Foto – Fotolia

Par kādām veselības problēmām vēsta sausa un dedzinoša sajūta mutē? 0

Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma

Izmaiņas garšas kārpiņās

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

“Ja pacients sūdzas par dedzinošu sajūtu mutē, vispirms tiek veikta vizuāla apskate, lai pārliecinātos, vai tā iemesls nav gļot­ādas bojājumi, materiāls, no kura izgatavots nesen ieliktais zoba kronis, tiltiņš vai plate, asa zoba šķautne. Pēc tam tiek noņemta uztriepe, lai pārbaudītu, vai mutes dobumā nav sēnīšu vai kāda cita infekcija.

Papildus jāveic asins analīze – pilna asins aina, jo reizēm ar dedzināšanas sajūtu var izpausties dzelzs deficīta anēmija vai B grupas vitamīnu trūkums organismā.
CITI ŠOBRĪD LASA

Šādos gadījumos novēršot vai ārstējot pamatslimību, zobu vai gļotādas bojājumu, pāriet arī dedzināšana.

Ja mutes dobumā infekcija vai bojājumi netiek atrasti, arī asins analīzes ir normālas, pacientam, visticamāk, ir dedzinošās mutes sindroms,” stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Orālās patoloģijas klīnikas vadītāja profesore Ingrīda Čēma, piebilstot, ka visbiežāk dedzināšana lokalizējas mēles galā un apakšlūpā, bet šī sajūta var skart arī cieto aukslēju, augšlūpas un vaigu gļot­ādu, reizēm pat visu mutes dobumu.

Mēles gļotādas kārpiņās, rīkles mugurējā sienā, mīkstajās aukslējas atrodas garšas receptori. Nobaudot ēdienu, impulsi no receptoriem pa trijzaru, sejas, kā arī mēles un rīkles jušanas nervu šķiedrām tiek novadīti uz garšas analizatora centriem galvas smadzenēs.

Noskaidrots, ka dedzinošās mutes sindroma iemesls ir izmaiņas garšas kārpiņās esošo jušanas nervu šķiedrās,

tādēļ pacienti var ciest ne tikai no dedzināšanas sajūtas, bet arī disgēzijas jeb garšas izmaiņām, piemēram, nejust rūgto garšu, vai kserostomijas jeb sausuma mutē. Par laimi, visi trīs simptomi reizē mēdz būt salīdzinoši reti.

Dedzinošas mutes sindromam ir vairākas formas. Vienai daļai pacientu – ap 35% – dedzināšanas sajūta pieaug visas dienas garumā, bet naktī izzūd. Otrai daļai diskomforts vienādā mērā jūtams visas dienas garumā, bet trešajai – te parādās, te atkal izzūd. Profesore norāda, ka šī sindroma ārstēšanā izmanto medikamentus, kas uzlabo perifēro nervu vadāmību. Tos lieto kursa veidā, bet dedzināšanas sajūta parasti pazūd jau pēc dažām dienām. Papildus tiek rekomendēti arī B grupas vitamīni.

Pirms dažiem gadiem Orālās patoloģijas klīnikā tika veikts pētījums, kurā piedalījās 73 pacienti ar dedzinošās mutes sindromu: 65 sievietes un 8 vīrieši, kuru vidējais vecums bija 62 gadi. Pētījumā tika novērots, ka, pieaugot pacientu vecumam, samazinās siekalu plūsma, ko ietekmē gan medikamentu lietošana, gan menopauzes iestāšanās sievietēm, gan stress. Mutes dobumam kļūstot sausākam, pastiprinās dedzināšanas sajūta.

Reklāma
Reklāma

Kur pazūd siekalas?

Veselam cilvēkam diennaktī mutes dobumā izdalās 1–1,5 litri siekalu. Aptuveni 80% izdala zemžokļa, zemmēles un mazie siekalu dziedzeri. Siekalas ir galvenais gļotādas virsmas mitrinātājs un aizsargs.

Tās šķīdina uzturu, jo tikai izšķīdušas vielas var sagaršot, izskalo mutes dobumu un palīdz izvadīt nederīgas vielas.

RSU Zob­ārstniecības fakultātes Zobu terapijas un mutes veselības katedras vadītāja profesore Anda Brinkmane skaidro, ka siekalas nodrošina zobu veselībai labvēlīgu vidi, uzturot mutes dobumā vajadzīgo pH līmeni, satur lielu daudzumu kalcija, fosfora, fluora un citu minerālvielu, kas veicina zobu emaljas nostiprināšanu un pasargā zobus no bojāšanās.

Pastāvīgi sausa mute var būt saistīta ne tikai ar vecumu, bet arī dažādām slimībām, piemēram, cukura diabētu (bieži vien sausuma sajūta mutē ir nediagnosticēta diabēta pazīme), Parkinsona slimību, reimatoīdo artrītu.

Sausumu mutes dobumā var izraisīt medikamenti, piemēram, asinsspiedienu mazinošie līdzekļi, antidepresanti, miegazāles, diurētiskie līdzekļi – šāda blakne ir aptuveni četrsimt ikdienā lietotiem medikamentiem, it īpaši zālēm, ko lieto sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai.

Siekalu trūkums mutes dobumā ne tikai veicina dažādu mikroorganismu savairošanos un sliktu elpu – halitozi, bet arī zobu bojāšanos, jo siekalu ir par maz, lai tās veiktu savu funkciju, zobu emalja kļūst trausla, veidojas caurumi. Tas paver ceļu arī smaganu slimībām un dažādām mutes dobuma infekcijām, piemēram, piena sēnītei.

Aptiekā iespējams iegādāties mutes dobuma kopšanas līdzekļus – zobu pas­tas, šķidrumus mutes skalošanai, aerosolus un gelus, kas veicina siekalu izdalīšanos un paredzēti cilvēkiem, kas cieš no sausās mutes sindroma.

Pret mutes sausumu var cīnīties, arī lietojot košļājamo gumiju bez cukura vai ksilitolu saturošas košļājamās gumijas, kas domātas kariesa profilaksei, lielot skābus augļus, jo skābā garša veicina siekalu izdalīšanos. Mutes dobumu var mitrināt, ik pa brīdim iedzerot malciņu ūdens.