Mūsdienu jauniešiem trūkst spēja komunicēt un mācīties. Kā sagatavot darba tirgum? 0
Lai integrētu jaunus cilvēkus darba tirgū un risinātu darbaspēka trūkumu, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) īsteno Eiropas Savienības (ES) finansētu projektu, kurā uzņēmēji tiek aicināti apmācīt savus nākamos darbiniekus, kuri šobrīd mācās profesionālajās skolās, ne tikai praktiski, bet arī teorētiski.
Tādējādi labumu gūst ne tikai paši darba devēji, bet arī audzēkņi un mācību iestādes.
“Projektam ir divas daļas. Pirmajā īstenojam darba vidē balstītas (DVB) mācības, savukārt otrajā – prakses, kas plašākai uzņēmēju un audzēkņu publikai ir vairāk pazīstamas,” skaidro šī projekta vadītāja Jolanta Vjakse.
Prakse nozīmē to, ka skolā tiek apgūta teorija, bet uzņēmumā – praktiskā darbība, savukārt ar DVB mācībām saprot pieeju, ka izglītojamais gan praktiskās iemaņas, gan daļu teorētisko zinību apgūst reālā darba vidē, proti, uzņēmumā uz vietas.
Tādā veidā profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi tiek veiksmīgāk sagatavoti darba tirgum un tiek veicināta jauno speciālistu ātrāka un sekmīgāka iekļaušanās darba vidē. “Projektā piedalās audzēkņi, kas zinības apgūst profesionālajās vidusskolās, tehnikumos vai profesionālajos izglītības kompetences centros.
Piedaloties projektā, jaunietim ir iespēja apzināt reālo situāciju un, nezaudējot laiku, pārkvalificēties, ja rodas šāda vēlme. Līdz šim no uzņēmējiem bieži nācies dzirdēt, ka ne vienmēr tas, ko māca skolās, atbilst tam, kas patiesībā šobrīd notiek nozarē.
Īstenojot DVB mācības un uzņēmumā uz vietas apgūstot gan teoriju, gan praksi, audzēknis var apzināt gan profesionālās, gan personīgās kompetences, kas skolā ir jāapgūst, lai vēlāk tās var lietot darba tirgū,” norāda LDDK pārstāve.
Šomēnes aprit divi gadi, kopš projekts tiek īstenots, un tas ilgs līdz 2023. gada augusta nogalei.
“Prieks, ka projektā iesaistās arvien vairāk uzņēmēju. Tie, kuri īsteno DVB mācības, atzinīgi vērtē šo iespēju, norādot, ka tas nemaz nav tik grūti izdarāms, kā sākotnēji šķitis.”
Teoriju jaunietim palīdz apgūt darbinieks ar profesionālo izglītību vai tāds, kurš uzņēmumā nostrādājis vismaz trīs gadus. Taču atšķirībā no praksēm, lai īstenotu DVB mācības un palīdzētu jauniešiem apgūt zinības, atbilstošajam darbiniekam ir obligāti jāapmeklē kursi un jāiegūst pedagoģiskā kompetence.
Kursos tiek stāstīts par to, kā jaunietim iemācīt teorētisko daļu, kā risināt konfliktsituācijas, kā komunicēt ar citiem darbiniekiem un klientiem.
Risina darbaspēka problēmu
Šobrīd sadarbības līgumus par iesaisti projektā ir noslēguši gandrīz divi tūkstoši uzņēmēju. Populārākās nozares, kurās tiek īstenotas DVB mācības, ir tūrisms, skaistumkopšana, metālapstrāde un mašīnbūve, arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT).
Savukārt prakses iespējas labprāt nodrošina pārstāvji no tūrisma, metālapstrādes, būvniecības, uzņēmējdarbības un mazumtirdzniecības nozarēm.
“Vēlētos, lai vairāk iesaistītos un DVB mācības īstenotu tehniskās un ražojošās nozares, piemēram, būvniecībā, IT, lauksaimniecībā.” 45% no aptaujātajiem uzņēmējiem, kas iesaistās šajā projektā, ir norādījuši, ka šādā veidā viņi redz iespēju sagatavot uzņēmumam kvalificētus darbiniekus.
“Likumsakarīgi, ka galvenais motīvs ir tieši šāds, jo darbaspēka trūkumu izjūt uzņēmēji visos Latvijas reģionos,” akcentē J. Vjakse. Savukārt gandrīz 30% DVB mācībās iesaistās tādēļ, ka tas veido pozitīvu uzņēmuma tēlu, bet nepilnus 20% motivē finansiālais atbalsts, ko var saņemt, iesaistoties projektā.
Jāmācās komunicēt
Grāmatvedības uzņēmums SIA “ANJ Finanses”, kas darbojas Vidzemē, novembrī un decembrī uzņēma sešus Valmieras tehnikuma audzēkņus. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Nelija Žuga-Vanaga ir patīkami pārsteigta, cik augsts ir šo jauniešu sagatavotības līmenis.
“Sniedzam grāmatvedības pakalpojumus un ikdienā apstrādājam lielu daudzumu grāmatvedības dokumentu. Skolā audzēkņiem tiek mācīts, kā to izdarīt teorētiski, taču pie mums viņi to var iemācīties darīt praktiski.”
“Strādājot uzņēmumā, jaunieši iepazīstas ar reālo darba vidi, un tas ir labi, jo ikdienā nākas saskarties ar ļoti dažādiem klientiem un audzēkņiem ir jāiemācās komunicēt. Skolas vidē viņi vairāk komunicē cits ar citu, ar pasniedzējiem, bet klientu apkalpošana ir jāapgūst.”
“Strādājam arī ar ārvalstu klientiem, nākas lietot un praktiski izmantot angļu valodu.”
Jautājot citiem uzņēmējiem, kādu kompetenču mūsdienu jauniešiem trūkst, tiek atzīmēta spēja komunicēt un spēja mācīties. Tāpat reti tiek sagaidīta atgriezeniskā saite gan no jauniešiem, gan mācību iestādēm.
Jaunieši kūtri stāstot, ko ir sapratuši, ko ne. Protams, esot arī jautājums par disciplīnu, iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu un precizitāti, taču tās nebūt nav tās problēmas, kas raksturotu tikai jaunus cilvēkus.
Lai godinātu tos aktīvos darba devējus, kuri iesaistās profesionālās izglītības iniciatīvās un veicina jauniešu nodarbinātību, šā gada 13. februārī LDDK rīko balvu pasniegšanas ceremoniju. Apbalvošana notiks, izvērtējot visus Latvijas reģionus, kā arī mazos/vidējos un lielos uzņēmumus.
