Mokošā piecu dienu samitā vienojas par rekordlielām summām ES budžetā 0
Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vēl pirms pusgada Eiropadome un Eiropas Komisija (EK) atbalsta samazinājumu lauksaimniecībai, militārajai mobilitātei un zinātnei attaisnoja ar breksitu. Covid-19 pandēmija panāca, ka šonedēļ Eiropadome un, cerams, arī Eiropas Parlaments apstiprinās ES vēsturē lielāko summu gan budžetā, gan ES ekonomikas atveseļošanas fondā – 1,82 triljoni eiro. Izrādās, ij bez Lielbritānijas ES spēj nodrošināt lielāku budžetu nekā līdz šim. Gan vairāk iekasējot no dalībvalstīm, gan aizņemoties finanšu tirgos. Kāda ir rekordlielā “bezmaksas siera peļu slazdā” cena, kā daži to raksturo sociālajos tīklos?
Uz vienotu Eiropu
“Mēs to paveicām. Eiropa ir stipra. Eiropa ir vienota,” ar šādiem vārdiem piektās samita dienas rītā pie žurnālistiem ienāca Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels. Pēc 90 stunda darba, tas vēsturē ierakstījās kā otrais garākais samits, tikai par 25 minūtēm atpaliekot no Nicas samita 2000. gadā, kurā pirms jauno dalībvalstu uzņemšanas strīdējās par jauno ES līgumu.
Eiropiešiem jau bija apnicis – kā samits par daudzgadu budžetu, tā beidzas bez rezultāta. Sākot jau pērn jūnijā, spriežot par EK budžeta sadalījumu oktobrī, diskutējot par Somijas prezidentūras kompromisu decembrī, apstrīdot Šarla Mišela skaitļus februārī, arī sekojošajās videokonferencēs martā un jūnijā – vienošanās tā arī netika panākta. Eiropas vēsture to pierādījusi atkal un atkal – dalībvalstu līderi spēj vienoties tikai krīzes situācijā. Arī šoreiz ilgāk lemšanu nedrīkstēja vilcināt – nauda ekonomikas atveseļošanai nepieciešama jau no nākamā gada 1. janvāra un atlikšana ne tikai raisītu jautājumu par ES institūciju rīcībspēju, bet nevajadzīgi raustītu eiro vērtību finanšu tirgos.
Šādu sarunu rezultātu nenoliedzami līdzēja panākt Eiropas divtaktu motors – Vācija un Francija, prezidējošās ES valsts Vācijas pamazām aizejošā kanclere Angela Merkele un uzlēcošais eirointegrācijas apoloģēts Francijas prezidents Emanuels Makrons. Tieši Merkeles negaidītā pāreja aprīlī no fiskālo taupītāju nometnes uz kopējā ES aizņemšanās un parāda idejas aizstāvību bija izšķirošs solis. Divatā viņi tikās klātienē, videokonferencēs, vadīja sarunas un visbeidzot noturēja kopīgas preses konferences. Tomēr jāapzinās, ka ES ekonomikas atveseļošanai atvēlētā papildu summa – 750 miljardi – kaut nebijusi liela, tomēr ir mazāka par pašas Vācijas krīzē sniegto valsts atbalstu savējiem.
Vairāk grantu nekā aizdevumu
ES atveseļošanas fonds sākotnēji tika iecerēts, atvēlot 500 miljardus neatmaksājamajiem grantiem un dodot iespēju aizņemties par 250 miljardiem. Donorvalstis jeb taupīgās (ierēdņu žargonā frugāļi – Nīderlande, Dānija, Zviedrija, Austrija, Somija) iebilda pret grantiem. Kompromisa rezultāts: 390 miljardi grantos un 360 miljardi aizdevumos, kas tiks pievienoti ES daudzgadu budžetam no 2021. līdz 2027. gadam.
Taupīgo valstu piekāpībai ir sava cena – mazākas iemaksas budžetā. Piemēram, Nīderlande varēs paturēt 25% no Roterdamas ostā iekasētās ievedmuitas (Latvijā uz ES robežas patur 15%).
Latvijai no ES atjaunošanas fonda iezīmēti pieci miljardi eiro, no kuriem puse tiks piešķirta grantu veidā, bet puse – aizdevumu veidā. 70% no Latvijai ES atjaunošanas fondā iezīmētajiem grantiem būs pieejami 2021. un 2022. gadā. Savu nacionālo ekonomikas atveseļošanās plānu Latvija Eiropas Komisijai varētu iesniegt oktobrī kopā ar 2021. gada budžeta projektu, plāno Finanšu ministrijā.
Ārpus likuma varas?
Eiropas Komisija jau 2018. gadā ierosināja ES līdzekļu piešķīrumu sasaistīt ar likuma varas ievērošanu, jo tai neizdevās novērst dažu ES dalībvalstu valdību korupciju un tiesiskuma kritēriju neievērošanu. Kaut arī šādu pozīciju atbalstīja vairākums, Ungārijas un Polijas premjeri bija gatavi izmantot veto tiesības, jo nevēlējās riskēt apturēt ES līdzekļu plūsmu. Nīderlandes premjers Marks Rite uzstāja, uz ko Ungārijas premjers norādīja, ka šāda prasība nav likumīga.
Kad jau likās, ka mājup atkal jābrauc bez rezultāta, Latvijas premjers Krišjānis Kariņš teica uzrunu, pēc kuras Vācijas kanclere Angela Merkele viņu uzaicināja iesaistīties kompromisu meklēšanā. Kariņš sēdās pie sarunu galda kopā ar EK prezidenti, Vācijas kancleri, Francijas prezidentu un citiem valstu līderiem, līdz beidzot atrada pieņemamu risinājumu.
Frugāļiem tika “likuma varas ņemšana vērā”, un balsojums par pārkāpumiem ar kvalificētu balsu vairākumu, savukārt potenciāli sodāmajām Polijai un Ungārijai pārkāpumi tekstā netika saistīti ar naudas piešķiršanu. Mājupbraucot Polijas un Ungārijas premjeri uzvedās kā uzvarētāji, jo no viņu valstīm netiek skaidri prasīts ievērot tiesu varu vai mediju brīvību, taču šīs var kļūt par politiskām lamatām. Eiropas Komisijai uzdots izstrādāt mehānismu pārkāpumu novēršanai, kuru apstiprinās nākamajā samitā.
Vairāk, bet nepietiekami
Latvijai turpmākajos septiņos gados būs pieejami 10,5 miljardi eiro, kas ir 39% pieaugums, salīdzinot ar pašreizējo ES daudzgadu budžeta periodu, kas beidzas šogad.
Kaut arī skaitļi rāda, ka nākamajā plānošanas periodā Latvijas lauksaimniekiem atsevišķās jomās paredzēts ES finansējuma pieaugums salīdzinājumā ar šo septiņgadi, Zemkopības ministrija nav apmierināta ar Eiropadomes lēmumiem, jo pat ar finansējuma nelielo palielinājumu Latvijas lauksaimnieki joprojām paliks ar viszemākajiem tiešmaksājumiem Eiropā, sasniedzot tikai 82% no ES vidējā līmeņa 2027. gadā. Kaut premjers lepojas ar 25% pieaugumu, kas ir otrs lielākais savienībā (aiz Maltas), Latvija vidējo ES līmeni nebūs sasniegusi.
Lauku attīstības finansējums šajā ES daudzgadu budžeta sarunu procesā ir cietis visvairāk, atzīst Zemkopības ministrija. Sarunu gaitā Latvijai ir izdevies tikai nedaudz samazināt EK sākotnējo griezienu par 15,3% līdz mīnus 12%, kas attiecīgi nozīmē 118 miljonu eiro samazinājumu. Labi, ka ar 86 miljoniem šo kritumu varēs daļēji kompensēt no Eiropas ekonomikas atveseļošanas fonda. Ministrijas samiernieciskumu kritizē Kokneses zemnieks, LOSP valdes loceklis Jānis Dzenis: “Tas nav palielinājums. Ja šo summu pārrēķina uz hektāru un ja ņem vērā inflāciju un, pats galvenais, pieaugušās ES prasības, tad Latvijas lauksaimnieki ne tikai turpinās saņemt vismazāk visā ES, bet saņems mazāk nekā pašlaik. Latvijai vajadzēja izmantot veto tiesības.”
VIEDOKĻI
Šarls Mišels, Eiropadomes priekšsēdētājs: “Patiesībā tā ir pirmā reize, kad Eiropas vēsturē mūsu budžets būs skaidri saistīts ar mūsu mērķiem klimata jomā. Pirmā reize, kad tiesiskuma ievērošana ir izšķirošs budžeta tēriņu kritērijs. Un pirmo reizi kopīgi stiprinām mūsu ekonomikas pret krīzi.”
Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte (“V”, ETP): “Otrdien panāktā valstu vadītāju vienošanās vēl nenozīmē, ka ES ekonomikas atveseļošanas finansējums ir apstiprināts, kā to daži pasteigušies paziņot, jo galavārdu par budžetu teiks Eiropas Parlaments. Mēs bez ierunām šo priekšlikumu neapzīmogosim, jo tam ir arī vairāki trūkumi – lai panāktu “skopo” valstu piekrišanu, daudzas vērtīgas ES programmas ir neapdomīgi samazinātas. Tādēļ mūsu mērķis ir budžetu uzlabot, pieprasot papildu finansējumu Eiropas ilgtermiņa prioritātēm, tajā skaitā zinātnei, veselībai, uzņēmēju atbalstam, arī digitālajām tehnoloģijām.”
Juris Lazdiņš, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs: “Mūsu premjers ES līmenī ir guvis labus panākumus, tomēr šobrīd nacionālā līmenī ir rūpīgi jāstrādā pie tā, lai izcīnītā nauda padara produktīvākas Latvijas saimniecības un nes augļus ilgtermiņā, nevis apmierina pieaugošās budžeta vajadzības īstermiņā.”
