties un pavadīt laiku ar tuviniekiem.

Pēdējās divas nedēļas patrenējos ar “Lugano”, pirms tam strādāju ar iepriekš iepazīto Šveices bokseri Roberto Belgi. Pagājušajā vasarā vairāk trenējām kardio izturību, šovasar lielāku uzmanību veltījām muskuļiem, spēkam.

Runāja, ka tu sezonu varētu sākt Šveicē. Cik reāla bija tāda iespēja?

“Lugano” piedāvāja, bet teicu, lai runā ar Kolumbusu un manu aģentu, bet klubs acīmredzot neļāva. Ja būtu zaļā gaisma, tad spēlētu, man pietrūkst hokeja, lai gan saprotu, ka uz lielā laukuma ir krietni atšķirīgāka spēle nekā Ziemeļamerikā.

Oficiāli NHL treniņu nometnes sākās 3. janvārī. Kā līdz šim aizritējis tavs treniņu process?

(Saruna notika 30. decembrī. – I. S.) Komanda sadalīta divās grupās, viena trenējas no rīta, otra – pēcpusdienā. Viss strikti pēc grafika, pēc treniņa ātri dušā un prom, ilgi hallē nedrīkst uzturēties. Pamazām sākam gatavoties kārtīgi, nav viegli. Covid-19 testi notiek katru dienu.

Tomēr oficiāli nometne ilgst vien desmit dienas, pārbaudes spēļu nebūs. Spēlētāji gan jau sezonas gaitā ieskriesies, bet vārtsargiem jāsāk ķert ripas uzreiz. Paspēsi sagatavoties?

Vārtsargu dzīve ir mazliet citāda – ja slikti nospēlē, uzreiz pamana, laukuma spēlētājam tas nav tik uzkrītoši. Nezinu, vai būs kāda treniņspēle. Protams, būs grūti atsākt spēlēt, bet tādi šobrīd ir apstākļi.

Pirms iepriekšējās sezonas “Blue Jackets” vārtsargu tandēms tika vērtēts kā viens no nepārliecinošākajiem līgā. Gada laikā gan tu, gan Jonass Korpisalo esat to apgriezuši kājām gaisā.

Komandu bija pametušas lielās zvaigznes, un visi teica, ka mēs diez ko daudz nesasniegsim, tomēr pierādījām pretējo, tikām play off. Jā, Korpisalo nebija lielas pieredzes, bet bija spēlējis NHL. Kopā cīnījāmies, devām komandai iespējas uzvarēt.

Es pats šobrīd noteikti jūtos pārliecinošāk nekā pirms gada, bet atkārtošu – ir daudz darba, daudz jāmācās. Tas ir pozitīvi, esmu par to priecīgs.

Kā tu vērtē, cik tālu šobrīd no jūsu dueta ir Matīss Kivlenieks?

Viņš ir labs vārtsargs, protams, jaunāks, nepieciešama pieredze. Domāju, ka būs laba nākotne, jākrāj spēles, jo NHL un AHL tomēr ir divas atšķirīgas lietas.

Viņam tāpat kā man jāapdedzinās, lai saprastu, kā vari spēlēt NHL. Viss priekšā, es viņam ticu. Matīss trenējas ar “Blue Jackets”.

Aizvadītais gads tev bija īpašs arī privātajā dzīvē – iepeldēji laulības ostā.

Aleksandra ir labākais draugs, tas ir pats svarīgākais. Īstais cilvēks, tāpēc bildināju un apprecējos. Bijusi blakus labās un sliktās dienās, palīdzējusi tikt prom no tumšajām dienām un arī nomierinājusi, kad esmu pārāk sapriecājies. Cepuri nost – savaldīt manu trako raksturu (smejas).

Par pasaules čempionātu Rīgā pat grūti vaicāt, jo jānovēl tev, lai Kolumbusa spēlē Stenlija kausā.

Es ļoti ceru, ka tikšu un spēlēšu mājas čempionātā. Protams – ceru arī uz play off un iet pēc iespējas tālāk. Skaidrs, ka būtu prieks un gods spēlēt mājās, cerams, ka ar līdzjutējiem.

Latvijas hokeja fani daudzus gadus gaidījuši šo iespēju, viņi būs mūsu septītais spēlētājs.

Vizītkarte. Elvis Merzļikins

* NHL vienības Kolumbusas “Blue Jackets” vārtsargs

* Dzimis 1994. gada 13. aprīlī

* Latvijas labākais hokejists “Latvijas Avīzes” aptaujā (2018, 2020)

* NHL debitantu simboliskā izlase (2020)

* Šveices čempionāta labākais vārtsargs (2016, 2018)

* Latvijas izlasi pārstāvējis četros pasaules čempionātos