Molekulu signāli katrā ogā. Kā igauņu zinātnieki veido zemeņu datu bāzi 1
Igaunijas zinātnieki meklē iespējas noteikt tirgū un veikalos pārdoto zemeņu patieso izcelsmi, cerot izmantot metodi, ar kuru slimnīcās pārbauda locītavas un iekšējos orgānus.
“Spēcīgā magnētiskajā laukā mēs redzam molekulu signālus katrā ogā. Mūsu mērķis ir izskaitļot visu ogā esošo signālu summu, proti, tās ķīmiskā sastāva nospiedumu,” Igaunijas sabiedriskajam radio pastāstījis Ķīmiskās fizikas un biofizikas institūta vecākais pētnieks Indreks Reile.
No iegūtajiem nospiedumiem tiks veidota Igaunijas zemeņu datu bāze.
Tēlaini izsakoties, zinātnieki nodarbojas ar kriminālistiku – ja ogu izcelsme nav zināma un to nospiedums nesakrīt ar labi zināmajām Igaunijas ogām, rodas aizdomas, ka ir darīšana ar importa produkciju. Lai gan analīzes nedod pilnīgi precīzu rezultātu, dažās valstīs šāda metode jau tiek izmantota, piemēram, Vācijā tādā veidā analizē vīna, kā arī ābolu un apelsīnu sulas izcelsmi.
“Mēs neesam izgudrojuši jaunu tehnoloģiju, bet apkopojam igauņu zinātnieku zināšanas, lai risinātu problēmu, ar kuru ik vasaru saskaras sabiedrība,” skaidrojis Reile.
Februārī Tallinas Tehniskā universitāte un Igaunijas Dabaszinātņu universitāte aizsāka līdzīgu projektu, reaģējot uz skandālu ap Igaunijā tirgota medus izcelsmi. Kā vēstīja mediji, medus, kas tika pārdots kā vietējais, patiesībā varēja būt ievests no Ķīnas vai citām valstīm.
Tagad zinātnieki veido datu bāzi un vāc zemeņu paraugus, sadarbojoties ar Igaunijas zemeņu audzētājiem, kuri ierakstīti Dabaszinātņu universitātes reģistrā. Vienošanās panākta arī ar zemeņu importētājiem. “Šo sezonu veltīsim paraugu vākšanai, bet rudenī, iespējams, sāksim analizēt un pilnveidot pētījumu metodes.
Ceru, ka līdz nākamajam pavasarim mums būs metode, ko zemeņu laikā varēsim pārbaudīt,” stāstījis Reile.
Šāds pakalpojums pirmām kārtām tiks piedāvāts Pārtikas un veterinārijas dienestam vai citai valsts uzraudzības iestādei, bet Reile cer, ka metode būs pieejama arī zemniekiem un vienkāršajiem patērētājiem. Nākotnē iecerēts izstrādāt risinājumus arī citu lauksaimniecības ražojumu izcelsmes pārbaudīšanai.
Līdztekus Reilem un viņa kolēģiem pie zemeņu izcelsmes pārbaužu metodikas strādā arī Lauksaimniecības ministrijas darbinieki, kuri balstās nevis uz kodolmagnētisko rezonansi, bet uz precīza zemeņu ķīmiskā sastāva noteikšanu, jo ogās, kas audzētas dažādos reģionos, var būt dažādi oglekļa izotopi.
Reiles izstrādātā metode nav atkarīga no augsnes un ļauj izmērīt cukurus un olbaltumvielas, kas ogā veidojas, pateicoties saules gaismai.
“Mēs iegūsim signālus ar plašāku darbības spektru, bet neuzdrīkstos apgalvot, ka viena metode ir labāka par otru. Mūsuprāt, darboties var abas, bet pagaidām mēs nezinām, kura no tām ir labāka,” sacījis zinātnieks.
