Foto: Valdis Semjonovs, Timurs Subhankulovs, kolāža: LA.LV

“Ministrija izmanto krīzes brīdi.” Ko par OIK pārnešanu no rēķiniem uz valsts budžetu saka eksperti 0

Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
Lasīt citas ziņas

Kā vērtējat Ekonomikas ministrijas plānu obligātā iepirkuma komponenti no rēķiniem pārnest uz valsts budžetu, no nākamā gada budžeta tam virzot nepilnus 155 miljonus eiro?

Pēteris Strautiņš, “Luminor” galvenais ekonomists: “Izskatās, ka Ekonomikas ministrija cenšas izmantot šo brīdi, kad Eiropā šogad un nākamgad par budžeta deficītu nekādu sankciju nebūs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Bet varētu ieslēgties vecā labā latviešu paškontrole un nevēlēšanās taisīt parādus, kaut gan tie parādi jau tā mums mazi. Turklāt politiskajā cīņā par lielo naudu medicīna varētu uzvarēt.

Idejiski prasījums ir atbalstāms, jo OIK izņemšana no uzņēmēju rēķiniem palielinās viņu konkurētspēju.

Kopumā es nebūtu par OIK pilnīgu likvidāciju – šāda maksājumu komponente ir visā Eiropā. Latvijas problēma ir tā, ka Latvijā šis atbalsts bijis par lielu un nekontrolējamu.

Ja es būtu finanšu ministra vietā, es šo prasību apmierinātu daļēji, jo slogs tiešām ir bijis par lielu, bet šī problēma arī vairs nav tik liela kā kādreiz.

Jāsaprot arī, ka OIK nav radījis vien tīrus mīnusus, jo ieguldījumi TEC2 ir samazinājuši elektrības vairumcenu.

Ja TEC2 nebūtu rekonstruēts, tad Latvijas un Lietuvas elektrības tirgus pēc Ignalinas slēgšanas būtu katastrofa – būtu milzu cenu lēcieni.”

Jānis Bethers, “Latvijas gāzes” biznesa attīstības vadītājs: “OIK sloga pārlikšana no elektroenerģijas gala patērētājiem uz valsts budžetu, tātad sabiedrību kopumā, pēc būtības nerisina OIK problēmu.

Tiek pārlikti izmaksu uzsvari, un šodien ir grūti aplēst, kura sabiedrības un tautsaimniecības daļa būtu ieguvēji no šādas atbalsta sloga pārvietošanas.

Šo darbību ietekmi varētu vērtēt vienīgi tad, ja OIK kompensēšanas izdevumu postenim budžetā pretnostatītu konkrētus papildu ieņēmumus un konkrētas ieceres, no kurām nāksies atteikties nākamo gadu budžetos.

OIK ietekmes mazināšanai ir jāizmanto precīzi mērķēts atbalsts.

Energoresursu izmaksu sloga problēma visjūtamākā ir energoietilpīgajiem ražotājiem, kuriem ir jākonkurē ar citu valstu ražotājiem. Šāda atbalsta sistēma Latvijā jau eksistē, vienīgi tā ir pieejama ļoti šauram uzņēmumu lokam.

Ja paplašinātu uzņēmumu loku, kuri, izpildot vairākus kritērijus, varētu saņemt OIK atvieglojumus, tad tiktu atrisināta OIK pamatproblēma.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.