Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: LETA/REUTER/Ints Kalniņš

Militārajā infrastruktūrā Latvija ieguldīs 200 miljonus eiro 0

Turpmākajos četros gadus militāras infrastruktūras attīstībā plānots ieguldīt aptuveni 50 miljonu eiro gadā, informē Aizsardzības ministrija.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem
Kokteilis
Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj
RAKSTA REDAKTORS
VIDEO. “ASV aizliedz ar likumu, Latvijā tirgo uz katra stūra!” Brīdina par zīdaiņiem bīstamām precēm 13
Lasīt citas ziņas

Līdzīgi kā pērn, arī turpmākajos gados apjomīgākās investīcijas plānotas Ādažu bāzē, turpinot daudzfunkcionālo kazarmu un noliktavu būvniecību, attīstot ugunsdzēsēju depo un militārās tehnikas izvietošanas un uzturēšanas infrastruktūru, kā arī bāzes drošības pilnveidošanai uzsākot bāzes ārējā nožogojuma pārbūvi.

Tāpat paredzēts uzlabot karavīru sadzīves apstākļus, uzsākot jauna daudzfunkcionālā sporta kompleksa būvniecību, kas nodrošinās iespēju Latvijas un sabiedroto karavīriem uzturēt un pilnveidot fizisko sagatavotību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Saskaņā ar 2018. gada jūlijā NATO samitā Briselē pieņemto lēmumu Ādažu bāzē izvietot daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” štābu, 2019. gadā paredzēta štābam nepieciešamās infrastruktūras izbūve, gan pielāgojot esošo infrastruktūru pagaidu divīzijas štāba vajadzībām, gan uzsākot jaunas administratīvās ēkas būvniecību, kas stiprinās NATO kolektīvo aizsardzību un demonstrēs alianses atbalstu Eiropas drošības veicināšanā.

Ar uzņemošās valsts atbalstu saistītās infrastruktūras attīstība plānota arī Nacionālo bruņoto spēku Aviācijas bāzē, kur paredzēts izbūvēt jaunu atvērtā tipa kazarmu, kā arī pārbūvēt lidlauka uzturēšanas tehnikas novietošanas infrastruktūru un uzsākt lidlauka termināla ēkas būvniecību.

Lai nodrošinātu militārā lidlauka attīstību, tostarp sertificēšanu un jaunu infrastruktūras objektu būvniecību, paredzēts uzsākt Nacionālo bruņoto spēku Aviācijas bāzes paplašināšanu, pārņemot īpašumus no Zemkopības ministrijas, Ķeguma novada pašvaldības, kā arī iegādājoties privātīpašumus, kuru atrašanās vieta būtiski ietekmē lidlauka turpmāko attīstību.

2018. gadā Aizsardzības ministrijā apstiprināti četru Zemessardzes bataljonu (Jelgavas, Jēkabpils, Gulbenes un Daugavpils novadā) attīstības plāni, tādējādi 2019. gadā plānojot bataljonu infrastruktūras izbūves projektēšanas iepirkumus.

Reģionālā poligona “Lāčusils” paplašināšanai 2019. gada sākumā no Zemkopības ministrijas Aizsardzības ministrijas valdījumā pārņemts nekustamais īpašums “Jaunlāčusils”, par 2387 hektāriem paplašinot militārā poligona “Lāčusils” teritoriju un nodrošinot iespēju 2019. gadā uzsākt šautuvju pārbūvi, kā arī turpmākajos gados izbūvēt papildu apmācību vietas.

Reģionālā poligona “Meža Mackeviči” attīstīšanai no Zemkopības ministrijas šogad plānots pārņemt zemes aptuveni 2040 hektāru apmērā, lai nodrošinātu nepieciešamo apmācību infrastruktūru gan Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, gan sabiedrotajiem.

Reklāma
Reklāma

Tāpat uzsākta poligona “Mežaine” paplašināšana Skrundas novadā, pārņemot vairākus Zemkopības ministrijas īpašumus, lai karavīriem un zemessargiem nodrošinātu mācību un treniņu iespējas pilsētvides apstākļos.

Papildus tuvākajos gados plānots veikt reģionālo munīcijas noliktavu būvniecību, tādējādi attīstot iespēju uzglabāt munīciju lielākā apjomā, kas ļaus uzturēt bruņoto spēku kaujas gatavību nepieciešamajā līmenī un nodrošinās spēju reaģēt krīzes situācijās nākotnē.

Plānots būvēt arī vairākas reģionālās ekipējuma noliktavas, lai vienkāršotu, efektivizētu un sistematizētu ekipējuma izsniegšanu un uzglabāšanu, kā arī pilnveidotu Nacionālo bruņoto spēku nodrošinājuma sistēmu.

Tuvākajos gados plānots turpināt arī uzsākto ēku siltināšanas programmu, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus, no kuriem Aizsardzības ministrija plāno saņemt kopējo līdzfinansējumu 1,8 miljonu eiro apmērā, nosiltinot piecas ministrijas īpašumā esošās ēkas Rīgā, Alūksnē un Jēkabpilī, tādējādi ļaujot ievērojami samazināt turpmākos ēku siltumapgādes un apsaimniekošanas izdevumus.

Militārās infrastruktūras attīstībā joprojām būtisku ieguldījumu sniedz gan NATO, gan ASV, kas ir Latvijas stratēģiskais sadarbības partneris. Gan NATO, gan ASV infrastruktūras finansējuma mērķis ir nodrošināt un stiprināt Latvijas valsts uzņemošās valsts atbalsta spējas.

Pērn militārās infrastruktūras attīstībai tika atvēlēts finansējums 37,7 miljonu eiro apmērā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.