Foto – LETA

Mežacūkas posta laukus – kas palīdzēs? 0

Vai šogad būs iespējama kāda palīdzība zemniekiem par mežacūku postījumiem? Pierobežā kartupeļu laukus apskādē ne vien pašu, bet arī no Baltkrievijas puses nākušās, un postījumi ir ļoti lieli! Ģertrūde Stolere Krāslavas novadā

Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115
Kokteilis
Izplatītas frāzes, ko vedeklām labāk neteikt vīramātēm 1
Lasīt citas ziņas

Zemkopības ministrijas Meža departamenta Meža resursu un medību nodaļas vecākais referents Jānis Bārs atgādina, ka, pirmkārt, zemniekiem jāpalīdz pašiem sev – jāveic visi iespējamie preventīvie pasākumi savvaļas dzīvnieku postījumu mazināšanai, izmantojot repelentus, skaņas, gaismas un citādus atbaidītājus. Otrkārt, jāslēdz medību tiesību nodošanas līgums, citādi mednieku kolektīvs pat pie labākās gribas nespēj līdzēt, jo bez šāda līguma medīt nedrīkst.

Ja ir veikti preventīvie pasākumi un noslēgts medību tiesību nodošanas līgums, par postījumiem allaž jāinformē Valsts meža dienests, lūdzot sastādīt aktu un veikt zaudējumu aprēķinu. Ar šo aprēķinu tad iespējams vērsties tiesā pret medību tiesību lietotāju. Nekāda cita palīdzība zemniekiem gan nav plānota.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēdējā laikā šai sakarā aktualizējušās domstarpības starp zemniekiem un medniekiem. Zemnieku nevalstiskās organizācijas “Zemnieku Saeima” pārstāvji sašutuši par izmaiņām “Medību likumā”, kas aizliedz zemniekiem lauksaimniecības platībās medīt mežacūkas, kuras izposta sējumus. Organizācijas biedri uzskata, ka tā tiekot lobētas pilsētas mednieku un elitāro kolektīvu intereses.

Lielākajā daļā Eiropas valstu lauksaimniekiem ir atļauts medīt mežacūkas, kas nodara lielu skādi ne vien kartupeļiem, bet arī rapša, kviešu un kukurūzas sējumiem. Lai gan postījumi rada nopietnus zaudējumus lauksaimniekiem, taču nedz valsts, nedz apdrošinātāji tos nekompensē.

“Medību likumā” noteiktās izmaiņas nosaka medību aizliegumu teritorijās, kur nebūs reģistrēts medību iecirknis. Šie grozījumi attieksies uz 24 tūkstošiem Latvijas aktīvo mednieku un apmēram 150 tūkstošiem zemes īpašnieku.

Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis turpretim uzskata, ka Zemnieku saeimas argumenti par mežacūku postījumiem un nekontrolēto šo dzīvnieku skaita pieaugumu pēdējos gados ir pārspīlēti.

To mērķis esot tikt pie plašākām un nekontrolētām medību iespējām lielajiem zemes īpašniekiem, tostarp ārzemniekiem. Turklāt izmaiņas “Medību likumā” paredz arī risinājumus, lai varētu samazināt iespējamos postījumus, piemēram, piecas reizes samazinot meža cūku medību iecirknim nepieciešamo meža platību (no 1000 uz 200 ha).

Meža cūku populācijas stāvoklis dažādos reģionos esot ļoti atšķirīgs. Latvijas Mednieku savienība aicina zemes īpašniekus sadarboties, lai samazinātu meža dzīvnieku nodarītos postījumus, kā arī iesaka lauksaimniekiem slēgt medību nomas līgumus un kļūt par biedriem vietējos mednieku klubos, lai varētu likumīgi medīt savos īpašumos.

Reklāma
Reklāma

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.