Foto – LETA

Mums gribas katram savu partiju 0

20 neatkarības gadu laikā Latvijā nav izveidojusies loģiska daudzpartiju sistēma, jo no paša sākuma viss partiju ideoloģiskais sadalījums tika sabojāts, šādu viedokli intervijā aģentūrai LETA pauž bijušais Ministru prezidents Māris Gailis.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Lasīt citas ziņas

Gailis uzsver, ka “Latvijas ceļš”, kuru viņš savulaik pārstāvēja, bija aizteikti labēja liberāla partija – “stipri pa labi no centra”. “Savukārt “kreisie”, izņemot sociāldemokrātus, tā arī būtībā neizveidojās, jo tas “sociāli” bija kļuvis par nīstamu vārdu, jo padomju laikā tas tika diskreditēts,” sacīja ekspremjers. Pēc viņa domām, Latvijas Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai (LSDSP) nekas nesanāca, “partijai vadība arī nebija laba, tur nebija talantīgu, harizmātisku un godīgu cilvēku. Līdz ar to kreisā flanga politikā tikpat kā nav. Nacionālā apvienība, kuri saka, ka ir labējie, savā ekonomiskajā programmā ir kreisi,” uzskata Gailis.

Viņš ir pārliecināts, ka Latvijas politikā grupējas pēc nacionālās pazīmes. Latvieši “Saskaņas centru” (SC) saucot par krievu partiju un nebalso par to, norāda Gailis. “Kreisajiem būtu jāiestājas par progresīvo ienākuma nodokli, par privatizācijas ierobežošanu, lai vairāk būtu valsts uzņēmumu. Kur mēs tādas partijas redzam? Tādu Latvijā nav. Toties ir saukļi: “Pret korupciju!”, vai arī tiek pārspīlēts nacionālais jautājums. Igauņi šajā ziņā ir daudz gudrāki, viņi integrēja savus krievus dažādu ieviržu partijās,” sacīja bijušais politiķis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc Gaiļa domām, kļūdu pieļāvis jau kādreizējais Ministru prezidents, Tautas partijas pārstāvis Aigars Kalvītis, nepaņemot valdībā SC. Tādā gadījumā SC popularitāte būtu samazinājusies. “Vajadzēja kaut kā viņus integrēt, varbūt tad partiju sadalījumā būtu notikušas kādas izmaiņas, balstoties uz sociāli ekonomiskiem pamatiem, nevis dalījuma krievos un latviešos. Tagad ir tikai daži cittautieši partiju biedru rindās. Godīgi teikšu: slikti ir sanācis,” atzīst ekspremjers Gailis.

Ja apskatāmies mazās valstis, Dāniju, Beļģiju, tur ir daudz partiju, ir stipri sociāldemokrāti, bet pārējās partijas ir saskaldītas. Kad tiek pie valdīšanas, koalīcija jāveido no 3 līdz 5 politiskajiem spēkiem.

“Mēs, latvieši, esam ne pārāk orientēti uz sadarbību. Mums gribas katram savu partiju – tas ir mentalitātes jautājums,” atzīst Gailis.

Pēc Gaiļa domām, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (V) ir pārāk optimistiska, prognozējot, ka tuvāko desmit gadu laikā Latvijā izveidosies divpartiju sistēma. “Protams, būtu labi, ja būtu kaut arī ne divas, bet vismaz četras lielas partijas,” sacīja Gailis.