Foto: Ieva Lūka/LETA

Mūžībā devusies kino un teātra zinātniece Silvija Līce 0

Sestdien, 29.augustā, 80 gadu vecumā mūžībā devusies kino un teātra zinātniece, dokumentālo filmu scenāriju un daudzu grāmatu autore, tulkotāja un valodu pasniedzēja Silvija Līce, informēja Latvijas Kinematogrāfistu savienībā.

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63
Kāda būs Ukraina 5-10 gadus pēc kara? Zelenskis aicina nefantazēt, bet divas lietas viņš apsola
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi
Lasīt citas ziņas
Līce bija viena no pirmajām latviešu kino zinātniecēm ar grādu, kuru ieguvusi Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Valodas un literatūras institūta aspirantūrā un PSRS Mākslas zinātņu zinātniski pētnieciskā institūta aspirantūrā Maskavā.

Viņas pētniecības pieejai raksturīga objektīva analīze un precizitāte faktu izklāstā. Viņa ilgu laiku bija arī LZA institūta pētniece.

CITI ŠOBRĪD LASA

Līces radošajā biogrāfijā ierakstīta monogrāfija “Latviešu literatūras klasika kinomākslā” (1977), kā arī viņa bijusi līdzautore darbam “Padomju Latvijas kinomāksla” (1989) un citiem.

Līce savos darbos padziļināti analizējusi un vērtējusi filmu montāžu un vizuālo kvalitāti. Viņa izveidojusi grāmatu par operatoru Māri Rudzīti (1983), kā arī aktierfilmu operatoru portretu krājumu “Viņi veidoja latviešu mākslas filmu vizuālo tēlu” (1995).

LKS norādīja, ka Līces darbos smalkjūtīgi atklājās radošās personības, izmantojot dokumentālās liecības un intervijas.

Krājumā “Par sevi, par savu dzīvi, par savu darbu kino” (1991) apkopoti Līces portretraksti par Latviešu režisoriem, portretgrāmatas par kino un teātra aktieriem un operdziedātājiem – “Valdemārs Zandbergs” (1987), “Stāsts par laimīgu cilvēku” par baritonu Pēteri Grāveli (1990), “Dokumentālā fantāzija” par Aleksandru Poļakovu (1992), “Lidija Freimane: es stāstu saviem bērniem” (1992 un 2001), “Bez Baltā nama” (1995), “Inese Galante” (1999).

Kā tulkotāja Līce regulāri tulkojusi no angļu un franču valodas filmas Latvijas Televīzijai, tostarp arī tādus literāri bagātus tekstus kā Tenesija Viljamsa “Orfejs nokāpj ellē”, Ļeva Tolstoja “Anna Kareņina”, Gistava Flobēra “Bovarī kundze”, Skota Ficdžeralda “Ir maiga nakts” un citus klasikas meistardarbus.

Kā norāda Latvijas Kinematogrāfistu savienībā, Līci raksturoja zināšanas, kompetence un augstas kultūras cilvēka delikātums par katru tēmu, katru personu, katru darba uzdevumu, kura rezultātā ir kvalitāte.

Atvadīšanās no Līces notiks piektdien, 4.septembrī, plkst.15 Rīgas Krematorijas Lielajā zālē.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.