Mēs gribējām, bet mums neizdevās. Saruna ar krievu vēsturnieku Ņikitu Petrovu 8
Šajās dienās atzīmējam 25. gadadienu kopš 1991. gada augusta notikumiem, kas galīgi pārvilka svītru PSRS un ļāva Baltijas valstīm beidzot praksē iegūt jau agrāk juridiski atjaunoto neatkarību. Nav noslēpums, ka toreiz puča sagrāvē liela nozīme bija 20. un 21. augusta barikādēm Maskavā un Krievijas Federācijas prezidenta Borisa Jeļcina pozīcijai. “Uzskatu, to vajadzētu nosaukt par “Lielo augusta revolūciju”, kas deva Krievijai iespēju kļūt par demokrātisku, tiesisku valsti. Diemžēl iedzīvotāju vienaldzība un paklausība situāciju padarījusi ļoti tālu no tā laika ideāliem. Jautājums šobrīd ir, vai esam kļuvuši vai neesam kļuvuši brīvi. Atbilde varētu būt: mēs gribējām, bet mums neizdevās,” teic krievu vēsturnieks, profesors, starptautiskā zinātniskā centra “Memoriāls” priekšsēdētāja vietnieks un agrākais padomju laika disidents Ņikita Petrovs.
Saruna ar Petrovu notika augusta vidū, kad vēsturnieks uzturējās Rīgā, piedaloties zinātniskajā konferencē “Lielais brālis tevi vēro: VDK un tās piesegstruktūras”. Padomju specdienestu vēstures pētnieks Petrovs jau toreiz prognozēja, ka valsts līmenī Krievijā nez vai kādi piemiņas pasākumi tiks rīkoti, jo šajā valstī sabiedrība patlaban tiek orientēta spriest “mēs – viņi” kategorijās un objektīva pagātnes izvērtēšana maz kuru interesē. “Domāju, ideoloģiski būs apmēram tā – bija reiz PSRS un, ai, ai, ai, kas ar to notika,” viņš pasmejas. Tomēr pilnībā 1991. gada gars vēl neesot zudis, tāpat kā cerības, ka Krievija reiz atkal varētu būt demokrātiska un tiesiska valsts. Jāteic, ka apgāds “Lauku avīze” plāno izdot Ņikitas Petrova grāmatu “Bendes. Viņi izpildīja Staļina pavēles”, kas stāsta par vadošākajām un asiņainākajām personībām padomju represīvajos orgānos represiju un staļiniskā terora laikā. Arī par latviešiem šajā mehānismā.
