Cilvēkus izsekos un čipos: zinātniskā fantastika vai nākotnes realitāte? 14
Vilnis Ābele, “Planētas noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”
Kameras fiksē bez izņēmuma visu
Vēstīts, ka Ķīnā kopš 2014. gada darbojas tā dēvētā sociālo reitingu sistēma, un tādi reitingi attiecināmi bez izņēmuma uz ikvienu Ķīnas iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka šajā savdabīgajā nacionālajā datu bāzē regulāri ievada informāciju par indivīdu, saņemot to no nodokļu iekasēšanas un citām valsts pusrepresīvajām iestādēm, kā arī vēl no videonovērošanas kamerām. Tiesa, šeit svarīgi saprast, ka Ķīna, visdrīzāk, ir vienīgā valsts, kura pagaidām gluži oficiāli atzinusi šādas sistēmas pastāvēšanu.
Ir virkne gluži konkrētu pazīmju, kas liecina, ka līdzīgas sistēmas jau krietnu laiku darbojas gan Amerikā, gan Eiropā un, iespējams, arī cituviet. Jo, godīgi sakot, mūsdienās tās uzturēšanai īpaši liela piepūle nav nepieciešama…
Speciālisti piedāvā iedomāties dažādas situācijas. Piemēram, jūs esat šķērsojis brauktuvi tam nepiemērotā vietā, braucis sabiedriskajā transportā bez biļetes, uz ielas nometis izsmēķi vai arī, ejot garām brauktuves malā novietotai automašīnai, ar kādu no sava apģērba aksesuāriem to viegli ieskrāpējis, vai tamlīdzīgi. Proti, nekas no tā visa nav nezin kāds baisais noziegums, taču – tomēr ir un paliek sabiedriskās kārtības normu pārkāpums, kas visnotaļ precīzi fiksēts dažādos kodeksos.
Ja esat pieķerts kādā no šādām sabiedriski ne gluži pievilcīgām darbībām, kārtības sargātāji izpēta jūsu īpašo datu bāzi un nekavējoties izraksta soda kvīti vai arī prasību par materiālu kompensāciju. Ķīnā tiem, kuri veic tamlīdzīgus sabiedriskās kārtības normu pārkāpumus, vienkārši atbilstoši samazinās sociālais reitings. Savukārt tajā gadījumā, ja šis reitings ir saveidojies gaužām zems, faktiski automātiski iestājas gluži noteikti tiesību ierobežojumi.
Piemēram, cilvēku ar tādu sociālo reitingu var nepieņemt darbā valsts sektorā, ierobežot dažādu sociālā atbalsta pasākumu loku, atteikties uzņemt greznās viesnīcās vai restorānos, nepieņemt viņa bērnus vairāk vai mazāk prestižās mācību iestādēs, un līdz pat tam, ka tādam cilvēkam var atteikt pārdot lidmašīnas vai pat vilciena biļeti. Un tamlīdzīgi.
Pilsētu drošības nolūkā
Un tas, ka tādas sistēmas dažādās izpausmēs darbojas ne tikai Ķīnā, vērojams arī Krievijā, kur gluži nesen it kā pilotrežīmā bija iedarbināta ar kamerām nodrošināma seju atpazīšanas sistēma galvaspilsētas metro. Maskavas pilsētas vadība apgalvojusi, ka tādējādi neilgā laikā izdevies atklāt pat vairākus desmitus likumpārkāpēju, kuri izvairījušies no atbildības par savulaik sastrādāto. Jāpiebilst, tas tā arī varētu būt.
Tostarp speciālisti pauž, ka parastās kameras iespējas tomēr ir ļoti ierobežotas. Proti, ļoti lielas nepieciešamības gadījumā no tās tomēr var paslēpties, un realitātē tas joprojām nemaz nav tik sarežģīti. Katrā ziņā tieši cilvēka personas identifikācija, izmantojot novērošanas kameru ierakstus, vēl ir mēreni sarežģīta padarīšana. Taču gluži cita lieta ir visjaunākās paaudzes kameras, kas jau spēj ne tikai rādīt dzīvās bildītes, bet arī analizēt cilvēka attēlu un salīdzināt to ar attiecīgu datu bāzi.
Šādas kameras aprīkotas ar speciālu seju atpazīšanas sistēmu, kuras galvenais uzdevums, kā to apgalvo izgudrotāji un tās lietojošie varas pārstāvji, ir noziedznieku izskaitļošana un likuma pārkāpuma savlaicīga novēršana. Arī tas tā varētu būt.
Bet kā tas īsti darbojas praksē? Varam pieņemt, ka kāda likumpārkāpēja fotogrāfija jau iekļauta attiecīgajā datu bāzē, bet pati persona bēguļo un atrodas meklēšanā. Un tad, ja šāda meklējamā persona uzradīsies kaut kur sabiedriskā vietā, kur uzstādītas jaunākās paaudzes novērošanas kameras, kas šādu personu nekavējoties atpazīs, attiecīgais signāls nokļūs “tur, kur vajag”, pēc kā sekos faktiski acumirklīga aizturēšana.
Tomēr allaž paturēsim prātā arī citas laikmeta iespējas. Piemēram, to, ka pietiekami liela daļa likuma pārkāpēju ir ļoti labi informēta par šādām modernajām sistēmām, tāpēc diezin vai sabiedriskās vietās parādīsies, iepriekš neizmainījuši savu ārējo izskatu. Vēl gluži nesen pat bija pilnībā pietiekami ar tumšām acenēm, īpašu grima kārtu, parūku, pielīmētām viltus ūsām vai bārdu, lai par viedām pasludinātās mašīnas nespētu atpazīt attiecīgo personu.
Tikpat efektīvs paņēmiens bija arī visparastākā sejas piesegšana vai aizgriešanās, ejot garām labi redzamajām novērošanas kamerām. Vēl zinoši ļaudis ieteica tādos gadījumos sabiedriskās vietās vispār parādīties ar galvā uzmauktu maisu, jo tad jau nu pilnībā droši neviena modernā sistēma neatpazīs nevienu zem šā maisa esošo personu.
Tiesa, laikam vajadzētu padomāt arī par to, ka tāds īpatnis ar maisu galvā ļaužu pārpildītā vietā jau pats par sevi izraisīs aizdomas un ļoti pastiprinātu likumsargu uzmanību, kas arī var beigties ar acumirklīgu aizturēšanu apstākļu noskaidrošanai.
Taču var droši apgalvot, ka šodien neviens no šiem padomiem vairs nepalīdzēs. Uzņēmuma NEC izstrādātā mašīnu apmācības programma ļauj ar 90% precizitāti identificēt personu pat tajā gadījumā, ja tās rīcībā ir tikai nepilns sejas fragments. Tehnoloģijas autori apgalvo, ka šim nolūkam vairs pat nav nepieciešami tieši sejas fragmenti, pilnībā pietiek ar kaut vai no sāna vai pat mugurpuses veiktiem attēliem.
Programma esot spējīga izanalizēt stāju, gaitu un citas ikviena cilvēka raksturīgās īpatnības, pēc kurām viņu iespējams precīzi identificēt. Un šajā gadījumā cilvēks var kaut vai līdz bezgalībai perfekti novērst seju vai pat pilnībā aizklāt to katru reizi, kad tuvojas sabiedriskā vietā uzstādītai novērošanas kamerai, daļa viņa figūras vienalga neizbēgami iekļūs tās uzmanības lokā, un ar to būs pilnībā pietiekami personas identifikācijai, ja tās dati jau atrodas attiecīgajā bāzē.
Vēstīts, ka minētā tehnoloģija radīta programmas “Droša pilsēta” ietvaros, un tās izstrādātāji pauduši, ka ar tās palīdzību būs iespējams ne tikai efektīvi tvarstīt noziedzniekus, bet arī atrast nomaldījušos bērnus un dažādu iemeslu dēļ it kā pazudušus cilvēkus. Šis arī varētu tā būt.
Kā bankā
Zināms, ka kopš 2019. gada seju skenēšanas sistēmu jau sākuši ieviest praktiski visās iespējamās jomās. Daudzviet tādas kameras uzstādītas sabiedriskajā transportā.
Plānots tādu sistēmu ieviest arī skolās: skolēniem, skolotājiem un vecākiem vairs nevajadzēs īpašas caurlaides, jo “viedie” turniketi vienkārši salīdzinās personas sejas ar attiecīgu datu bāzi un ielaidīs skolas telpās tikai tos, kam ir tiesības tur atrasties. Un tamlīdzīgi.
Par tādu sistēmu, protams, ieinteresējusies arī virkne komercstruktūru un vispirms jau komercbankas. Ne tikai tāpēc, ka “pašas labi zina, ko ēdušas”, tāpēc ir neglābjami greizsirdīgas uz ikvienu, kurš naudas izņemšanas veiklībā cenšas pārspēt viņu blēdīgās shēmas, bet tāpēc, ka tādi gadījumi, kad bankā saņemt naudu, galvenokārt – kredītu, ierodas cilvēki ar viltotiem dokumentiem, joprojām nav nemaz tik liels retums.
Fotogrāfija pasē ne gluži vienmēr pilnībā objektīvi atspoguļo cilvēka ārieni. Turklāt parasti jau tādos gadījumos krāpnieki speciāli un turklāt ļoti veikli maskējas nolūkā kļūt maksimāli līdzīgi viltotajos dokumentos ievietoto citu cilvēku fotogrāfijām. Ar jauno skenēšanas sistēmu šādi numuri vairs neiešot cauri, jo sistēma acumirklī noteikšot, ka naudas izsniedzēju priekšā atrodas ne tas cilvēks, par kuru viņš uzdodas.
Un tajā gadījumā, ja tas vēl izrādīsies kāds rafinēts noziedznieks, kurš jau agrāk iekļuvis attiecīgajā datu bāzē, turpat acumirklī arī parādīsies viņa īstais vārds un uzvārds un visi citi attiecīgie parametri.
Veikali bez kasieriem un bērnu pornogrāfijas apkarošana
Tagad ikviens drīkst iesaukties: paga, paga, ļaudis – bet no kurienes gan attiecīgajās datu bāzēs varētu būt jūsu dati, ja nekad iepriekš neesat pārkāpis sabiedriskās kārtības normas? Pirmkārt, lietas nenovēršami virzās tajā virzienā, ka vai nu drīz būs, vai arī jau tagad tur tāpat ir visi nepieciešamie dati par ikvienu pilsoni pilnībā neatkarīgi no viņa iespējami “kriminālās” biogrāfijas epizodēm. Vienkārši ir, un viss. Otrkārt, arī bez jau minētajām pastāv un katrā ziņā gluži reāli darbojas arī citas atpazīšanas tehnoloģijas, par kurām neviens nevēlas lieki izrunāties.
Speciālisti pauduši, ka jau ļoti drīz varētu parādīties tādi pašapkalpošanās veikali, kuros nebūs ne pārdevēju, ne kasieru, ne dzīvu apsargu. Tā dēvētā cīņa ar ļaunprātīgiem nemaksātājiem jeb zagļiem īstenosies ar to pašu videokameru palīdzību, un tādas jau esot izstrādājis uzņēmums Standard Cognition. Tajās speciāls algoritms analizē vienlaikus uzreiz milzīgu daudzumu monitoru redzeslokā iekļuvušu pircēju parametru.
Tādējādi fiksējas, piemēram, veikto soļu ātrums un platums un tas, uz kādu preci vai vispār kurā virzienā konkrēti koncentrējas skatiens, cik ilgi notiek etiķetes aplūkošana un tamlīdzīgi.
Lieta tāda, ka potenciālo zagļu uzvedība allaž izceļas ar noteiktām pazīmēm. Piemēram, tādi ļaudis gluži neapzināti sper platākus soļus, bez mitas aplūko visu zāli, it kā kaut ko samērotu, it kā aprēķinātu attālumu līdz veikala izejai un tamlīdzīgi. Un tad, ja viedā sistēma konstatēs uzreiz vairākas pircēja “neuzticamības” pazīmes, tā nekavējoties dos konkrētu signālu, pēc kā pie šāda cilvēka no aizkulisēm var arī pienākt apsargs un sākt izprašņāt.
Lai gan visdrīzāk kaut kas tāds notiks tikai tajā gadījumā, ja patiešām būs fiksēts mēģinājums kaut ko nozagt, jo citādi pat ar šādām viedierīcēm būs praktiski neiespējami pārliecinoši pierādīt, ka būtu veikts kāds likuma pārkāpums.
Šāda veida mākslīgo intelektu plānots izmantot arī nolūkā efektīvāk cīnīties pret atbaidošo bērnu pornogrāfiju. Mūsu dienās tirgotāji, meklējot savus potenciālos klientus, nelaimīgo bērnu fotogrāfijas izliek tīmeklī, un tur tām visām ir kāda kopīga īpašība – tās teju vai visas uzņemtas kādā viesnīcas istabiņā.
Lai iespētu izsekot noziedzniekus un atbrīvotu bērnus no pazemojošās seksuālās verdzības, amerikāņu pētnieki no Vašingtonas universitātes izstrādājuši īpašu sistēmu, kas spēj precīzi noteikt, tieši kurā vietā veikta konkrētā fotogrāfija.
Vispirms attiecīgajā datu bāzē pakāpeniski ielādē praktiski visu viesnīcu numuriņu fotoattēlus, lai vēlāk salīdzinātu tos ar fonu nelāgajos bērnu porno uzņēmumos.
Turklāt programma spēj arī izņemt vai aizēnot attēlā redzamos cilvēkus, tādējādi sekmējot nelaimīgo upuru aizsardzību no nevēlamas publicitātes, proti, visa papildu informācija šajā gadījumā paliek absolūti konfidenciāla.
Vēstīts, ka jau pašos šīs sistēmas darbības pirmsākumos efekts esot bijis teju vai graujošs – neilgā laikā izdevies atklāt un likvidēt pat vairākus starptautiski plaši sazarotus bērnu pornogrāfijas tīklus.
Sveiciens visiem no Džordža Orvela
Bet nesen tīmeklī sensacionāli populārs kļuva video, kurā redzams, kā kāda meitene staigā pa veikalu un pielaiko dažādus apģērbus, savukārt monitorā tajā laikā atspoguļojas teju visi dati par viņu. Mūsdienu pasaulē cilvēkiem praktiski itin visur ir līdzi viedierīces, bankas kartes un viss tamlīdzīgais.
Tagad jau ir pilnībā droši zināms, ka absolūti pārskatāmā nākotnē – varbūt pat jau burtiski pēc dažiem gadiem! – to visu, ieskaitot arī personu apliecinošus dokumentus, nomainīs ar elektroniskajiem analogiem vai pat tikai vienu tādu kopīgo analogu.
Bet tad jau atliks vairs tikai viens solis līdz joprojām mēreni biedējošajai mikroshēmu jeb čipu iedzīvināšanai cilvēku miesā. Un tie jau būs tādi informācijas nesēji, kuros šifrētā veidā fiksēts pilnībā viss par konkrēto cilvēku: vārds, dzimšanas dati, dzīvesvietas adrese, tālruņa numurs, bankas konti, apdrošināšanas un citi līgumi, ieskaitot datus, pēc kuriem var piekļūt sociālo vietņu kontiem, jebkādai privātajai elektroniskajai sarakstei un tamlīdzīgi…
Vārdu sakot, tiklīdz kāda no laikmetīgajām novērošanas kamerām jūs būs “notvērusi”, tai jeb, precīzāk sakot, tās saimniekiem acumirklī par jums viss būs zināms.
Un tas jau tad ir tas, ko daudzi iedēvējuši par visīstāko “elektronisko koncentrācijas nometni”. Proti, agrāk un faktiski vēl arī patlaban ikviens no mums var atļauties paveikt kaut ko vairāk vai mazāk nosodāmu un cerēt, ka par to neviens nekad neko neuzzinās un par to nenāksies saņemt jelkādu sodu, taču līdz ar aplūkotās sistēmas ieviešanu un pilnveidošanu tas kļūs vai nu pilnībā neiespējami, vai arī vismaz maksimāli sarežģīti.
Bet jau tagad jāapzinās skaudrais fakts: ja tādos apstākļos kāds patiešām ir spējīgs jums jebkādā veidā kaitēt, tad viņš to arī izdarīs. Un varbūt vēl būs puslīdz labi, ja tie būs kaut kādi oficiālie jeb valdības legalizētie orgāni. Bet par tādiem var kļūt arī no oficiālajām aprindām visnotaļ attālināti ļaudis, kuriem attiecībā pret jums prātā ir tikai tumši un melni nolūki.
Līdz ar to aizvien skaudrāk vajadzētu apzināties, ka Džordža Orvela darbā “1984” tēlotais “Lielais Brālis” patiešām jau faktiski tagad jums seko ikvienā solī un ar katru dienu aizvien vairāk un vērīgāk. Un galvenais, ka tur tu, cilvēciņ, neko vairs nevari padarīt.
Nav, kam varētu pasūdzēties. Un, visbeidzot – šeit vairs nav arī runas par to, ka ar baiso sistēmu Orvels it kā būtu domājis Padomju Savienību, baidot visu pasauli ar “komunisma briesmām”. Šāda valsts jau trešdaļu gadsimta vispār nemaz vairs neeksistē, taču Lielais Brālis tikai aizvien brangāk pieņemas miesās…
