Ministru kabinets atbalsta Kariņa valdības rīcības plānu 0
Ministru kabinets otrdien atbalstīja rīkojuma projektu par valdības rīcības plānu, kurā ietverti Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadītās valdības iecerētie darbi.
Iepriekš premjers informēja, ka visu valdības rīcības plānā ietverto darbu izpildei turpmākajos gados nepieciešams aptuveni viens miljards eiro.
Otrdien ministri vienojās, ka valdības rīcības plānā iekļautie finansiāli ietilpīgākie pasākumi tiks īstenoti, ievērojot Fiskālās disciplīnas līgumu, ko šā gada 23.janvārī parakstīja koalīciju veidojošās partijas.
Paredzams, ka valdības rīcības plāna pasākumu īstenošanās tiks iesaistīti sociālie un sadarbības partneri, kā arī nevalstiskās organizācijas.
Ministri arī vienojās, ka Iestādēm līdz šā gada 1.septembrim un turpmāk katru gadu līdz 1.februārim un 1.augustam būs elektroniski jāiesniedz Pārresoru koordinācijas centrā pārskats par valdības rīcības plānā iekļauto pasākumu izpildi.
Kariņš 16.aprīlī tikšanās laikā ar sociālajiem partneriem informēja, ka kopumā valdības rīcības plāna izpildei četru gadu laikā nepieciešams miljards eiro, bet šāda finansējuma patlaban neesot. Līdz ar to valdības rīcības plāns ar laiku tiks precizēts. Premjers arī atzina, ka valdība domās, kādā secībā rīcības plānā iekļautie pasākumi tiks īstenoti.
Pēc Kariņa teiktā, valdības rīcības plānā ir septiņas prioritātes. Pirmkārt, finanšu sistēmas sakārtošana, kas saistīta ar starptautisko organizāciju ieteikumiem Latvijai finanšu noziegumu apkarošanas jomā. “Mēs neieviesīsim tikai rekomendācijas, bet iesim tālāk un izveidosim vienu no labākajām finanšu sistēmām Eiropā,” uzsvēra premjers.
Otrkārt, ar valdības rīcības plānu paredzēts stiprināt taisnīgumu un tiesiskumu.
“Intervijās starptautiskajiem medijiem uzsveru, ka es gribētu piesaistīt Latvijā vairāk privāto investīciju, kas veicinātu nodarbinātību, eksportu un vairāk naudas sociālajā budžetā, tomēr investoriem ir svarīga sakārtota vide,” piebilda Kariņš.
Treškārt, valdības rīcības plāna prioritārs uzdevums ir veikt izglītības sistēmas reformu, uzlabojot skolu tīklu un nodrošinot pieejamību. Ceturtkārt, tiks veiktas reformas veselības aprūpes sistēmā, efektivizējot medicīnas iestāžu tīklu un nodrošinot pieejamību.
Piektkārt, valdība ir apņēmības pilna likvidēt obligātā iepirkuma komponenti. Sestkārt, tiks īstenota administratīvi teritoriālā reforma, lai iedzīvotājiem nodrošinātu efektīvāku piekļuvi pakalpojumiem. Septītkārt, tiks veicināta demogrāfija, ar to saprotot ne tikai dzimstību, bet arī tik veicināta remigrācija, mazināta emigrācija un tiks domāts par viedo imigrāciju darbaspēka trūkuma problēmu risināšanai.
